Jaungulbenē dumpis pret pašvaldības centieniem pārdot mežu

Savākti jau 700 parakstu Pret Sila pārdošanu kā tādu un vēl jo vairāk pret pārdošanu ārzemniekiem Jaungulbenes rīcības grupa jeb spontāni izveidota pilsoņu kopa dažu dienu laikā ir savākusi jau 700 parakstu. Vairāki esošie un kādreizējie jaungulbenieši ir ar saviem iesniegumiem un protesta vēstulēm vērsušies dažādās ministrijās un Ministru kabinetā. Pagaidām jūtamas reakcijas nav bijis. Vienīgi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir paudusi, ka prasīs pašvaldībai paskaidrojumus, bet tikai par to, vai tiešām Sils nav vajadzīgs pašvaldības funkciju īstenošanai un vai precīzi ir ievērota procedūra, rīkojot Sila izsoli. Tikmēr pašvaldībā apņēmīgi turpinājuši virzīt Sila pārdošanu līdz galam. 26. augusta Finanšu komitejas sēdē ar deputātu balsu vairākumu konceptuāli par to jau ir vienojušies. Nav bijis pietiekami atklāti Vakar, 28. augustā, pēc darbalaika beigām Jaungulbenes rīcības grupa Sila malā organizēja domubiedru sapulci bez preses un bez pašvaldības klābūtnes, lai paši savā starpā pārrunātu par šā meža dabas vērtībām un veidu, kā šīs vērtības nosargāt turpmāk. Šī rīcības grupa vēl cer, ka šodien deputātos tomēr atmodīsies godaprāts un viņi balsos pret Sila pārdošanas pabeigšanu. Tāpat domā arī bijusī ilggadējā Jaungulbenes kādreizējās pašvaldības vadītāja Saulcerīte Indričeva. Viņa ar oficiālu iesniegumu ir vērsusies pašvaldībā un pieteikusies šodien domes sēdē piedalīties debatēs Jaungulbenes iedzīvotāju vārdā. Neatkarīgajai S. Indričeva saka: «Jo vairāk šajā lietā es iedziļinos, jo vairāk saprotu, ka šis jautājums pašvaldībā uz priekšu virzīts nav pietiekami atklāti. Jau 11. jūlijā, kad vietējie deputāti pirmoreiz domes sēdē balsoja par Jaungulbenes Sila zemes nodošanu atsavināšanai (pārdošanai), viņi bija nolikti fakta priekšā. Lēmuma projektā pirmajā teikumā bija teikts, ka pašvaldības speciālisti ir veikuši īpašuma izvērtēšanu un konstatējuši, ka šī zeme nav vajadzīga pašvaldības autonomo funkciju veikšanai. Tas mani šokē. Lēmuma projekta sākumā bija uzrakstīts tas, kā deputātiem šajā jautājumā ir jādomā. Atlika tikai nobalsot. Neviens neko nesaprata, tikai pacēla rokas. Nekādu jautājumu no deputātu puses nebija. Esmu noklausījusies šīs 11. jūlija domes sēdes audioierakstu. Viss ir labi, viss ir saskaņots, visi ir apmierināti... Pat deputāti nesaprata neko. Un iedzīvotāji vispār nezināja. Izpētot visus šos apstākļus un uzzinot par vēl dažām juridiskām nepilnībām, šodien, 29. augustā, domes sēdē gribēšu pavaicāt, kas tad vada domi – deputāti vai pašvaldības administrācija, speciālisti. Kur bija skaidrojums par Silu, kur bija aprēķins, kāpēc jāpārdod, vai ir citi varianti, kādi būs ieguvumi. Kur bija neatkarīgie vērtētāji šajā brīdī, kāpēc nebija pieaicināti. Kāpēc par Sila izsoli pie šā īpašuma nebija izlikts paziņojuma dēlis, kā likums to prasa? Tad arī iedzīvotāji laikus zinātu, saprastu, kas notiek, un varētu paust savu nostāju uzreiz, nevis pēdējā brīdī, kā tas ir noticis tagad.» Summa pašvaldībai jau samaksāta S. Indričeva stāsta, ka sakarā ar jaungulbeniešu protestiem pie viņas pārrunāt situāciju bija atnācis Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs. Viņš paudis, ka nav vairs citu variantu, kā vien iet līdz galam un apstiprināt Sila izsoles pabeigšanu. Pircējs – SIA Silvestica Green Forest Latvia – taču nosolīto summu pašvaldībai jau esot samaksājis. Vienīgi varot aicināt šo pircēju pastāstīt deputātiem un sabiedrībai, kā domā tālāk apsaimniekot Silu. «Teicu, ka runāt varam ar jebkuru cilvēku, arī ar šīs firmas pārstāvjiem, bet šajā situācijā ne mani, ne citus Jaungulbenē tas neinteresē. Vai vispār varam šodien kādam vairs ticēt? Tas ir jautājums! Atmodas gados taču es kā pagastvecene tiku svēti solījusi, kaut tikai vārdos, ka nekad Sils netiks pārdots. Tikai ar šādu norunu šis mežs no valsts zemes pārtapa par Jaungulbenes pagasta pašvaldības zemi. Sils ir mūsu dārgums! Un ko ar to izdara Gulbenes novads?» Kā notiek saimniekošana S. Indričeva uzskata, ka Sils un tā paslepenā pārdošana nav vienīgā Gulbenes novada pašvaldības problēma. Šī situācija izgaismojusi veidu, kā vispār pašvaldībā tiek virzīta jautājumu pieņemšana, kā notiek saimniekošana. Rodoties sajūta, ka novada pārvaldītāji «dzīvo tādā kā eiforijā» un iedomājas, ka «var darīt, ko grib». Ir pateikts, ka Sila nauda tiks ieguldīta, piemēram, Stāmerienas pils rekonstrukcijas darbu pabeigšanā. Jaungulbenieši turpmāk uz šo pili nespēs skatīties bez sāpēm sirdī. Redzot Stāmerienas pils torni, viņi redzēs savu pārdoto Silu. «Kas pieņēma lēmumu, ka tieši tur un tieši tādā veidā ir jāatrod un jāiegulda naudu?» vaicā S. Indričeva. Viņa arī ir neizpratnē, ko pašvaldība darītu, ja nebūtu tāda garda pārdodama kumosa kā Jaungulbenes Sils? S. Indričeva ir šokēta arī par publiski pausto pašvaldības administrācijas darbinieku nostāju, ka Gulbenes novads plāno pakāpeniski pārdot visus pašvaldības mežus, jo pati apsaimniekot nespēj un meži arī neesot vajadzīgi pašvaldības funkciju īstenošanai. «Visu pārdosim, nekā mums nebūs. Rīt mēs vairs nedzīvosim? Vai varbūt, pārdodot visus mežus, mums beidzot novadā viss būs sakārtots? Tas izklausās pēc dzīvošanas ar domu – pēc manis kaut vai ūdens plūdi,» saka S. Indričeva. Tiesiski vai prettiesiski lēmumi Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis Neatkarīgajai saka, ka šodienas domes sēdē runāt ir pieteikušies arī Jaungulbenes rīcības grupas pārstāvji. Viņš pieļaujot, ka deputāti var arī nenobalsot par Sila pārdošanas pabeigšanu. «Ja kaut ko vēlas un iet uz mērķi, panākt var jebko. Tikai jautājums – cik tas ir tiesiski vai pamatoti,» saka A. Caunītis. Viņš piemin gadījumu no agrākās prakses Gulbenes novada pašvaldībā, kad deputāti tika nobalsojuši pret cūku fermas izveidi uz padomjlaiku novietnes bāzes Litenē. Pēc tam šis nelabvēlīgais lēmums tika pārsūdzēts tiesā, un toreiz pašvaldība zaudēja. Cūku ferma Litenē netika uzcelta tikai tāpēc, ka sākās ekonomiskā krīze un to darīt uzņēmējam vairs nebija izdevīgi. «Toreiz deputātu lēmums Gulbenes novada domē bija prettiesisks. Arī jautājumā par Silu tas, kādu lēmumu šodien, 29. augustā, domes sēdē pieņems vietējie deputāti, būs vai nu tiesiski, vai prettiesiski. Pašlaik visi procesi saistībā ar virzīšanu Sila pārdošanai izsolē, pati izsole notika tiesiski. Vai tālāk sabiedrības spiediena rezultātā turpināsies tiesisku vai prettieskisku lēmumu pieņemšana, to mēs redzēsim,» saka A. Caunītis. Pēc A. Caunīša domām, Jaungulbenes cilvēki gluži vienkārši esot sabaidīti ar vienpusēji pasniegtu informāciju. Esot sabijušies, ka pēc Sila pārdošanas tur nevarēs ieiet, ja līdz ar meža zemi pārdots tiks arī Dzirnavu dambis, kas atrodas Sila teritorijā. A. Caunītis uzsver, ka sēņot un ogot šajā mežā varēs vienmēr neatkarīgi no tā, kurai juridiskajai personai piederēs Sils, bet Dzirnavu dambis netiek pārdots, tas joprojām pieder pašvaldībai. Aicināsim Jaungulbenes cilvēkus, runāsim, mēģināsim skaidrot,» viņš saka. A. Caunītis arī norāda, ka Sils nav pirmais pašvaldības meža īpašums, kuru pārdod. Pagājušajā gadā ticis pārdots 40,1 hektārs Druvienas meža zemes. Toreiz par pārdošanu nobalsojuši 16 deputāti, kuri piedalījās domes sēdē, pret nebija nevienas balss. Arī par Jaungulbenes Sila nodošanu atsavināšanai (pārdošanai) 11. jūlijā nobalsoja visi 12 deputāti, kuri piedalījās domes sēdē, un pret nebija neviens, – atgādina A. Caunītis. Tagad pašu lemtais esot tikai jāpabeidz līdz galam, apstiprinot 15. augustā notikušās Sila izsoles rezultātus. © Klinta Ezera

Šodien, 29. augustā, Gulbenes novada domes sēdē 17 vietējo deputātu būs izšķiršanās priekšā, vai balsot par 142 hektārus lielās Jaungulbenes Sila meža zemes pārdošanas pabeigšanu, apstiprinot pircēju. Pašvaldības rīkotajā izsolē uz šo īpašumu no 11 pretendentiem ar nosolīto augstāko cenu – 888 000 eiro – ir uzvarējusi Rēzeknē reģistrētā SIA Silvestica Green Forest Latvia (saskaņā ar Lursoft datiem līdz 2018. gada 8. oktobrim – SIA Nākotnes mežs), kuras patiesais labuma guvējs ir zviedru Silvestica Green Forest AB.

Savākti jau 700 parakstu

Pret Sila pārdošanu kā tādu un vēl jo vairāk pret pārdošanu ārzemniekiem Jaungulbenes rīcības grupa jeb spontāni izveidota pilsoņu kopa dažu dienu laikā ir savākusi jau 700 parakstu. Vairāki esošie un kādreizējie jaungulbenieši ir ar saviem iesniegumiem un protesta vēstulēm vērsušies dažādās ministrijās un Ministru kabinetā. Pagaidām jūtamas reakcijas nav bijis. Vienīgi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir paudusi, ka prasīs pašvaldībai paskaidrojumus, bet tikai par to, vai tiešām Sils nav vajadzīgs pašvaldības funkciju īstenošanai un vai precīzi ir ievērota procedūra, rīkojot Sila izsoli. Tikmēr pašvaldībā apņēmīgi turpinājuši virzīt Sila pārdošanu līdz galam. 26. augusta Finanšu komitejas sēdē ar deputātu balsu vairākumu konceptuāli par to jau ir vienojušies.

Nav bijis pietiekami atklāti

Vakar, 28. augustā, pēc darbalaika beigām Jaungulbenes rīcības grupa Sila malā organizēja domubiedru sapulci bez preses un bez pašvaldības klābūtnes, lai paši savā starpā pārrunātu par šā meža dabas vērtībām un veidu, kā šīs vērtības nosargāt turpmāk. Šī rīcības grupa vēl cer, ka šodien deputātos tomēr atmodīsies godaprāts un viņi balsos pret Sila pārdošanas pabeigšanu. Tāpat domā arī bijusī ilggadējā Jaungulbenes kādreizējās pašvaldības vadītāja Saulcerīte Indričeva. Viņa ar oficiālu iesniegumu ir vērsusies pašvaldībā un pieteikusies šodien domes sēdē piedalīties debatēs Jaungulbenes iedzīvotāju vārdā. Neatkarīgajai S. Indričeva saka: «Jo vairāk šajā lietā es iedziļinos, jo vairāk saprotu, ka šis jautājums pašvaldībā uz priekšu virzīts nav pietiekami atklāti. Jau 11. jūlijā, kad vietējie deputāti pirmoreiz domes sēdē balsoja par Jaungulbenes Sila zemes nodošanu atsavināšanai (pārdošanai), viņi bija nolikti fakta priekšā. Lēmuma projektā pirmajā teikumā bija teikts, ka pašvaldības speciālisti ir veikuši īpašuma izvērtēšanu un konstatējuši, ka šī zeme nav vajadzīga pašvaldības autonomo funkciju veikšanai. Tas mani šokē. Lēmuma projekta sākumā bija uzrakstīts tas, kā deputātiem šajā jautājumā ir jādomā. Atlika tikai nobalsot. Neviens neko nesaprata, tikai pacēla rokas. Nekādu jautājumu no deputātu puses nebija. Esmu noklausījusies šīs 11. jūlija domes sēdes audioierakstu. Viss ir labi, viss ir saskaņots, visi ir apmierināti... Pat deputāti nesaprata neko. Un iedzīvotāji vispār nezināja. Izpētot visus šos apstākļus un uzzinot par vēl dažām juridiskām nepilnībām, šodien, 29. augustā, domes sēdē gribēšu pavaicāt, kas tad vada domi - deputāti vai pašvaldības administrācija, speciālisti. Kur bija skaidrojums par Silu, kur bija aprēķins, kāpēc jāpārdod, vai ir citi varianti, kādi būs ieguvumi. Kur bija neatkarīgie vērtētāji šajā brīdī, kāpēc nebija pieaicināti. Kāpēc par Sila izsoli pie šā īpašuma nebija izlikts paziņojuma dēlis, kā likums to prasa? Tad arī iedzīvotāji laikus zinātu, saprastu, kas notiek, un varētu paust savu nostāju uzreiz, nevis pēdējā brīdī, kā tas ir noticis tagad.»

Summa pašvaldībai jau samaksāta S. Indričeva stāsta, ka sakarā ar jaungulbeniešu protestiem pie viņas pārrunāt situāciju bija atnācis Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs. Viņš paudis, ka nav vairs citu variantu, kā vien iet līdz galam un apstiprināt Sila izsoles pabeigšanu. Pircējs - SIA Silvestica Green Forest Latvia - taču nosolīto summu pašvaldībai jau esot samaksājis. Vienīgi varot aicināt šo pircēju pastāstīt deputātiem un sabiedrībai, kā domā tālāk apsaimniekot Silu. «Teicu, ka runāt varam ar jebkuru cilvēku, arī ar šīs firmas pārstāvjiem, bet šajā situācijā ne mani, ne citus Jaungulbenē tas neinteresē. Vai vispār varam šodien kādam vairs ticēt? Tas ir jautājums! Atmodas gados taču es kā pagastvecene tiku svēti solījusi, kaut tikai vārdos, ka nekad Sils netiks pārdots. Tikai ar šādu norunu šis mežs no valsts zemes pārtapa par Jaungulbenes pagasta pašvaldības zemi. Sils ir mūsu dārgums! Un ko ar to izdara Gulbenes novads?»

Kā notiek saimniekošana

S. Indričeva uzskata, ka Sils un tā paslepenā pārdošana nav vienīgā Gulbenes novada pašvaldības problēma. Šī situācija izgaismojusi veidu, kā vispār pašvaldībā tiek virzīta jautājumu pieņemšana, kā notiek saimniekošana. Rodoties sajūta, ka novada pārvaldītāji «dzīvo tādā kā eiforijā» un iedomājas, ka «var darīt, ko grib». Ir pateikts, ka Sila nauda tiks ieguldīta, piemēram, Stāmerienas pils rekonstrukcijas darbu pabeigšanā. Jaungulbenieši turpmāk uz šo pili nespēs skatīties bez sāpēm sirdī. Redzot Stāmerienas pils torni, viņi redzēs savu pārdoto Silu. «Kas pieņēma lēmumu, ka tieši tur un tieši tādā veidā ir jāatrod un jāiegulda naudu?» vaicā S. Indričeva. Viņa arī ir neizpratnē, ko pašvaldība darītu, ja nebūtu tāda garda pārdodama kumosa kā Jaungulbenes Sils? S. Indričeva ir šokēta arī par publiski pausto pašvaldības administrācijas darbinieku nostāju, ka Gulbenes novads plāno pakāpeniski pārdot visus pašvaldības mežus, jo pati apsaimniekot nespēj un meži arī neesot vajadzīgi pašvaldības funkciju īstenošanai. «Visu pārdosim, nekā mums nebūs. Rīt mēs vairs nedzīvosim? Vai varbūt, pārdodot visus mežus, mums beidzot novadā viss būs sakārtots? Tas izklausās pēc dzīvošanas ar domu - pēc manis kaut vai ūdens plūdi,» saka S. Indričeva. Tiesiski vai prettiesiski lēmumi

Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis Neatkarīgajai saka, ka šodienas domes sēdē runāt ir pieteikušies arī Jaungulbenes rīcības grupas pārstāvji. Viņš pieļaujot, ka deputāti var arī nenobalsot par Sila pārdošanas pabeigšanu. «Ja kaut ko vēlas un iet uz mērķi, panākt var jebko. Tikai jautājums - cik tas ir tiesiski vai pamatoti,» saka A. Caunītis. Viņš piemin gadījumu no agrākās prakses Gulbenes novada pašvaldībā, kad deputāti tika nobalsojuši pret cūku fermas izveidi uz padomjlaiku novietnes bāzes Litenē. Pēc tam šis nelabvēlīgais lēmums tika pārsūdzēts tiesā, un toreiz pašvaldība zaudēja. Cūku ferma Litenē netika uzcelta tikai tāpēc, ka sākās ekonomiskā krīze un to darīt uzņēmējam vairs nebija izdevīgi. «Toreiz deputātu lēmums Gulbenes novada domē bija prettiesisks. Arī jautājumā par Silu tas, kādu lēmumu šodien, 29. augustā, domes sēdē pieņems vietējie deputāti, būs vai nu tiesiski, vai prettiesiski. Pašlaik visi procesi saistībā ar virzīšanu Sila pārdošanai izsolē, pati izsole notika tiesiski. Vai tālāk sabiedrības spiediena rezultātā turpināsies tiesisku vai prettieskisku lēmumu pieņemšana, to mēs redzēsim,» saka A. Caunītis. Pēc A. Caunīša domām, Jaungulbenes cilvēki gluži vienkārši esot sabaidīti ar vienpusēji pasniegtu informāciju. Esot sabijušies, ka pēc Sila pārdošanas tur nevarēs ieiet, ja līdz ar meža zemi pārdots tiks arī Dzirnavu dambis, kas atrodas Sila teritorijā. A. Caunītis uzsver, ka sēņot un ogot šajā mežā varēs vienmēr neatkarīgi no tā, kurai juridiskajai personai piederēs Sils, bet Dzirnavu dambis netiek pārdots, tas joprojām pieder pašvaldībai. Aicināsim Jaungulbenes cilvēkus, runāsim, mēģināsim skaidrot,» viņš saka. A. Caunītis arī norāda, ka Sils nav pirmais pašvaldības meža īpašums, kuru pārdod. Pagājušajā gadā ticis pārdots 40,1 hektārs Druvienas meža zemes. Toreiz par pārdošanu nobalsojuši 16 deputāti, kuri piedalījās domes sēdē, pret nebija nevienas balss. Arī par Jaungulbenes Sila nodošanu atsavināšanai (pārdošanai) 11. jūlijā nobalsoja visi 12 deputāti, kuri piedalījās domes sēdē, un pret nebija neviens, - atgādina A. Caunītis. Tagad pašu lemtais esot tikai jāpabeidz līdz galam, apstiprinot 15. augustā notikušās Sila izsoles rezultātus.

Latvijā

Apelācijas sūdzību par pirmās tiesas spriedumu, ar kuru bijušajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam par spiegošanu Krievijas labā piespriests cietumsods uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2025.gada 13.janvārī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais