NRA DAUGAVPILĪ. Siltuma tarifs – otrs zemākais valstī
Ar šā gada 1. maiju Daugavpilī ir būtiski samazinājies siltumenerģijas tarifs akciju sabiedrības Daugavpils siltumtīkli klientiem. Šobrīd tas ir 44,59 eiro par megavatstundu un ir otrs zemākais aiz Rīgas. Nākamajai apkures sezonai sabiedrisko pakalpojumu regulators Daugavpilij apstiprinājis tarifu 48,44 eiro par megavatstundu.
Noslēdz līgumu ar izdevīgiem noteikumiem
Vēl pagājušā gada oktobrī Daugavpilī bija visdārgākais siltums valstī - 63,01 eiro par megavatstundu. Jau apkures sezonas laikā to izdevās samazināt līdz 57,67 eiro par MWh, bet no 1. maija siltumenerģija maksā vien 44,59 eiro par MWh. Arī nākamajai sezonai apstiprinātais tarifs ir ļoti zems, iespējams, ka tas būs pats zemākais valstī, jo zināms, ka Rīga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai ir iesniegusi tarifa paaugstināšanas projektu. Vaicāts par darbībām, kas devušas iespējas tik īsā laika posmā ievērojami samazināt siltumenerģijas cenu, Daugavpils siltumtīklu valdes loceklis Viktors Lukjančiks skaidro: «98% no kurināmā kopapjoma, kas tiek izmantots Daugavpilī, ir dabasgāze. Tieši no gāzes cenas ir atkarīgs siltuma tarifs. Līdz šim līgumā ar AS Latvijas gāze cena nebija fiksēta - mainoties cenai biržā, mainījās arī tarifs iedzīvotājiem. Vienu brīdi gāzes cenas bija ļoti lielas, un tas ievērojami atsaucās arī uz tarifu iedzīvotājiem. Sākot pildīt šī uzņēmuma valdes locekļa pienākumus, kas bija pagājušā gada rudenī, ar AS Latvijas gāze noslēdzām līgumu par dabasgāzes piegādēm par fiksētu cenu. Diemžēl tobrīd gāzes cenas bija augstas, tāpēc iepriekšējā apkures sezonā tarifu varējām samazināt tikai līdz 57,67 eiro par MWh. Taču šā gada pirmajā ceturksnī gāzes cenas strauji kritās un mēs, izmantojot iespēju, iepirkām gāzi par zemu un fiksētu cenu gan šai vasarai, gan visai nākamajai apkures sezonai. Domāju, ka sava loma izdevīgajam Latvijas gāzes piedāvājumam bija arī gāzes tirgus atvēršanai.» Līdz ar to daugavpiliešiem nākamā apkures sezona būs bez pārsteigumiem. Uzņēmuma vadītājs piebilst, ka akmenī tas gan nav iecirsts, jo ir arī citi faktori, kas ietekmē tarifu, piemēram, dabasgāzes pārvades operators Conexus Baltic Grid, kurš nodrošina dabasgāzes pārsūknēšanu no Inčukalna krātuves līdz gala patērētājam, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai iesniedza tarifa paaugstināšanas projektu, un jaunie tarifi stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. «Tas varētu nedaudz ietekmēt mūsu noteikto tarifu, bet ne būtiski.»
Plāno jaunu katlumāju - samazināsies komersantu ietekme
Pilsētas vajadzībām siltumu ražo ne tikai trijās Daugavpils siltumtīklu rīcībā esošajās centrālēs, bet arī divi privātie komersanti, kuru pārziņā ir koģenerācijas stacijas. Daugavpils siltumtīklu katlumājās tiek saražota aptuveni puse no pilsētai nepieciešamās siltumenerģijas, pārējo piegādā privātie siltuma ražotāji. Papildus centralizētajai sistēmai attālinātos mikrorajonos darbojas vēl desmit Daugavpils siltumtīklu lokālās katlumājas.
Lai mazinātu uzņēmuma atkarību no dabasgāzes cenas un siltuma ražošanā ieviestu arī atjaunojamo resursu izmantošanu, Daugavpilī tiks būvēta 36 MW koka šķeldas katlumāja. Jaunajā katlumājā varēs saražot ap 20% no visa pilsētai nepieciešamā siltumenerģijas apjoma. Vaicāts, vai līdz ar jaunās katlumājas nodošanu ekspluatācijā būs iespēja atteikties no kāda privātā komersanta pakalpojumiem, Lukjančiks skaidro: «Atteikties varēsim tikai tad, kad būs beidzies noslēgto līgumu termiņš, kas vienā gadījumā ir līdz 2024. gadam, otrā gadījumā līdz 2034. gadam. Domājam, ka, savstarpēji vienojoties, mēs šo jautājumu atrisināsim ātrāk. Mums ir svarīgi samazināt privāto komersantu ietekmi uz uzņēmumu.»
Vienlaikus uzņēmums veic investīcijas arī esošo katlumāju rekonstrukcijā, bet piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzekļus arī siltumtīklu nomaiņā, tādējādi samazinot siltumenerģijas ražošanas pašizmaksu zudumus trasēs. Šogad ir paredzēts nomainīt siltumtrasi 2,1 km kopgarumā. Līdzīgi projekti ir realizēti arī pagājušā gadā un ieplānoti nākamajos gados.