Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija saņēmusi satraucošu informāciju no Līvānu novada, ka spēcīgās vētras dēļ kritušie koki nosprostojuši ūdenstilpes, līdz ar to vairākās vietās Dubnas upē sākušas slāpt zivis. Ņemot vērā pašvaldību sniegto informāciju, ziņas nosūtītas Vides un Zemkopības ministrijai par Dubnas upē radušos ārkārtas situāciju.
Lai gan karstums mitējies, negaisi, kas turpat mēnesi vai ik dienu pārstaigājuši Latviju, vietām aiz sevis atstājuši īstu postažu, sagrautas ēkas, nopostītus mežus. 8. augusta vētras sekas vēl ilgi jutīs arī Līvānu un Vārkavas novadu iedzīvotāji. Līvānu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ginta Kraukle Neatkarīgajai norāda, ka pēc vētras problēmas rada Dubnas upe, kas ir nosprostota ar milzīgu daudzumu vēja lauztu kritušu koku. Daudzi satraukti iedzīvotāji vērsušies Līvānu novada domē, informējot, ka Rožupē un Starēs sākušas slāpt zivis. Dubnā ūdens kļuvis ļoti netīrs, ko pastiprina arī palieņu pļavu applūšana augšpus Līvānu novadam – Vārkavas novada teritorijā. Upē redzētas uzpeldam beigtas zivis. Līvānu novada dome par minēto faktu telefoniski informējusi Daugavpils reģionālo vides pārvaldi (DRVP), jo privātīpašnieki paši bez atļaujām nevar vētras gāztos kokus novākt.
Vārkavas novada domes sekretāre Antoņina Rusiņa Neatkarīgajai stāsta, ka vairāki vārkavieši augusta karstajās dienās zvanījuši uz pašvaldību un informējuši, ka Dubnā redzamas beigtas zivis, kas, visdrīzāk, ir noslāpušas ūdens augstās temperatūras un piesārņotības dēļ. Dubna izgājusi no krastiem jau ilgi pirms 8. augusta vētras, pārplūdinot palieņu pļavas, kurās karstumā pūst, un smako zāle, slāpst zivis.
Vārkavas novada pašvaldība lūgusi reģionālo vides pārvaldi pieņemt mērus radušās situācijas novēršanai, taču atbilde no DRVP tā arī nav saņemta, tādēļ minētā vēstule pāradresēta Latvijas infektoloģijas centram. A. Rusiņa bilst, ka saņemtas sūdzības no zemniekiem, kuri nodarbojas ar lopkopību un piena ražošanu, kuri noraizējušies, ka Dubnas palieņu pļavās nav iespējams ganīt lopus, kā tas darīts iepriekš.
Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Antra Vilcāne Neatkarīgajai stāsta, ka pašlaik ūdenslīmenis Dubnā novada teritorijā nokrities, zivis vairs neslāpst, taču palieņu pļavās, kas iepriekš bija applūdušas, zāle melna un sapuvusi. Tās joprojām smako. Vārkavas pašvaldības vadītāja sašutusi norāda, ka mēnesi Dubnas krastos bijuši plūdi, taču neviena no atbildīgajām valsts institūcijām nav spējusi atbildēt, kas bijis šo plūdu un zivju slāpšanas patiesais iemesls, lai gan saņemtas vairākas atbildes vēstules. Kā uzsver A. Vilcāne, Dubna ir piemērs tam, ka par upes krastiem un upi nerūpējas ne valsts, ne zemes īpašnieki un pašvaldība par sakoptību upē cīnās kā ar vējdzirnavām, lai gan tās īpašumu Dubnas krastos nav.
"Situācija ir vairāk nekā nejēdzīga. Vētras lauztie koki sagāzti upē tā arī guļ. Upes krasti aizauguši, daudzviet nav kopti 20 gadus. Valsts vides aizsardzības institūcijas liek saprast, ka upes krasti jātīra zemes īpašniekiem, kuriem tauvas joslā likums neko neļauj darīt. Tomēr prakse pašvaldībai vai īpašniekam kaut ko uzgrūst izdarīt, nepiešķirot tam līdzekļus, Latvijā ir tik zināma. Veselu mēnesi iestādēm mēģinām iestāstīt, ka ir problēma ar Dubnu, kas jārisina, taču atbildēs saņemam vienīgi atrakstīšanos. It kā paši esam vainīgi, ka uzprasījāmies," piktojas A. Vilcāne.
VAS Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi Vārkavas novada domei atbild, ka līdz ar Dubnas augsto ūdenslīmeni, kas paaugstina arī līmeni pietekā Kalupē, nav iespējams turpināt Kalupītes caurtekas rekonstrukciju. Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes atbildē skaidrots, ka hidroelektrostacija Līvānos neietekmē Dubnas un palieņu pļavu pārplūšanu Vārkavā. Savukārt Latvijas Infektoloģijas centrs, kam pāradresēta DRVP vēstule, vien rekomendē līdz brīdim, kad situācija upē normalizējas, slēgt peldvietas, pēc peldēm iet dušā un ievērot higiēnu. Bez tam DRVP pieprasījusi no Vārkavas pašvaldības informāciju par vietējo attīrīšanas iekārtu darbības kvalitāti, kas tūlīt pārbaudīts, pārliecinoties, ka Vārkavas attīrīšanas ietaises darbojas nevainojami.
