Intervija ar Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Uģi Mitrevicu.
- Jau otro gadu pēc kārtas Sigulda kļuvusi par mīlētāko pilsētu Latvijā. Kā izdevās noturēt šo pilsētai tik svarīgo titulu?
- Siguldas zīmols ar saukli Sigulda aizrauj! reiz tapa ar domu, nevis kādi mēs gribētu būt, bet kādi mēs esam. Protams, zīmola radīšana un pastāvēšana ir daļa no mārketinga, tomēr to nevar iedzīvināt, ja tas neatspoguļo to, kas tu esi. Mūsu veiksmes pamatā ir tas, ka mūsu zīmols vai tas, kā mēs sevi pārdodam, sakrīt ar to, kā mēs šeit dzīvojam. Un nav vienkāršākas formulas, kā šo panākt. Tas ir pierādījums, ka mēs esam aizrautīgi, tāpēc varam iekļūt šādā topa virsotnē. Siguldas kā mīlētākās pilsētas titula ietekmējošie faktori ir pasaulē skaistākais un krāšņākais rudens, un to atzinis britu laikraksts The Guardian, norādot, ka esam rudens ceļojumu galamērķis numur viens. Tā noteikti ir unikālā Gaujas senieleja, Turaida, brīnišķīgā daba mums apkārt, arī bobsleja un kamaniņu trase, gaisa trošu vagoniņš, Aerodium, Zērglis. Tā nenoliedzami ir daļa no uzvaras, tomēr Sigulda aizrauj! nav tikai iepriekšminētās lietas, bet gan Siguldas aizrautīgie cilvēki. Mēs esam šo titulu noturējuši, pateicoties mūsu cilvēkiem, kuri ar savu aizrautību rada vērtības, unikālas lietas, kultūru un izglītību, dzīvo aktīvu un aizrautīgu dzīvi.
- Jūs sevi pozicionējat kā labāko dzīvesvietu Latvijā. Un viens no pierādījumiem, ka tā tas varētu būt, ir iedzīvotāju pozitīvā bilance, kas vērojama retās pašvaldībās. Kā pašvaldība redz iedzīvotāju vilkmi uz Siguldu?
- Viens no mūsu stūrakmeņiem ir izglītības kvalitāte un sakārtota izglītības infrastruktūra. Siguldas novadā jau vairākus gadus ir vērojams bērnu skaita pieaugums visās klašu grupās, tāpēc pašvaldības izaicinājums ir nodrošināt ne tikai teicamu izglītību visos vecuma posmos, bet arī atbilstošu infrastruktūru. Lūkojot pēc jaunas dzīvesvietas, vecāki primāri izvēlas to vidi, kur ir sakārtota izglītība, pilsēta ir zaļa, ģimenēm draudzīga, bērniem pieejams plašs papildizglītības klāsts, sporta iespējas. Mums ir Siguldas Valsts ģimnāzija, kurā ir nemainīgi augsts izglītības līmenis. Šogad skolēni uzsāka mācības jaunā matemātikas un dabaszinātņu korpusā. Šis Kvantu korpuss ir Latvijā vienīgā ģimnāzijas jaunbūve šajā mācību gadā, kurā investējām 10 miljonus eiro, apliecinot, ka izglītība ir Siguldas novada prioritāte. Nākamajā gadā skola tiks paplašināta, atjaunojot veco skolas ēku - tas būs Trohaja korpuss, kurā skolēni apgūs radošās un humanitārās zināšanas.
Diemžēl dzīvē tā ir iekārtots, ka spēcīgākos pārbauda. Un tas ir negodīgi, ka jācieš mūsu bērniem. Šī mācību gada sākumā no zarnu infekcijas slimībām cieta mūsu bērni, un es uzskatu, ka šāda apstākļu sakritība ir rūpīgi pētāma un analizējama. Nav lielākas vērtības par veseliem bērniem, un nekas, ko mēs darām, nav tik vērts, cik vērts ir katrs viens mazs bērns. Pašvaldība palīdz un palīdzēs arī turpmāk vissmagāk cietušajiem bērniem, jo tas, kas ar viņiem notika, nebija godīgi.
- Pērn Siguldā tika atvērts jauns kultūras centrs Siguldas devons. Kā siguldieši un pilsētas viesi apdzīvojuši šo ēku?
- Atklāti sakot, šis ir viens no skaistākajiem objektiem, kuru man nācies atklāt. Siguldas pilsētas kultūras nams tika uzbūvēts 1962. gadā un kopš tā laika nebija piedzīvojis ievērojamus remontdarbus.
Piesaistot fondu līdzekļus, par astoņiem miljoniem eiro 2018. gadā veco kultūras namu atjaunojām par mūsdienīgu kultūras centru, kurā uzstādīta viena no pasaulē populārākajām un labākajām Meyer Sound apskaņošanas sistēmām, ko izmanto daudzi pasaulē atzīti mākslinieki un rokgrupas. Siguldas devonam tas ir lēciens, katra diena kā lēciens nezināmajā, unikālajā, plašumā! Tāda ir Siguldas kultūras dzīve ar koncertiem, izrādēm un jaunām mākslas formām, ar neatkārtojamiem Opermūzikas svētkiem vai jaudīgiem brīvdabas koncertiem Siguldas pilsdrupu estrādē. Tāpat akustiskās mūzikas koncerti Baltajā flīģelī. Ikvienam ir iespēja izvēlēties sev tīkamāko brīvā laika pavadīšanas iespēju kultūras un mākslas pasaulē. Es domāju, ka arī šis ir viens no iemesliem vai veiksmes stāstiem, kāpēc Siguldu kā mājvietu izvēlas jaunās ģimenes, jo viņi šeit var iegūt labu kultūras baudījumu, piedalīties amatiermākslas kolektīvos.
- Vai, jūsuprāt, Sigulda ir ieguvēja vai zaudētāja tajā, ka 2026. gada ziemas olimpiskās spēles notiks Itālijā, nevis Zviedrijā un Siguldā?
- Esmu gandarīts un lepns, ka mums bija iespēja veidot sadarbību ar Zviedrijas partneriem. Jau esam teikuši, ja Zviedrija nolems izvirzīt savu kandidatūru 2030. gada olimpisko spēļu organizēšanai, mēs, ne mirkli nevilcinoties, kļūsim par viņu partneri. Sapnis par olimpiskajām spēlēm ir devis impulsu bobsleja un kamaniņu trases Sigulda atdzimšanai, un turpmākie lēmumi un darbības trases atjaunošanā un pārbūvē bobsleja četrinieku vajadzībām ļaus mums noturēties ledusrenes sporta virsotnē. Mēs kļūsim vēl spēcīgāki un konkurētspējīgāki uz turpmākajiem gadu desmitiem. Siguldas ledus liešanas meistari ir pasaulē atzīti, un šajā trasē Latvija kaldina savas zelta medaļas.
Precīzs lēmums no pašvaldības puses bija būvēt Siguldas Sporta centru, kurā skolēni un siguldieši tagad var sportot kopā ar spēcīgākajiem un pasaulē zināmiem ledusrenes sportistiem. Šosezon bobsleja un kamaniņu trase uzsāka sezonu ātrāk nekā citkārt, jo jau 15 sportisti no Ķīnas bija gatavi trenēties. Tagad Siguldā treniņus aizvada sportisti no Latvijas, Vācijas, Šveices, Gruzijas, Ukrainas, Krievijas un citām valstīm, paralēlos treniņus aizvadot mūsu smagatlētikas zālē. Viņi atzīst, ka kompaktā un plašā sporta infrastruktūra ir Siguldas veiksmes stāsts, un, kā saka trases direktors Dainis Dukurs, daudzi no viņiem nekad nav trenējušies tik labos apstākļos.
Mēs esam ieguvēji, pieņemot drosmīgu lēmumu startēt kopā ar Zviedriju olimpisko spēļu organizēšanā - sporta arēna atpazīst Siguldu, vietu, no kurienes nāk brāļi Dukuri un Šici, un vietu, kur notiek starptautiska un Eiropas mēroga sacensības ledusrenes sporta veidos.
- Runājot par izaicinājumiem, ielu un ceļu infrastruktūra ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem Latvijas novados.
- Šis ir sarežģīts laiks infrastruktūras attīstībai, jo visām pašvaldībām ir ierobežotas kreditēšanās iespējas no Valsts kases. No vienas puses, tas ir loģiski, ka bremzējam būvniecības tempu, jo tādējādi paši neaudzējam būvniecības burbuli ar tā jau lielām būvniecības izmaksām. No otras puses, pašvaldībai tas ir milzīgs izaicinājums, jo plašais ielu un ceļu tīkls gadu desmitiem ir nokalpojis un ir uz sabrukšanas robežas. Mums ir jādomā, kā ielas salabot bez kreditēšanās iespējām. Šajā gadā esam veikuši vairāku ielu atjaunošanu un pēdējos gados vairākus miljonus ik gadu esam atvēlējuši ielu un ceļu sakārtošanai visā novada teritorijā. Arī turpmāk soli pa solim kaut vai lēnākā tempā, bet turpināsim atjaunot novada infrastruktūru, ieguldot pašvaldības līdzekļus. Drīzumā noslēgsies A2 krustojuma izbūve pie Šokolādes, uzlabojot krustojuma drošību ar luksofora papildsekcijām kreisajiem pagriezieniem.
- Infrastruktūras sakārtošana veicina jaunu uzņēmēju ienākšanu novada teritorijā, kā arī veicina esošo uzņēmumu attīstību.
- Pašvaldība, veicinot uzņēmējdarbības attīstību novadā, ar dažādiem atbalsta pasākumiem palīdz uzņēmējiem. Tie ir nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi, līdzfinansējuma saņemšana publiskās infrastruktūras sakārtošanai. Uzņēmējiem, kas vēlas attīstīt savu īpašumu vai īstenot būvniecības ieceri, pilsētvides plānotāja palīdz virzīt projektus atbilstoši Siguldas novada teritorijas plānojumam un citiem normatīvajiem aktiem operatīvā termiņā. Pērn Siguldas novadā reģistrēti 117 jauni uzņēmumi, kas ir augstākais rādītājs kopš 2015. gada. Patlaban reģistrēti jau vairāk nekā simt jauni uzņēmumi. Peļņas rādītāji kopumā pieauguši par 38,2%, un valsts budžetā mūsu uzņēmēji veikuši iemaksas vairāk nekā 38 miljonu eiro apmērā. Siguldieši pieaudzējuši iemaksas valsts budžetā par 9,75%. Siguldā tradicionāli ienesīgākais ir kokrūpniecības bizness, tūrisma nozares pakalpojumi, kā arī lauksaimniecība un būvniecība.
Tāpat mēs veicinām Siguldas novada iedzīvotāja identifikācijas kartes attīstību. Mūsu lojalitātes karte dod iespēju uzņēmējiem piešķirt atlaides pastāvīgajiem klientiem, ietaupot uz sistēmas izveidi, administrēšanu un kartes izgatavošanu. Siguldieši ar vienu karti var saņemt ar atlaidi vairāk nekā 220 pakalpojumus pie vairāk nekā 150 uzņēmējiem. Siguldas ID karte ir vairāk nekā 13 400 iedzīvotāju kabatā - gandrīz katram siguldietim, kurš to var lietot. Arī šis ir mūsu veiksmes stāsts.
- Jūs minējāt par iedzīvotāju priekšrocībām. Kā jūs sarunājaties ar saviem iedzīvotājiem ikdienā?
- Siguldas novada pašvaldība no biedrības Providus saņēmusi novērtējumu par sadarbības veicināšanu ar iedzīvotājiem. Ikdienas darbā esam uzstādījuši augstus kvalitātes standartus klientu apkalpošanā un sadarbības veidošanā ar mūsu novadniekiem, veidojot divvirzienu komunikāciju ne tikai pašvaldības informatīvajos kanālos un sociālajos tīklos, bet arī tiekoties klātienē. Kopš pagājušā gada 1. oktobra par dažādiem tematiem ar iedzīvotājiem esam tikušies klātienē vairāk nekā 30 reižu. Tikšanās laikā pārrunātie aktuālie jautājumi un iegūtā atgriezeniskā saite no iedzīvotājiem dod pārliecību, ka mums turpmāk jāpalielina tikšanos skaits ar iedzīvotājiem klātienē un jārunā ar sabiedrību par viņu vīziju Siguldas novada attīstībā.
- Nākotnē Siguldas novads varētu paplašināties ar Mālpils un Krimuldas novadiem, kā arī daļu Inčukalna. Ko domājat par teritoriālo reformu?
- Siguldai ir pieredze, es teiktu, ka esam pionieri šajā ziņā, jo Siguldas novads tika izveidots 2003. gadā, labprātīgi apvienojoties Siguldas pilsētai, Siguldas pagastam un Mores pagastam. 2009. gadā novads tika paplašināts un tam pievienojās Allažu pagasts. Mēs nebaidāmies no apvienošanās, mēs to esam pieredzējuši. Tas būs jauns izaicinājums salikt kopā cilvēkus, teritoriju, budžetu un bilances.
