Būt vai nebūt Druvienas kultūras namam?
Publisks ir kļuvis Druvienas iedzīvotāju konflikts ar savu pašvaldību, kura kopš pavasara mudina cilvēkus pamest kultūras nama telpas un pārcelties uz pili vai sporta zāli. Iemesls – Druvienas kultūras nama ēka ir milzīga, turklāt sen nav remontēta un ir kļuvusi ekspluatācijai nepiemērota. Apkure un apsaimniekošana esot dārga un neizdevīga, jo Druvienā vispār ir maz iedzīvotāju.
Druvēnieši vāc parakstus
200 druvēniešu ir parakstījušies par to, lai pagasta kultūras namā esošajiem sienu gleznojumiem un metāla mežģīņu kalumam tiktu noteikts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss. Ar šādu priekšlikumu viņi ir vērsušies gan Gulbenes novada pašvaldībā, gan Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē. Druvienas kultūras nama foajē zālē atrodas mākslinieku Brigitas un Ralfa Jansonu veidotais sienu gleznojums, kura centrā ir novadnieki Jānis Poruks, brāļi Egles, brāļi Straumes, kā arī dažādas darba un sadzīves ainas. Tradīciju zālē sienas rotā mākslinieces Helgas Melbārdes-Krisbergas veidotais panno Druvienas dziesma. Kultūras namā ir arī Jēkaba un Miķeļa Hofertu metāla mežģīņu kalums.
Druvienas kultūras nama ēka ir celta 1982. gadā pēc vietējās arhitektes Dailas Putniņas projekta un pārstāv tipisku padomju laika arhitektūru, tomēr tai ir īpaša estētika un arī vēsture. Šo kultūras namu ir cēluši paši druvēnieši. Protams, no šodienas viedokļa ēka ir par lielu, turklāt tā sastāv it kā no divām daļām - kultūras nama un klāt piebūvētās administratīvās ēkas daļas. Protams, vērtīga šodien ir tieši kultūras nama daļa. Tur zālē un balkonā kopā var izvietoties 500 skatītāju. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore Sarmīte Dundure Neatkarīgajai saka: «Arī padomju laika būves ir mūsu mantojums, kas neapšaubāmi liecina par tā laika būvniecības tradīcijām, stilu, cilvēku domāšanu.»
Gulbenes novada pašvaldība ir saņēmusi vēstuli no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes ar lūgumu sniegt viedokli par Druvienas kultūras nama un tur esošo mākslas vērtību iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Pārstāvēt pašvaldības viedokli ir deleģēta tās kultūras komisija, kura paudusi - pagaidām neatbalstīs sliktā tehniskā stāvoklī esošā Druvienas kultūras nama māksliniecisko vērtību iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļa ir veikusi kultūras nama apsekošanu un konstatējusi, ka aiz skatuves sienā ir tāda plaisa, ka kulaku tur varot iebāzt. Tam īsti piekrist negrib Druvienas kultūras nama vadītāja Valda Putene, kura Neatkarīgajai saka - tam kulaka bāzējam plaisā būs bijusi maza bērna rociņa. Viņa joprojām strādā kultūras nama telpās un nekur projām neiet. No pašvaldības esot piesolīts, ka ēku apsekos Būvniecības valsts kontroles birojs. Visticamāk, tas notikšot decembrī. Rezultātā varētu gaidīt, ka sekos aizliegums lietot daļu ēkas. V. Putene stāsta: «Mums saka, ka Druviena ar tās kultūras namu ir tālu no Gulbenes. Bet Gulbene no Druvienas vai tad nav tālu? Mūsu kultūras namu mēģinājumiem izmanto arī tautas mākslas kolektīvi no Tirzas.»
Pašvaldības kultūras komisijas 10 cilvēku viedoklis - Druvienas kultūras nams ar visām tā vērtībām ir jāiekonservē. Pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis turpretim uzskata, ka iekonservēšana ir dārgāka par ekspluatāciju. Ja ir doma ēku saglabāt, ziemā tā ir jāapsilda jebkurā gadījumā - Neatkarīgajai savas domas pauž J. Graumanis. Pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļai ir strikts viedoklis: Druvienas kultūras namu vai nu atjaunot, vai nojaukt. Aplēsts, ka atjaunošana izmaksātu aptuveni 600 000 eiro. Pagaidām nav doma meklēt tādu summu pašvaldības budžetā. J. Graumanis publiski ir paudis, ka druvēnieši nesamierināsies un neatteiksies no sava kultūras nama. Tas turklāt atrodas vietējas nozīmes aizsargājama arhitektūras pieminekļa - Druvienas muižas apbūves un kungu mājas (atbilst 19. un 20. gadsimta mijai) - teritorijā. Tas nozīmē, ka kultūras namu nevarēs nojaukt bez saskaņojuma ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi.
Vai vaina iedzīvotāju skaitā?
Tiek uzskatīts, ka iedzīvotāju skaits Druvienā turpina sarukt. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 1. jūlijā Druvienā bija 472 iedzīvotāji, bet 1979. gadā, pēc tautas skaitīšanas datiem, Druvienā bija 604 iedzīvotāji. Tā ka atšķirība nemaz tik dramatiska nav. Druviena vienmēr ir bijis pagasts, kurš vēsturiski tuvāk juties Jaunpiebalgai, nevis Gulbenei. Taču agrāk Druvienā bija sava skola. 2018. gadā, sarūkot skolēnu skaitam, skola tika slēgta. Tā ir noslēgusies pagasta skolas vēsture, kura ir bijusi 94 gadus ilga un kuras laikā skola nav tikusi slēgta pat pie ļoti maza skolēnu skaita. Atceramies kaut vai Druvienas rakstnieka Jāņa Poruka stāstu Kauja pie Knipskas, kurā attēlota ikdiena Druvienas nelielajā vecajā skolā, kurā šodien ir muzejs un kura ir unikāls mērķis tuviem un tāliem ekskursantiem.
Druvienas dzejniece Anita Graumane, kas savulaik ir strādājusi gan pagasta vecajā skolā muzejā, gan Druvienas pamatskolā un vēlāk arī sākumskolā, bet tagad strādā Liezēres pamatskolā, Neatkarīgajai saka: «Tas, kas notiek ar Druvienu, ir absurds. Vispirms pagastam atņēma skolu. Iepriekš visas svešās varas - gan krievu, gan vācu - saprata, ka skolai pagastā ir jābūt. Skola piesaista vietai ģimenes, darbaspēku. Lauki var attīstīties, ja ir skola. Centralizācija, kas notiek valstī, man šķiet dīvaina. Vajadzētu darīt visu, lai nomales attīstās, lai tur būtu cilvēki. Lai tur būtu skola un lai tur būtu kultūra. Skolu mums jau ir atņēmuši. Ko vēl? Tagad arī kultūras namu? Tam ir jāpaliek! Tur ir tā vieta un telpa, uz kuru varam ataicināt cilvēkus. Kur varam spēlēt un apmeklēt teātri, dejot, dziedāt. Protams, mūsu kultūras namam ir vajadzīgs remonts. Jāņem vērā, ka no kultūras darbinieku skatījuma tieši Druvienā atrodas otra vislabāk aprīkotā skatuve Gulbenes novadā. Kāpēc tādu ēku vajag taisīt ciet?! Noteikti ir jāsaglabā. Un kultūras nama foajē patiešām ir krāšņi veidots. Kultūras nams ir vieta, kur uzturēt mūsu kultūras vidi. Pašvaldība mums iesaka kultūrai izmantot sporta zāli. Ziniet ko! Uz sporta zāli var iet vingrot. Tur nevar iedegt sveces. Tur nevar dziedāt, muzicēt, jo viss atbalsojas tā, ka neko nevar baudīt vairs. Kultūras nams ir telpa, kuru nedrīkst atņemt laukiem! 2006. gadā mēs, Druvienas iedzīvotāji, nosargājām savu simtgadīgo ozolu aleju, kuru plānoja nocirst. Arī savu kultūras namu mēs sargāsim un nosargāsim.»
Tirzas pamatskolas skolotāja, arī tirzmaliete, Ligita Trekše, kas ilgus gadus ir dzīvojusi Druvienā un pat vadījusi tur kultūras namu, Neatkarīgajai pauž satraukumu par notiekošo. Viņa saka: «Tirzas pamatskolā mācās Druvienas bērni. Viņu vecāki mums stāsta, ka Druvienas kultūras namam ņem nost apkuri. Bibliotēka tiek pārcelta no kultūras nama ēkas uz pili. Es esmu šokā par visu, ko šajos laikos taisa ciet. Ir tāda neziņa. Visu tikai likvidēt… Man nav saprotama šī nostāja, kāda ir mūsu vietējai valdīšanai. Ir gatavi grūst lielu naudu kaut kādās stikla jaunbūvēs, par kurām nav zināms, cik ilgu laiku tās kalpos un kam būs vajadzīgas. Bet no tā, kas mums ir vērtīgs un pamatīgs, atsakās.» Viņa piemin, ka pašvaldība plāno pārdot slēgtās novada skolas. Lutera skola Rankā jau ir izlikta pārdošanai - 69 000 eiro. Iespējams, tāds pats liktenis gaida vēl vairākas citas slēgtās skolas, tostarp tādas, kuras atradušās senās muižas ēkās.
Ne visi Gulbenes novada deputāti ir vienisprātis ar pašvaldības administrāciju, ka Druvienas kultūras nams ir jāpamet, jāiekonservē vai pat jānojauc. Deputāte Guna Pūcīte Neatkarīgajai saka - ir skaidri redzams, ka 10 gadu jubileju nosvinējusī novada pašvaldība nav sistemātiski atvēlējusi naudu no sava budžeta Druvienas kultūras namam, lai šodien nedraudētu tā ekspluatācijas apturēšana ēkas bīstamības dēļ. G. Pūcīte piebilst - nevarot iedomāties, ka pagasta kultūras nams stāvēs tukšs. Viņa ironizē, ka Mazsalacas pusē zinot vienu tādu lauku klubu, kurā tagad audzē aitas un kuru tā arī tautā sauc - par jēru klubu.
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis Neatkarīgajai saka - šodienas situācijai ar Druvienas kultūras namu ir gara priekšvēsture. Zināmā mērā atbildība par to ir jāuzņemas druvēniešiem un viņu pagastvecim J. Graumanim. 2008. gadā, kad valsts katram pagastam piešķīra 200 000 latus pirms iekļaušanās Gulbenes novada pašvaldībā, Druviena šo naudu varēja izmantot kultūras nama remontam. Taču pagastā izvēlējās uzcelt sporta zāli, kura kopumā izmaksāja pusmiljonu latu, un tāpēc toreizējā pagasta pašvaldība ar J. Graumani priekšgalā ņēma arī 300 000 latu kredītu. Pats pagasts šo aizņēmumu atmaksāt nespēja, to izdarīja novada pašvaldība. «Bez tās sporta zāles tagad tur iztiktu, bet tā vietā būtu bijis kārtīgi atjaunots kultūras nams. Sporta zāle ir nenoslogota. Vai tiešām visu atjaunosim, uzturēsim, apsildīsim?! Par kādiem līdzekļiem?»
Gulbenes novada pašvaldības 2019. gada budžets paredz Druvienas pagasta pārvaldes uzturēšanai šogad tērēt 46 627 eiro. Pagasta teritorijas apsaimniekošanai ieplānoti 78 432 eiro, apkurei - 59 763 eiro. Sportam Druvienā šogad ieplānoti 12 478 eiro, bibliotēkai - 6926 eiro, kultūras namam - 33 174 eiro, pašdarbības kolektīviem - 7275 eiro, Latviskās dzīvesziņas centram - 43 617 eiro, vecajai skolai muzejam - 13 337 eiro, Silmaču muzejam - 6874 eiro.