Ceļā uz pārmaiņām

Jelgavas Valsts ģimnāzijas vēsturiskā ēka Mātera ielā atdzimusi. Pulkstenis, kas uzstādīts uz ēkas fasādes, sāk skaitīt jaunu laiku, bet mūri sevī glabā liecības par stipru skolu ar noturīgām tradīcijām un vērtībām. Skolu, kurā tik veiksmīgi apvienotas stabilās bagātības ar jauno. Skolu, kas iet līdzi laikam.

Jau septembrī skolas ēku atkal piepildīs skolēnu un darbinieku soļi. Pavisam citā veidolā atdzims bibliotēka un lasītava. Nu bijušajā sporta zālē būs telpa, kurā skolēni varēs ne tikai lasīt, bet arī sev saistoši pavadīt brīvo laiku, tikties ar iedvesmojošiem cilvēkiem, spēlēt spēles, izmantot jaunākās tehnoloģijas.

Savukārt metodiskais centrs ieguvis savu modernu konferenču telpu. Līdz ar to daudz veiksmīgāk varēs veikt valsts ģimnāzijas funkciju - metodisko darbu. Skolas gaiteņos pavisam citādā veidolā atdzimušas arī logu vitrāžas, bet kādreiz tik slavenais ģeogrāfijas kabinets pārtapis par modernu skolas vēstures muzeju. Skolēnus priecēs jaunā garderobe ar skolēnu personisko mantu skapīšiem, dažādās atpūtas zonas un vietas mācībām.

Ģimnāzijas atdzimušajā ēkā pedagogi varēs strādāt vēl radošāk.

Citādās dienas

No 2020. gada septembra visā Latvijā sāks īstenot pakāpeniskas pārmaiņas saturā un pieejā. Lai katrs skolēns kļūtu par atbildīgu un aktīvu sabiedrības dalībnieku, personību ar pašapziņu, kurš ciena un rūpējas par sevi un citiem, radošu darītāju un lietpratēju izaugsmē, kam mācīšanās kļuvusi par ieradumu, lojālu valsti, jāmaina gan mācību saturs, gan pieeja. Būtiskākās pārmaiņas pieejā ir:

• pāreja no skolēna pasīvas mācīšanās un faktoloģiska materiāla iegaumēšanas uz aktīvu izziņas procesu skolotāja vadībā, pašizpausmi un jaunradi;
• apgūstamo zināšanu un prasmju sasaiste ar reālo dzīvi;
• starpdisciplināra pieeja;
• skolēnam nodrošināta iespēja mācīties iedziļinoties, izprast kopsakarības un attīstīt spēju pārnest zināšanas uz jaunām, nezināmām situācijām.

Lai īstenotu jauno pieeju, Jelgavas Valsts ģimnāzijā 2018./19. mācību gadā tiek organizētas CITĀDAS dienas, kurās skolēniem ir iespējams aktīvi izzināt, pašizpausties, apgūtās zināšanas saistīt ar reālo dzīvi. Ir izdzīvotas divas citādās dienas: Inženieru diena decembrī, Zaļās domāšanas diena martā, un tiek plānota trešā diena maijā - Vides diena.

Inženieru dienā 7. un 9. klašu skolēni mācījās plānot un realizēt «Rube Goldberg» mašīnu, izmantojot inženiertehniskās domāšanas apli, sadarboties grupās un izvērtēt katra skolēna lomu tajā, 8. klašu skolēni, būvējot sērkociņu mājiņas, mācījās plānot, pieņemt citu idejas un paveikt darbu noteiktā laikā. 12. klašu skolēni devās uz LLU Veterinārmedicīnas fakultāti, kur pedagoģes A. Pierhurovičas un viņas kolēģu vadībā veica mutes dobuma mikrobioloģisko analīzi, mācījās par cilvēka fizioloģiju, runāja par mājdzīvnieku anatomiju un vispārīgo patoloģiju vienīgajā fakultātē Latvijā, kas piedāvā studijas, kuras beidzot iegūst veterinārārsta kvalifikāciju. Dienas beigās visās klašu grupās skolēni izvērtēja savu un citu grupas dalībnieku darbu, izmantojot izstrādātus snieguma līmeņu aprakstus, izveidoto inženiertehnisko produktu pēc kritērijiem.

Zaļās domāšanas dienā skolēni domāja par to, kā saudzēt vidi, dažādiem materiāliem dodot otro dzīvi. Skolēniem bija jāizmanto gan mājturībā un vizuālajā mākslā, gan ķīmijā un fizikā, gan matemātikā apgūtās zināšanas, lai radītu ekskluzīvu papīru no makulatūras, origami mākslas darbus no izlietotiem papīriem, paklājiņus dzīvnieku patversmei no lietotiem apģērbiem, praktiski izmantojamu dizaina priekšmetu. Izvērtējot šo dienu, skolēni atzina, ka viņi iemācījās sadarboties, dalīties un atbildēt par savu darbu, tikt ārā no bezizejas, domāt tā, lai jaunais produkts būtu lietojams, sadarboties pat tad, ja domas nesakrīt, kā sastrādāties citādos pāros un kā strādāt arī atsevišķi.

Vides dienas sasniedzamie rezultāti un aktivitātes vēl tiek plānotas. Šajā dienā piedalīsies visas klases, izņemot 9. un 12. klašu skolēnus, kuriem sākusies eksāmenu sesija.

Pedagogi pēc katras Citādās dienas rūpīgi izvērtē gan norisi, gan ieguvumus, analizē rezultātus un ir atzinuši, ka Citādās dienas ir svarīgas, lai skolēni varētu mācīties prasmes, lepotos ar padarīto, būtu iespēja paveikt darbus, kurus nevar izdarīt vienas stundas laikā. Pašam pedagogam jābūt aizrautīgam, labi jāpārzina process, efektīvi jāvada darbs, jābūt elastīgam.

Skola, kurā mācās visi

Jaunās pieejas īstenošanai daudz jāmācās visiem - skolēniem, pedagogiem, vecākiem, sabiedrībai. Lai gan mācījušies pedagogi ir vienmēr, šobrīd Jelgavas Valsts ģimnāzijā vienoti mācās visi.

Dažkārt notiek atsevišķas mācības par kādu tēmu, ja rodas nepieciešamība. Piemēram, lai īstenotu Citādās dienas ideju, bija nepieciešams domāt kā inženieriem, tāpēc pirms pirmās Citādās dienas LU SIIC «Prātnieku laboratorijas» vadītāja Ilze France vadīja mācības «Kā domāt kā inženierim». Veidojot nākamās Citādās dienas, pedagogi mācījās kopā, sadarbojoties klašu grupās un kopīgi veidojot gan dienas plānu, gan prezentāciju dienas norisei. Bieži pedagogi sadarbojas attālināti, izmantojot «Google» diska iespējas.

Visa mācību gada laikā pedagogi mācījās sadarbības grupās, kuras vadīja astoņi Jelgavas Valsts ģimnāzijas pedagogi - līderi. Sadarbības grupu mērķis 2018./19. mācību gadā bija: pedagogs izmanto SOLO taksonomiju kā rīku, lai spriestu par mācību stundā piedāvāto uzdevumu kognitīvo dziļumu un lai izmērītu, cik dziļi domā skolēns. Lai sasniegtu mērķi, pedagogi mācījās veidot uzdevumus atbilstoši SOLO taksonomijas dažādiem līmeņiem, veidoja stundu plānus, kuros izmantoja izveidotos uzdevumus, vēroja un analizēja cits cita stundas. Sadarbības grupās pedagogi satikās katru nedēļu visa mācību gada garumā. Stundu sarakstā katram tika ieplānots laiks darbam sadarbības grupā.

Jelgavas Valsts ģimnāzija jau vairākus gadus organizē arī vecāku dienu, kuras laikā vecāki ne tikai var mācīties ar saviem bērniem stundās, satikt pedagogus uz individuālu sarunu, bet arī gūt pieredzi darbnīcās par jauno pieeju un vērtēšanas akcentu maiņu, kā arī diskutēt un uzdot jautājumus. Piemēram, 6. februārī vecāki varēja apmeklēt piecas darbnīcas: «Kā mācāmies latviešu valodu?», «Mācīšanās un mācīšanas pieejas maiņa», «Jēgpilna vērtēšana», «Kā mācāmies vēsturi?», «Kā mācāmies matemātiku?».