Gulbenē liek nojaukt vēsturiskas ēkas drupas

«Draudze lūdz palīdzību un piedāvā nojaukšanai seno mācītājmāju Stradu pagastā (viens kilometrs no pilsētas),» vēstīts publiskajā paziņojumā. Tur arī norādīts: «Par to kā atlīdzību dod kokmateriālus, kas ir vēl derīgi vai izmantojami malkai.» Sociālajos tīklos izvērsusies diskusija par šo tēmu. Seno ēku fani aicina draudzi nepārsteigties un saglabāt ēku.

«Svarīgākais, lai šī vieta būtu sakopta un tīra. Draudzei ir jāturpina tikt galā ar īpašumu, kurš tai nav nesis labumu, kopš šo īpašumu atņēma padomju vara. Pat pēc teorētiskas atgūšanas savulaik mācītājmājā ielaistie cilvēki atteicās pārcelties citur. Arī pagastam nebija, kur tos izmitināt. Cilvēki draudzes īpašumā dzīvoja bez jebkādas atļaujas un visu piemēsloja,» skaidro draudzes mācītājs Ilgvars Matīss.

Imants Spenners Neagtkarīgajai saka - ir ļoti žēl, ka senā ēka aizgājusi neglābjamā postā. Taču viņš uzsver, ka patiesībā šī nekad nav bijusi senās Mācītājmuižas (šīs vietas nosaukums līdz 1920. gada Kārļa Ulmaņa reformai) īstā mācītājmāja. Tā vēsturiski bijusi kalpu māja (pēc www.kadastrs.lv datiem, ekspluatācijā nodota 1900. gada 1. februārī). Bet no īstās senās mācītājmājas vairs pāri esot palikušas tikai drupas. Tās atrodoties turpat netālu no kalpu mājas - mežiņā. «Mācītājmāja bija liela akmens un kieģeļu ēka. To uzspridzināja reizē ar Balto pili un luterāņu baznīcas torni Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā, vācu armijai atkāpjoties. Mācītājmājai bija tāds kā tornītis. Laikam tāpēc to uzspridzināja. Atceros, ka, puika būdams, es kopā ar draugiem tiku izstaigājis vēl īstās mācītājmājas drupas. Gribas, lai cilvēki nejauc luterāņu draudzes vēstures jautājumus un īpašumus. Kalpu māja, protams, arī bija vērtīga un skaista, bet tā nebija īstā mācītājmāja. Tā bija kalpu māja. Mācītājs tajā nekad nav dzīvojis,» saka I. Spenners.

Savukārt kāda gulbeniete, kura nevēlējās atklāt savu vārdu, Neatkarīgajai stāsta savas atmiņas par to, ka ēka, kuru draudze plāno nojaukt, 1962. gada izmantota kā lopu uzpirkšanas punkts. «Es pati esmu uz turieni vedusi nodot lopus,» stāsta sieviete.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš saka, ka pilnībā uzticas draudzes lēmumam un neiejauksies tajā. Degusī mācītājmāja ir bīstama, atrodas blakus servitūta ceļam, kuru izmanto iedzīvotāji, - apgalvo Gulbenes novada būvvaldes vadītājs Jānis Ziemelis. Luterāņu draudzes mācītājs I. Matīss uzsver, ka būvvaldes nostāja redz tikai divus veidus, kā sakārtot «degradēto teritoriju» jeb mācītājmājas drupas - atjaunot ēku vai nojaukt to. Lai atjaunotu, vajadzīgi lieli līdzekļi, kuru draudzei nav. Tāpēc ir doma nojaukt drupas un šajā vietā iestādīt kokus, saka I. Matīss.