Māris Peilāns ir vairāku Jelgavai nozīmīgu uzņēmumu vadītājs, kā arī sporta entuziasts. Viņa vadītais uzņēmums SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība Igate» ir saņēmusi VID atzinības rakstu kā Zemgales plānošanas reģiona lielākais būvniecības nozares darbaspēka nodokļu maksātājs uz vienu darba ņēmēju 2017. gadā, savukārt SIA Igate būve ir atzīts kā uzņēmums ar lielāko darījumu vērtības pieaugumu būvniecības nozarē Zemgalē 2018. gadā. Strauji attīstās arī SIA IKTK, kura darbības pamatvirziens ir inovatīvu līmēto koka konstrukciju ražošana.
- Jūs esat ne tikai aktīvs uzņēmējs, bet arī sporta entuziasts - futbola kluba Jelgava prezidents. Vai izdodas attīstīt futbola infrastruktūru iepriekš plānotajā apjomā?
- Igate ir viens no lielākajiem FK Jelgava atbalstītājiem. Pēc ilgi izskatīta pieteikuma par ilgtermiņa zemes nomu sporta infrastruktūras attīstībai mums izdevās ar pašvaldību noslēgt zemes nomas līgumu, lai uzbūvētu kvalitatīvu mākslīgā seguma futbola spēļu laukumu un vienīgo dabīgā zāliena treniņu laukumu Jelgavā, jo Zemgales Olimpiskā centra (ZOC) zāliens pieejams spēlēm, nevis treniņiem. Abi mūsu laukumi atbilst visiem starptautiskajiem kritērijiem. To esam izdarījuši un redzam, ka šādu laukumu klātbūtne Jelgavai bija ļoti nepieciešama - noslogojums abos laukumos ir ievērojams. Esošais ZOC mākslīgā seguma futbola laukums neatbilst UEFA prasībām, tāpēc agrāk oficiālās spēles ārpus zāliena sezonas nācās organizēt Olainē. Šobrīd ar biedrības FK Jelgava centieniem un Igate, kā arī citu atbalstītāju finansējuma palīdzību Jelgavai ir atbilstošas kvalitātes un izmēru mākslīgā seguma futbola laukums.
Piebildīšu, ka FK Jelgava ir nevalstiskā sabiedriskā organizācija, kas attiecībā uz bērnu sportu ir valsts akreditēta sporta skola, pretēji atsevišķu pašvaldības pārstāvju kultivētajam, ka tā esot privāta. Diemžēl ne visiem cilvēkiem ir skaidrs, ka FK Jelgava nav nedz uzņēmums, nedz cita veida pelnoša struktūra - tā ir bezpeļņas organizācija, kas mērķu īstenošanai piesaista sponsoru finansējumu.
- Kā var izmērīt, vai mākslīgā seguma futbola laukums un dabīgā zāliena treniņu laukums tiešām bija Jelgavai vajadzīgi?
- To mēs redzam pēc pieprasījuma jau pirmajā gadā. Pirmkārt, mūsu klubam tagad ir pilnvērtīgi treniņu laukumi, tostarp lielais UEFA standarta mākslīgā seguma spēļu laukums. Pie mums trenēties brauc dažādu vecuma grupu Latvijas izlases, kā arī norisinās starptautiskās spēles - esam uzņēmuši gan baltkrievu, gan azerbaidžāņu komandas, kas šeit tikās ar Latvijas izlasi. Arī Igaunijas un Lietuvas labāko komandu draudzības spēle notika jaunajā stadionā. Uzskatu, ka šobrīd tieši FK Jelgava ir labākais futbola infrastruktūras objekts Latvijā - šobrīd līdzvērtīga nav arī Rīgā, izņemot rekonstruēto Daugavas stadionu, kas paredzēts tikai spēlēm, nevis treniņiem.
Otrkārt - par to gan nevienam nepatīk runāt, bet es pateikšu - ZOC mākslīgā seguma laukums neatbilst vairāku kritēriju dēļ - tā izmēri neatbilst UEFA standartiem, kā arī tā segums ir nolietojies kā betons. Jebkurš fizioterapeits jums pateiks, ka bērniem trenēties uz laukuma ar betona pamatu ilgtermiņā ir nevēlama slodze mugurkaulam un locītavām, un tieši tas bija viens no svarīgākajiem iemesliem, lai FK Jelgava ķertos klāt jaunas sporta infrastruktūras izveidei.
- Zinu, ka biedrības FK Jelgava plānos ir paplašināt un pilnveidot futbola infrastruktūru. Vai esat ķērušies klāt nākamajam projektam?
- Pašlaik pēdējā saskaņošanas stadijā ir zemes nomas līgums ar pašvaldību. Teritorija piekļaujas jau lietošanā esošajam zemes gabalam, un uz tā ieplānots izbūvēt vēl divus spēļu laukumus, kā arī slēgta tipa futbola spēļu zāli. Kopumā komplekss sastāvēs no trīs UEFA kritērijiem atbilstošiem oficiālo spēļu laukumiem, viena treniņu laukuma un slēgtās halles. Līdz šim Latvijā ir tikai divas slēgtās futbola halles - Skonto stadionā un Rīgas Olimpiskajā centrā. Līdz ar to visiem futbolistiem, lai nezaudētu formu, ziemas nākas pavadīt siltajās zemēs vai kaimiņvalstīs, kur šādas halles ir pieejamas. Diemžēl arī šī zemes gabala nomas līgums top gauži lēni un sarežģīti.
- Izklausās, ka vēlaties Jelgavu padarīt par Latvijas futbola meku.
- Jā, un tam ir pamats - ar jau esošo infrastruktūru, tās apsaimniekošanu, komandu piesaisti un oficiālo spēļu organizēšanu esam pierādījuši, ka spējam nodrošināt kvalitatīvus spēļu un treniņu apstākļus. Tāpēc arvien vairāk komandu izvēlas šeit organizēt treniņnometnes, turklāt ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu komandas. Vēlmi šeit pavadīt vasaras treniņnometni ir izteikušas Kipras futbola komandas. Tas nozīmē, ka Jelgavā ieplūstu ārvalstu nauda, jo sportisti šeit maksā ne tikai par infrastruktūras nomu, bet arī par ēšanu un dzīvošanu.
- Futbola pasaulē Latvijā valda visai emocionāla gaisotne. Kā tas ietekmē FK Jelgava darbību?
- Situācija nav viennozīmīga, un saprotams, ka tas ietekmē arī FK Jelgava. Paskaidrošu, ka vienas sezonas laikā vairākiem Latvijas futbola klubiem pēkšņi pieauga finansējums, kura izcelsme šķiet aizdomīga un neskaidra. Līdz ar to šie klubi pieņēma lēmumu maksāt futbolistiem vismaz trīs reizes lielākas algas, kaut arī viņu sniegums pēkšņi nekļuva trīs reizes labāks. Ambiciozākie spēlētāji pameta savus klubus, lai pievienotos aizdomīgi pēkšņi bagātākajiem. FK Jelgava palika konsekventa savā nostājā un algas nepaaugstināja, jo tam nav nedz ekonomiska, nedz morāla pamatojuma. Likumsakarīgi, ka arī FK Jelgava komanda šķīrās no daža laba sportista. Mūsu pilnīgi legālo finansējumu izvēlējāmies ieguldīt sporta infrastruktūras pilnveidošanā, nevis sportistu algās. Diezgan smieklīgi iznāk, ka spēlē pret vienu no bagātajām komandām, kur bijām izbraukumā, rezultāta tablo tika pāršķirts ar roku kā vecos laikos.
Neskatoties uz iepriekš teikto, mūsu komanda pakāpeniski rāda arvien labāku sniegumu - šī sezona ir sākusies labi - ir uzvarētas arī tādas komandas, kas līdz šim mums nebija pa zobam.
- Jūs pieminējāt bērnu futbola sporta skolu. Kā tā attīstās?
- Ļoti strauji gan skaitliski, gan kvalitatīvi. Priecē, ka no mūsu pašu bērniem līdz profesionālajam līmenim ir tikuši vairāki, kuri tagad ir labs atbalsts pieaugušo komandai. šobrīd sporta skolā ir jau vairāk nekā 400 bērnu.
- Kā pilsētas domes vadība vērtē FK Jelgava centienus?
- Kopumā sadarbība ar pašvaldību ir pozitīva, tikai personīgi domes priekšsēdētājam ir man nesaprotama attieksme - šogad finansējums klubam, tostarp bērnu sportam, tika samazināts par 30%. Jelgavas pašvaldības sporta komitejas pieņemtais protokols paredz, ka FK Jelgava dalībai Latvijas virslīgas čempionātā, FK Jelgava 2 dalībai Latvijas dublieru čempionātā, Jaunatnes futbola akadēmijas komandas atbalstam, treniņu un sacensību procesa atbalstam tiek novirzīti 60 tūkstoši eiro. Savukārt - pērn tika atvēlēti 90 tūkstoši eiro. Iespējams, ka tas ir saistīts ar FK Jelgava uzbūvēto infrastruktūru, jo tagad bērnu sportam mazāk tiek izmantota pašvaldības pārziņā esošā ZOC infrastruktūra, kā rezultātā nauda nenonāk atpakaļ pašvaldības kasē. Paskaidrošu, ka iepriekšējos gados lielāko daļu no finansējuma, ko FK Jelgava kā partneris saņēma no pašvaldības, samaksājām atpakaļ pašvaldībai par sporta infrastruktūras izmantošanu, tostarp bērnu sporta ietvarā. Zinu, ka Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī par pašvaldības sporta infrastruktūras izmantošanu bērnu sporta ietvaros nav jāmaksā - tādējādi pašvaldības izrāda savu patieso attieksmi pret bērnu sportu. Varbūt jūs interesē, ka, piemēram, Liepājas pašvaldība tikai savas pieaugušo komandas darbības nodrošināšanai šogad novirzījusi 140 tūkstošus eiro, savukārt Daugavpils ap 100 tūkstošiem, bet Ventspils vēl vairāk. Man ir pamats domāt, ka personīgi Andris Rāviņš ir ietekmējis to, lai šogad FK Jelgava saņemtu mazāku finansējumu, par spīti tam, ka klubs ne tikai veicina sportu un bērnu attīstību, bet godam popularizē pilsētas vārdu.
- Nu jau vairākus gadus tiek plānota jauna Jelgavas tirgus būvniecība. Arī Igate startēja potenciālo tirgus attīstītāju konkursā - kādi ir rezultāti?
- Jā, 2016. gadā mums bija šāds mērķis, un izstrādājām arī plānu un vīziju, kas labi iekļautos jaunajam tirgum ieplānotajā teritorijā tieši blakus Jelgavas stacijai - bijušajā muitas zonā. Projekts tiek realizēts privātās publiskās partnerības ietvaros, un nolikums paredzēja, ka investoram pamatkapitālā ir jāiegulda 800 tūkstoši eiro, kas nodrošina 51% kapitāldaļu, savukārt pašvaldības pārziņā paliek nepilni 49% kapitāldaļu. Igate kā pelnošs uzņēmums, viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem un darba devējiem, to droši varēja atļauties. Turklāt izstrādātais plāns jaunajā tirgū paredzēja būvēt koka konstrukciju ēkas, kas iederas pilsētvidē. Diemžēl Igate zaudēja konkursā - uzvarēja kompānija, kura dibināta 2016. gadā, bet faktiski nebija veikusi saimniecisko darbību. Man nav saprotams, kāpēc pašvaldība pieņēma lēmumu par uzvarētāju atzīt tieši šo kompāniju, kura tikko bija dibināta un ar darbiem nebija pierādījusi, ka spēj strādāt un pildīt uzņemtās saistības, kā arī likumsakarīgi nomaksāto nodokļu apjoms ir niecīgs. Bažas rada arī Lursoft Uzņēmumu reģistrā publicētā informācija, ka patieso labuma guvēju šai kompānijā noskaidrot nav iespējams. Tajā pašā laikā Igate, kas ir godprātīgs nodokļu maksātājs un vairākkārt atzinīgi novērtēta būvniecības nozarē, palika zaudētājos. Par pagājušo gadu sociālajā nodoklī esam samaksājuši 1,3 miljonus eiro, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā - 705 tūkstošus eiro. Pašvaldības izraudzītais SIA Jelgavas tirgus partneris SIA ERA2K TT attiecīgi sociālajā nodoklī - 730 eiro, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklī - 440 eiro. Uzņēmēju sanāksmēs Jelgavā Rāviņš ar savu padomnieku Pēteri Salkazanovu regulāri mēdz uzsvērt, ka uzņēmēju vidē esot problēmas ar nodokļu maksāšanu, bet ko demonstrē paši? Tirgus likteni uztic tam, kas nodokļos maksā dažus simtus, nevis tam, kas - miljonu.
- Ir pagājuši vairāk nekā divi gadi - vai šodien redzamas jaunā tirgus aprises?
- Kaut arī 2016. gadā pašvaldība jelgavniekiem paziņoja, ka saskaņā ar SIA Jelgavas tirgus pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem jānodrošina, ka trīs gadu laikā tirgus tiks pārcelts pie dzelzceļa stacijas, dzīvē vēl nekas nav redzams, taču ir prezentēts projekts, kas izsaucis jelgavniekos diskusijas - daļa iedzīvotāju iestājas pret šāda projekta realizāciju, jo nav apmierināti ar tā plānojumu un vizuālo noformējumu. Šaubos, ka tirgus būtu pārcelts līdz šā gada rudenim pat tad, ja jelgavnieku aktīvisti nebūtu apstrīdējuši būvatļauju. Turklāt arhitekti aplēsuši, ka prezentētā projekta pilnīga izstrāde izmaksātu ne vairāk par 200 tūkstošiem, un nav skaidrības par pārējiem 600 tūkstošiem. Zemesgrāmatu dati liecina, ka vecā tirgus vietā agrāk pašvaldībai piederējusī zeme par 160 tūkstošiem eiro tiek pārdota privātajai SIA KULK. Man grūti spriest, kas notiks tālāk. Ar to es gribēju pateikt - ir jābūt atklātībai, godīgai konkurencei un jābeidz mānīties. Manuprāt, šajā situācijā ir darbs KNAB.
- Jūs esat labi informēts par notikumiem Jelgavā - vai taisnība, ka Jelgavas pilsētas satiksmes autobusu uzturēšana un ekspluatācija ir dārgākā valstī?
- Jā, mēs esam čempioni, un to apstiprina Autotransporta direkcijas sniegtie dati par 2018. gadu. Piemēram: viena pārvadātā pasažiera pašizmaksa (izmaksas uz vienu pasažieri) Jelgavā ir 1,414 eiro, Rīgā, kur ir otra lielākā pašizmaksa, tā bija 1,240 eiro, trešajā vietā ir Ventspils ar 0,914 eiro, tālāk seko Valmiera ar 0,609 eiro. Arī apskatot grafiku Būtiskāko izmaksu lielums pilsētas pārvadājumos ar autobusiem (izņemot Liepāju un Rīgu) 2018. gadā, redzams, ka Jelgavā remonts un rezerves daļas uz vienu iesaistīto autobusu ir visdārgākais - 15 681, otrajā vietā ir Daugavpils ar 8890 eiro, kam ar 4673 un 4654 eiro seko Valmiera un Ventspils. To pašu var teikt par uzkopšanas izdevumiem uz vienu iesaistīto autobusu - Jelgavā šie pakalpojumi maksā trīs reizes vairāk nekā Rēzeknē, kas ir otrā dārgākā, attiecīgi 6658 un 2230 eiro. Trešā pilsēta ar 1417 eiro ir Ventspils. Varam apskatīt arī transporta līdzekļu amortizācijas vai nomas izmaksas uz vienu iesaistīto autobusu: Jelgavā tās ir 33 904 eiro, otrajā vietā ir Jūrmala, kur tas izmaksā 28 685 eiro, bet trešajā vietā ar 12 462 eiro ir Rēzekne, bet Ventspilī tikai 5386 eiro. Turklāt Ventspilī ar mazāku iedzīvotāju skaitu bijuši iesaistīti 42 autobusi, bet Jelgavā ar lielāku populāciju - tikai 35 autobusi. Arī šeit, manuprāt, Valsts kontrolei un KNAB būtu ko pētīt līdzīgi Rīgai. Šādi saimniekojot, mēs paliksim pliki un nabagi.
- Ceru, ka viss nav tik slikti, kā šobrīd šķiet - ir taču arī labas lietas. Piemēram, pašvaldība radījusi programmu daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanā, pārņemot Igates iesākto tradīciju.
- Es nebūt nesaku, ka visa pašvaldība strādā slikti - šeit ir daudz godprātīgu, gudru un uz mērķi vērstu cilvēku, labu plānotāju, lai pilsēta augtu, attīstītos un kļūtu arvien pievilcīgāka tās iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. Diemžēl bieži, taisot politisko reklāmu mēram Rāviņam, pašvaldības komunikācijā pasākumos vai medijos tiek radīts maldīgs priekšstats, it kā viņš būtu tas, kurš visu būtu darījis, vadījis, plānojis… Tā nav, un, piemēram, mūsu praksē daudzus nopietnus līgumus paraksta Jelgavas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne, kas ir gana rūpīga vadītāja un paveic ļoti apjomīgu darbu. Īpaši gribu atzīmēt Pilsētas attīstības departamentu, kuru šobrīd vada Gunita Osīte. Jāpiebilst arī, ka arī stratēģiskā vadīšanā vēsturiski daudzas labas lietas, struktūras un metodes savulaik Jelgavas pilsētas pašvaldībā iedibinājis tās iepriekšējais izpilddirektors - Gunārs Kurlovičs, kurš, kā liecina informācija par sēdēm, tagad domē bieži nonāk opozīcijā. Daudzi cilvēki ir milzums labu lietu darījuši pilsētas labā, bet nez kādēļ visi lauri tiek pierakstīti pilsētas domes priekšsēdētājam. Runājot par bērnu laukumiem, paskaidrošu, ka Eiropas valstīs uzņēmumi, kuri strādā kādā pilsētā, bieži īsteno sociālās atbildības projektus. Bērnu rotaļu laukumu iekārtošana vai sakārtošana bija Igates sociālais projekts, jo mēs daudz darbojāmies Jelgavā, turklāt šeit strādā un dzīvo mūsu darbinieki. Šogad Igate savu programmu noslēdza, jo pēdējos gados vairāk strādā ārpus Jelgavas, tāpēc loģiski pārvirzās arī sociālās atbildības vektors. Rotaļu laukumu sakārtošanai investējām uzņēmuma līdzekļus, neprasot iedzīvotāju līdzfinansējumu, tikai lūdzām fizisko līdzdarbošanos tādu kā talku veidā. Mēs esam priecīgi, ka pašvaldība to pamanīja un ir uzsākusi līdzīgu projektu. Pašvaldība gan nesedz visus izdevumus, bet tikai daļu. Zinu, ka ir deputāti, kuri par šiem projektiem ir iedegušies un mēģina rast risinājumus, lai no pašvaldības līdzekļiem tiktu segta lielākā daļa izdevumu. Ļoti patīkami, ka arī to māju iedzīvotāji, kuru pagalmi nav iekļauti bērnu rotaļu izveides programmā, uzsākuši privātas iniciatīvas, lai pašu spēkiem īstenotu līdzīgus projektiņus. Manuprāt, šāda aktivitāte ir apsveicama un atbalstāma gan morāli, gan fiziski.
- Daudzi jelgavnieki priecājas par Pasta salas pārvērtībām, tajā skaitā slidotavu, kurai nu ir Igate būve uzbūvēts jumts ar līmēta liekta koka konstrukcijām, ko izgatavo saistītais uzņēmums IKTK, kā arī Pasta salas estrādi, kuras jumts šobrīd ir tapšanas stadijā. Kādas pašam ir sajūtas par šiem projektiem?
- Protams, mums patīk tas, ko mēs darām, un līmēta liekta koka konstrukcijas, kas ir Latvijā jauns risinājums un strauji iekaro pasaules būvniecības tirgus, ir noderējušas arī Jelgavā. Uzvara konkursā gan nebija vienkārša, taču Igate būve savā piedāvājumā bija pārliecinoša līdere - faktiski tik ambiciozu projektu, kā bija iecerējusi pašvaldība, varēja realizēt tikai Igate būve sadarbībā ar IKTK, kas ir inovatīvu tehnoloģiju uzņēmums. Piebildīšu, ka konkursa noteikumi bija ļoti strikti, tāpēc kopā ar SIA Kvadrum nodibinājām pilnsabiedrību Igate Kvadrum, kas atbilda visiem konkursa kritērijiem. Projekta pirmajā kārtā realizējām jumta izbūvi ledus laukumam, bet šobrīd noslēgumam tuvojas jumta izbūve estrādei. Abi objekti savā ziņā ir unikāli un lieliski papildina Pasta salas infrastruktūru.
- Kā kopumā attīstās uzņēmums IKTK?
- Ļoti labi, Jelgavas objekti nebūt nav vienīgie, ar ko varam lepoties. Atgādināšu, ka kā pilotprojekts, ko izpētes nolūkos joprojām izmanto zinātnieki un kokapstrādes industrijas speciālisti, kalpo gājēju tilts pār šoseju pie LVM dabas parka Tērvetē. Priecājamies, ka ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā līmētas koka konstrukcijas iegūst arvien lielāku popularitāti. Esam sākuši piegādāt līmēta koka autotransporta un slēpotāju, gājēju tiltu konstrukcijas Ziemeļvalstu klientiem, un šī tendence nostiprinās. Tikko ir noslēdzies konkurss par 40 metru garu autotransporta tilta vienlaidus konstrukciju izgatavošanu Norvēģijai. Līdz šim mēs tikai ražojām konstrukcijas un ar kuģi tās nosūtījām klientiem, bet ar šo projektu uzsākam jaunu pieeju - ne tikai konstrukciju ražošana, bet arī to uzstādīšana paredzētajā vietā. Brauksim un darīsim paši - mūsu draudzīgās kompānijas kopējiem spēkiem spēj gan izprojektēt, gan izgatavot, gan uzstādīt - tādējādi varam sniegt pilna cikla pakalpojumus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Līdzīgi strādā arī konkurējošās pasaules kompānijas, un mēs no tām pārņemam labāko praksi.
