Kā iet bojā arhitektūras pērle: skumja nolemtība pār Gulbenes Balto pili

Pēc Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes iniciatīvas uzsāktais kriminālprocess, lai noskaidrotu Gulbenes Baltās pils drupās pagājušā gada 20. aprīlī notikušā ugunsgrēka iemeslus, gada laikā tā arī nav pavirzījies uz priekšu. «Šobrīd uzsāktais kriminālprocess par Balto pili ir apturēts,» informē Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ilze Bukša.

Saskaņā ar Krimināprocesa likumu lēmumu par kriminālprocesa apturēšanu rezolūcijas veidā var pieņemt izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, ja kriminālprocesā ir veiktas nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības un nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu. Pēc kriminālprocesa apturēšanas izmeklēšanas darbības var veikt tikai tad, kad tas tiek atjaunots. Ja ir zudis kriminālprocesa apturēšanas pamats, kriminālprocesu atjauno ar procesa virzītāja lēmumu. Jāatgādina, ka uzreiz pēc gaišā dienas laikā visu gulbeniešu acupriekšā notikušā ugunsgrēka Baltās pils drupās vairākumam bija skaidrs - notikušais ir nejaušība. Ugunsgrēks bija izcēlies pilsdrupu sakopšanas darbu laikā. Ka šādi kopšanas darbi notiks, saimnieks bija iepriekš brīdinājis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Talkas laikā drošā attālumā no pils bija iedegti ugunskuri, kuros dedzināja lapas, koku zarus. Taču nenoskaidrotos apstākļos aizdegās arī draza, kas atradās drupu iekšienē.

Monika Sila

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes noteiktais zaudējumu apmērs sakarā ar pagājušā gada 20.aprīlī notikušo ugunsgrēku Vecgulbenes muižas Baltās pils drupās ir 13 650 eiro, liecina pārvaldes sniegtā informācija. Aprēķinu izejas pozīcija bija analoģija pēc pieredzes, cik izmaksājusi līdzīgu cietušu objektu atjaunošana. Kritērijs - kultūras piemineklis ir bijis apsekots pirms tam radušies konkrētie bojājumi. Tika konstatēts - lai atjaunotu Baltās pils pagaidu jumtu un vietām nostiprinātu cietušo dzegu, ir nepieciešami 10 000 eiro. Pārējā zaudējumu daļa ir tikusi aprēķināta pēc oficiālās metodikas, ņemot vērā objekta vērtības koeficientu. Baltajai pilij šis koeficients ir 1,3.

Ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis

Baltā pils ir valsts nozīmes arhiektūras piemineklis, kas atrodas Vecgulbenes muižā. Arī šīs muižas apbūve, kas sastāv no vairākām vēsturiskām ēkām, ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pēc ugunsgrēka Baltā pils vēl vairāk sākusi līdzināties drupām. Pirmā stāva logi ir atsegti. Gulbenieši satraucas par brīvo piekļuvi pilij. Lai arī īpašnieks - SIA A.S.I.M. - vairākās vietās pie pils ir izvietojis brīdinājuma zīmes, kas vērš uzmanību uz ēkas bīstamību un liedz tai pārlieku pietuvoties, prakse rāda, ka ne visus tas iespaido. Pat izvietotā norāde, ka vēsturiskajam objektam ir nodrošināta videonovērošana, nespēj atbaidīt. Drupās redzams, ka pa pirmā stāva logu vietām iekšā ir samests pārtikas iesaiņojums, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu pudeles un bundžas. Gulbenes novada būvvaldes vadītājs Jānis Ziemelis apsola, ka pievērsīs uzmanību Baltajai pilij. «Tāda veida būvēm parasti tiek pieprasīts, lai daudzmaz būtu nodrošināts nožogojums pirmajam stāvam,» viņš atzīst. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras daļas speciālists Nauris Piļāns bilst: «Cilvēku drošība ir pirmajā vietā. Tas ir pilsdrupu īpašnieka un pašvaldības jautājums. Novada būvvaldei ir visas tiesības vērsties pie ēkas īpašnieka. Un ir arī pienākums!» N. Piļāns uzsver - pils pirmā stāva logiem ir jābūt aizdarītiem. Tas turklāt svarīgi ne tikai pašiem cilvēkiem, bērniem, lai nebūtu iespēju un vilinājuma ielīst bīstamajā objektā. Tas ir svarīgi kultūrvēsturiskajai ēkai! «Lai būtu saglabāts kultūrvēsturiskais mantojums, jānodrošina, lai neviens nelūgts viesis iekšā neiekļūst. Citādi, nedod Dievs, atkal aizdedzinās vai piemēslos,» saka N. Piļāns. Viņš uzskata - būvvalde ir tā, kurai jāizvērtē, cik bīstama ir ēka vai kādas tās daļas, cik tuvu cilvēkiem ir droši pieiet ēkai. Ja nav droši pieiet, jānorobežo piekļuve. SIA A.S.I.M. pārstāvis Ainars Melders stāsta, ka ir pieķēris bērnus ložņājam pa pilsdrupām, ir aizrādījis un solījis nākamreiz runāt ar vecākiem. A. Melderam ir radies iespaids, ka Balto pili patiesībā «valstij nevajag». Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde sakarā ar pils ugunsgrēku esot piestādījusi zaudējumu aprēķinus, kuri, kā viņš uzskata, «nav adekvāti». Arī novada pašvaldībai nevajagot, jo tā neizmantoja iespēju atgūt šo vēsturisko objektu savā īpašumā. SIA A.S.I.M. faktiski tika uzspiesta Baltās pils iegāde komplektā ar interesējošo Vecgulbenes muižas daļu. Baltās pils atjaunošana ir nepaceļams uzdevums, tāpēc A. Melders neslēpj, ka arī viņam Baltā pils nav vajadzīga.

Pieļauj, ka Balto pili varētu atkal pārdot Piesaistīt valsts naudu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa glābšanai esot nereāli, jo vajadzīgas pārāk lielas summas. A. Melders ir par to interesējies. Vienīgā iespēja būtu meklēt sadarbības partnerus, piesaistīt ārvalstu kapitālu vai pat pārdot pili talāk. «Ieceres ir. Lai kaut kas iesākas, tad pastāstīšu,» sola A. Melders, piebilzdams, ka runa ir par Baltās pils konservāciju «lēnā garā». Viņš piebilst, ka arī pašvaldībai būtu jāpadomā par tā sauktās kalpu mājas, kurā ir dzīvokļi, izskatu. Ēka atrodas blakus manēžai, kurā ir Vecgulbenes muižas viesnīca. Abas ēkas un to apkārtnes sakoptības pakāpe savā starpā disonējot. «Kalpu mājas fasāde būtu jānokrāso un jānomaina jumts,» saka A. Melders. Jau vēstīts, ka 2017. gada nogalē lielo lozi vai slogu guva Alūksnes uzņēmējs A. Melders, kurš kļuvis ne tikai par Vecgulbenes muižā esošās viesnīcas un restorāna (renovētā manēža un siernīca) īpašnieku. Viņam tagad pieder arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - Baltā pils vai, pareizāk sakot, tās drupas, kā arī Pils parks. Daudzi Gulbenes novada iedzīvotāji vaino savu pašvaldību patriotisma jūtu trūkumā par to, ka tā neizmantoja pirmpirkuma tiesības uz Vecgulbenes muižas nekustamo īpašumu daļu ar Balto pili un Pils parku kopumā 123 000 eiro vērtībā. Pašvaldība iegādājās lētāko muižas nekustamo īpašumu komplektu par 52 900 eiro (ietver bruģētos laukumus pie muzeja jeb pašvaldībai jau piederošās oranžērijas ēkas, Rūdolfa parku, keramikas darbnīcu un bijušās dārznieka mājas pamatus). Savukārt A. Meldera SIA A.S.I.M. bija spiesta nopirkt atlikušos divus muižas nekustamo īpašumu komplektus kopumā par 348 000 eiro. Pārdevēji bija divi - maksātnespējīgā SIA Gulbenes Baltā pils un akciju sabiedrība Attīstības finanšu institūcija «Altum».

Vietējam muzejam bija sapnis

Baltā pils drupu kaudzei daļēji līdzinājusies jau pēc Otra pasaules kara. Padomju gados tur bija izmitināta armijas daļa, vēlāk pilī bija dzīvokļi. Pēc tam tika panākts, lai visi no turienes tiktu izmitināti, un pils tika iekonservēta. Latvijas atjaunotās brīvvalsts sākumā vietējam muzejam bija sapnis, ka pašvaldība varētu atjaunot pili un tur atrastos ekspozīciju telpas, un tā būtu muzeja mājvieta. Tapa pat pils atjaunošanas projekts.Taču sapnis palika tikai uz papīra. 2005. gadā Balto pili no toreizējās Gulbenes pilsētas domes iegādājās Valmieras uzņēmējs Elmārs Pitura. Pili viņš nopirka par 45 000 latu. Uzņēmējs uzlika pilij jaunu pagaidu jumtu un plānoja piesaistīt līdzekļus restaurācijai, taču tas neizdevās, un ideja bankrotēja kopā ar uzņēmumu SIA Gulbenes Baltā pils.