Andris Rāviņš: Esam par pārmaiņām, kas vērstas uz izaugsmi

«Ikvienas pārmaiņas ir attīstības virzītājspēks. Vieglāk vai grūtāk pieņemamas, bet tās ir nepieciešamas katram personīgi, pilsētai un valstij kopumā. Mēs nekad neesam baidījušies darīt, uzņemties iniciatīvu un atbildību, lai mainītu Jelgavu. Pirmie valstī uzsākām izglītības reformu, nozīmīgas pārmaiņas turpinās Jelgavas infrastruktūrā, pilsētvidē ieviešam arvien jaunus viedo tehnoloģiju risinājumus, realizējam projektus, lai satiksmes organizācija pilsētā kļūtu ērtāka un drošāka. Un tā ir tikai daļa no pārmaiņām, kas notiek. Taču vienlaikus jāatzīst, ka pārmaiņas nav vieglas, nākotnes vārdā pieņemti vairāki smagi lēmumi,» uzsver Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Par pārmaiņām, kas jau notiek valstī un Jelgavas pilsētā un kas vēl tikai sāksies tuvākajā laikā, saruna ar Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāju A. Rāviņu.

- Jaunums, ar ko šogad nākusi klajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, - jauna administratīvi teritoriālās reformas karte. Tajā paredzēts apvienot Jelgavu, Jelgavas novadu un Ozolnieku novadu, kopā veidojot jaunu pašvaldību. Kā jūs vērtējat šo piedāvājumu?

- Pārmaiņas virza attīstību, bet tikai tad, ja ir izanalizēti visi «par» un «pret», ja pārmaiņas veiktas gudri un pārdomāti. Reformējot pašvaldības, svarīgi ir saprast pareizo ceļu, lai mēs sasniegtu mērķi un pašvaldības Latvijā kļūtu ekonomiski stiprākas. Taču šobrīd valsts piedāvā no jauna uzzīmētu pašvaldību karti, bet kādi būs soļi, kas ļaus sasniegt gaidāmo rezultātu, mēs tā arī no valsts puses neesam dzirdējuši. Bažas rada arī vēlme šo procesu sasteigt un īstenot jau 2021. gadā. Jāsaprot, ka katra pašvaldība šobrīd lielā mērā virza savu attīstību, saistot to ar Eiropas Savienības fondu plānošanas periodu. Jaunais plānošanas periods sākas 2021. gadā, un Jelgava šobrīd strādā pie aplēsēm, kādu atbalstu mēs kā pilsēta varētu gūt nākamajā plānošanas periodā. Sarunās jau esam guvuši pārliecību, ka mums aktuālās jomas, kuras projekti varētu tikt atbalstīti, ir IT ieviešana, energoefektivitātes paaugstināšana, viedā pilsēta un speciālistu piesaiste. Līdz ar to līdz 2021. gadam mēs kā pašvaldība jau būsim saskaņojuši savu rīcības plānu Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai un sākuši projektu izstrādi. Un tieši tad, kad būs jāuzsāk projektu realizācija, pašvaldības plānots reformēt... Tāpēc šobrīd plānotā apvienošana valstī nekādi neiet kopā ar pašvaldību attīstības plāniem Eiropas Savienības fondu kontekstā. Šie ir tie galvenie jautājumi, par kuriem vēlamies diskutēt ar VARAM.

- Vēl viens ļoti nozīmīgs pārmaiņu process valstī ir izglītības reforma, kas šogad Jelgavas pilsētā jau ir sākusies. Izglītības un zinātnes ministre pēc iepazīšanās ar Jelgavas skolu tīkla sakārtošanas plānu secināja, ka Jelgavas piemērs var kalpot kā paraugs citām pašvaldībām, jo pilsēta atbildīgi veic reformas skolu tīkla sakārtošanā. Kādi ir lielākie izaicinājumi, šo reformu īstenojot?

- Strādājot pie izglītības reformas, būtiski ir divi jautājumi - skolu tīkla sakārtošana un izglītības kvalitātes celšana. Izanalizējot situāciju līdzšinējā skolu tīklā, skolēnu skaita samazināšanos, valsts pieņemtos lēmumus par pāreju uz mācībām valsts valodā, sapratām, ka jaunas skolas ēkas būvniecība būtu nelietderīga. Tāpēc tika pieņemts lēmums optimizēt skolu tīklu un mācību procesa nodrošināšanai izmantot esošās ēkas.

Mūsu pirmais solis bija lēmums par skolu tīkla sakārtošanu, taču tas ir tikai sākums, jo reformas galvenais mērķis ir izglītības kvalitātes paaugstināšana pilsētas skolās. Tāpēc lielākais izaicinājums neapšaubāmi būs kvalificētu pedagogu piesaiste. Valsts piešķirtais finansējums pedagogu algām joprojām ir nepietiekams, tas nemotivē jauniešus izvēlēties skolotāja profesiju. Taču vienlaikus ar valsts uzdevumu paaugstināt pedagogu algas ir būtiski kāpināt skolotāja profesijas prestižu. Ir svarīgi, lai skolotājs klasē ienāktu ne vien ar zināšanām, bet arī ar degsmi, radošumu, aizrautību.

Tāpat reformas gaitā pašvaldība ir devusi uzdevumu katrai skolai izstrādāt savu spēcīgu attīstības virzienu, un pirmie soļi jau tiek realizēti. Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzija uzsākusi gatavošanos tam, lai skolā varētu apgūt starptautiskā bakalaura programmu, kas nozīmē, ka skola piedāvās programmu, kurā liela daļa priekšmetu tiks pasniegti angļu valodā. Šāda vidējās izglītības diploma ieguvējs var kvalificēties tālākajām studijām labākajās pasaules augstskolās. Savukārt Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola ir skaidri definējusi savu attīstības virzienu - tehnoloģiju un inženieru zinātnes. Esam uzsākuši projekta sagatavošanu Tehnoloģiju vidusskolas renovācijai. Mūsu mērķis ir, lai pēc renovācijas šī skola kļūtu par labāko tehnoloģiju izglītības laboratoriju valstī, kas sevī integrēs tehnoloģijas un inženierzinātnes. Ja šogad pilsētas dāvana mūsu izglītības sistēmai ir rekonstruētā Valsts ģimnāzijas ēka, tad tuvāko gadu laikā pilnīgi jaunā veidolā darbu sāks arī Tehnoloģiju vidusskola. Tāpat uz priekšu virzās jauna bērnudārza būvniecības iecere Nameja ielā. Esam izvēlējušies metu konkursa uzvarētāju, kura darbā jaunā bērnudārza koncepts Nameja ielā tiek veidots nevis kā viena ēka, bet apļa formā izvietotas vairākas ēkas, kur katrā no tām atradīsies sava bērnudārza grupa. Tagad varēs sākties jaunā bērnudārza projektēšanas darbi. Paralēli tam jau pašvaldība risina pievadceļu un infrastruktūras sakārtošanu topošajai bērnudārza teritorijai. Jaunajā bērnudārzā varēs uzņemt 360 audzēkņu. Vienlaikus paredzam, ka perspektīvā arī ēkā Brīvības bulvārī 31 varētu ierīkot jaunu bērnudārzu.

- Šogad Jelgavā paredzēts realizēt vērienīgus projektus, investējot 33 miljonus eiro. Vai tās nav vienas no lielākajām investīcijām, kas gada laikā pilsētā tiks ieguldītas?

- Šogad noslēdzas kārtējais Eiropas Savienības fondu plānošanas periods, līdz ar to mums ir jāīsteno vairāki projekti, kas bija paredzēti šajā posmā. Tāpēc noteikti var teikt, ka šogad realizēsim vienus no lielākajiem projekta līdzekļiem. Būs pabeigti rekonstrukcijas būvdarbi Jelgavas Valsts ģimnāzijā, un septembrī skolēni varēs atgriezties savās mājās. Pilsētas skolas iegūs arī trīs jaunus stadionus - pie Valsts ģimnāzijas, Tehnoloģiju vidusskolas un 4. sākumskolas. Arī Amatu vidusskolā turpinās nozīmīgi mācību vides uzlabošanas darbi. Šogad noslēgsies būvdarbi ēkā Zemgales prospektā 7, kur turpmāk atradīsies bērnu un jauniešu centrs Junda, pirmsskolas izglītības iestādē Sprīdītis veikta energoefektivitātes paaugstināšana. Vēl turpinās 1. kārtas darbi, lai sakārtotu infrastruktūru uzņēmējdarbības attīstībai teritorijā, kur jau notiek Neretas, Prohorova un Garozas ielu pārbūve. Tāpat, lai sakārtotu vidi Lielupes krastā un radītu priekšnosacījumus loģistikas attīstībai, tiks nostiprināti upes krasti un izbūvēti cietā seguma laukumi. Tiek restaurēta un pārbūvēta ēka Vecpilsētas ielā 14 un Krišjāņa Barona ielā 50, veidojot Zemgales Restaurācijas centru. Tāpat Jelgavā tiek īstenoti divi projekti plūdu risku apdraudējuma novēršanai. Tie paredz Jelgavas lidlauka poldera dambja rekonstrukciju un Svētes upes gultnes tīrīšanu caurplūdes atjaunošanai. Bet Miera ielā jau ir uzsākta tilta pārbūve pār Platones upi. Un tā ir tikai daļa no šobrīd pilsētā īstenotajiem infrastruktūras projektiem.

- Lielākais no tiem - Loka maģistrāles rekonstrukcija - pilsētā noslēgsies pēc diviem gadiem. Kā šobrīd virzās projekts?

- Šobrīd projekta realizācija notiek pēc grafika, iespēju robežās arī atvieglojot būvdarbu radītās neērtības iedzīvotājiem. Tieši tāpēc objektā darbs notiek pa posmiem, regulāri optimizējot satiksmes organizāciju. Tāpat esam raduši iespēju uz laiku izbūvēt pagaidu autostāvvietu tuvējo māju iedzīvotājiem, kuri visvairāk izjūt rekonstrukciju darbus.

- Perspektīvā Loka maģistrāles rekonstrukcija ir kā daļa no vēl vērienīgāka projekta - ziemeļu šķērsojuma jeb tilta izbūves pār Lielupi. Vai pēc notikušās ietekmes uz vidi sabiedriskās apspriešanas tilta izbūve pilsētā ir kļuvusi reālāka?

- Pēc sabiedriskās apspriešanas beidzot esam guvuši pārliecību, ka tilta būvniecība pār Lielupi, šķērsojot Lielupes palienu pļavas jeb Natura 2000 teritoriju, ir iespējama. Tas nozīmē, ka pašvaldība var turpināt strādāt pie finansējuma piesaistes, lai jaunais tilts, kas pilsētai ir vitāli svarīgs gan no satiksmes organizācijas, gan drošības apsvērumiem, gan arī uzņēmējdarbības attīstības bijušajā lidlauka teritorijā, Jelgavā beidzot tiktu uzbūvēts. Pašreizējā Lielupes tilta kapacitāte ir 26 000 transportlīdzekļu diennaktī, bet jau šobrīd to diennaktī šķērso vairāk nekā 40 000 transporta vienību. Savukārt, modelējot nākotnes perspektīvas, jāsecina, ka ik gadu transporta plūsma pilsētā pieaug vidēji par diviem procentiem. Ja nebūvēt tiltu, tuvākajos gados trokšņu līmenis pilsētas centrā pieaugtu vēl par 14 procentiem, neskatoties uz to, ka tas jau šobrīd pārsniedz normu. Tie ir skaitļi, kas apliecina, ka pilsētā ir vajadzīgs vēl viens tilts.

- Šogad valsts ir mainījusi kārtību, kādā pašvaldība var iegūt aizņēmuma līdzekļus no Valsts kases savu projektu realizācijai. Kurus no pilsētas projektiem šīs izmaiņas ietekmē visbūtiskāk?

- Šīs izmaiņas mūsu pilsētai ir ļoti nepatīkamas, jo Valsts kases aizņēmuma saņemšanai ir noteikta jauna kārtība. Tagad arī tad, ja mums ir gatavs projekts, šo izmaiņu dēļ to nevaram sākt realizēt. Vissmagāk tas skar plānotos Satiksmes ielas asfaltseguma atjaunošanas darbus, kur mums ir ne tikai projekts, bet jau noslēdzies iepirkums par būvdarbiem. No savas puses esam izdarījuši visu, lai šovasar atjaunotu asfaltsegumu Satiksmes ielā, bet valsts noteiktās izmaiņas mums to liedz. Vienlaikus šīs izmaiņas skar arī citu projektu realizāciju pilsētā, piemēram, ēkas Stacijas ielā 13 renovāciju, Miera ielas tilta rekonstrukciju, kur nepieciešams kā papildu līdzekļus piesaistīt aizņēmumu daļu no Valsts kases. Līdz ar to pašvaldībai ir jāspēj operatīvi pārskatīt projektu realizācijas gaitu un meklēt risinājumus, lai darbus īstenotu.