Gatis Truksnis: Strādāt pilsētnieku labā, nevis taisīt intrigas
 
AR PALĪDZĪGU ROKU PILSĒTNIEKIEM. «Tagad ar 90% atlaidi iedzīvotāji par saviem īpašumiem maksā aptuveni tikpat, cik pārējās lielajās pilsētās. Savukārt NĪN atlaižu nav tiem, kuru īpašumi ir pilsētas vidi degradējoši,» izstāsta Gatis Truksnis ©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Intervija ar Jūrmalas pilsētas mēru Gati Truksni: par tūristu skaita augšanu un nekustamā īpašuma nodokli, par skolu tīklu un uzņēmējdarbību.

- Nejautāšu, vai Jūrmala jau ir uzcelta, bet - vai Jūrmala gatava vasaras sezonai?

- Jā, gatavojamies. 25. maijā notiks kūrorta sezonas atklāšana, un tas jau kļuvis par jūrmalnieku un pilsētas viesu iecienītu pasākumu. Gājiens, aktivitātes jūras krastā, saldējuma festivāls, savukārt vakarā Majoru pludmalē muzicēs Pērkons un Suzi Kvatro, būs uguņošana... Pirms gadiem četriem sankciju dēļ bija tūrisma krīze, un šī industrija cieta zaudējumus ne tikai Latvijā vien, bet arī visā Eiropā. Taču tagad tūristu skaits aug ar katru gadu, pērn, piemēram, tūristu bija vairāk par 17%, salīdzinot ar 2017. gadu.

- Jūs vērtējat vienas dienas tūristu segmentu?

- Nē. Es domāju tos, kuri paliek Jūrmalā vismaz divas līdz trīs dienas. Pagājušā sezona Jūrmalai kā kūrortpilsētai jau bija lieliska, ceram, ka arī šī būs tāda pati. Ko mēs varam darīt pilsētas viesu labā? Sakārtot infrastruktūru un organizēt pasākumus. Ļoti bagāta solās būt Dzintaru koncertzāles vasaras sezona, šogad pirmo reizi notiks festivāls Rīga - Jūrmala, būs Ineses Galantes festivāls, Laimas Vaikules festivāls, virkne citu izcilu koncertu. Mēs, protams, rīkojam pasākumus un koncertus visu gadu, lai netraucētu sezonalitāte. Turklāt pasākumus rīkojam ne tikai pilsētas centrā. Tā, piemēram, par ļoti iemīļotu pasākumu kļuvuši Kauguru svētki, ko rīkojam vasaras beigās. Līdz Jāņiem būs pabeigta Mellužu estrādes renovācija - tur varēsim svinēt Jāņus. Ir uzsākti Eiropas finansējuma projekti, daudz kas tiks izdarīts Ķemeros - tiks atjaunots parks, ūdenstornī iekārtos tūrisma centru, remontēs ceļus. Sanatorijas ēkas īpašnieki arī strādā, lai atjaunotu šo skaisto celtni. Savukārt Kauguros veidosim parku, līdzīgu Dzintaru mežaparkam: tur būs bērnu rotaļu laukumi, strītbola laukums, būs Jauniešu māja utt. Pēdējos gados mēs liekam uzsvaru uz jūrmalnieku dzīves vides sakārtošanu, piemēram, esam sākuši sakārtot iekšpagalmus, šogad tādiem mērķiem atvēlēsim par pusotru miljonu eiro vairāk nekā pērn. Mūsu filozofija ir skaidra: lai jūrmalniekiem būtu ērti un droši dzīvot savā Jūrmalā (ērtībās un drošumā ir iekļauta medicīniskā aprūpe, sabiedriskais transports utt.) un lai pilsētas viesi šeit justos komfortabli.

- Daudzviet pilsētu vadītāji sūkstās par darba vietu un līdztekus - par darba roku trūkumu. Kā ir Jūrmalā?

- Mums Jūrmalā nav vajadzīgi kūpoši dūmeņi. Visi runā - jārada darba vietas! Tāda savāda izpratne: uzcelt rūpnīcu un salikt tajā iekšā darbgaldus. Tad pilsēta kļūs pievilcīgāka? Jūrmalas pievilcību rada daba, zaļums, jūra, upe... Darba vietas mums jārada apkalpojošajā sfērā. Turklāt mūsu cilvēku sociālā nodrošinātība rada viņos radošuma dzirksti un vēlmi kaut ko darīt. Mums ir bezmaksas sabiedriskais transports - visiem. Ģimenēm, kurās ir vairāki bērni, tas ir liels ietaupījums, ka nav jāpērk transporta biļetes. Pensionāri ir īpaši priecīgi par to, jo viņiem nav jāsēž mājās, viņi aizbrauc uz pilsētas centru, apskata izstādi vai aiziet uz kino, viņi ir atvērti kultūras dzīvei. Savukārt jaundzimušo bērnu vecāki saņem 500 eiro pabalstu, represētie katru mēnesi saņem 72 eiro pabalstu, vienreiz gadā pensionāriem ir zāļu pabalsts 50 eiro apmērā. Dome finansiāli palīdz arī daudzstāvu māju siltināšanā un renovācijā, jo tie iedzīvotājiem tomēr ir lieli izdevumi.

- Izklausās labi un, domāju, arī ir labi. Bet kā Jūrmalā ar skolu tīklu? Uz Jūrmalu bija atbraukusi izglītības ministre Šuplinska, viņas teiktais saniknoja skolotājus.

- Pēc tam es teicu: iespējams, ka mums ir labākā un gudrākā izglītības ministre visā valsts esības vēsturē, bet pagaidām nekas par to neliecina. Es viņas vietā vispirms kaut ko izdarītu, tikai pēc tam sāktu citiem mācīt, kā dzīvot. Mēs pašvaldībā neesam savu cilvēku ienaidnieki, un, dzirdot ministres «spožo» domu par to, ka vajag apvienot Kauguru vidusskolu ar Jūrmalas valsts ģimnāziju, mati sacēlās stāvus... Ģimnāzijā mazliet pietrūkst skolēnu, bet ir taču jāsaprot, ka Jūrmalā ir divarpus reizes mazāks cilvēku blīvums nekā pārējās lielajās pilsētās, tāpēc noteikt mums tādus pašus kritērijus bērnu skaita ziņā kā citām lielajām pilsētām - tas nav pareizi. Ko tad mums tagad vajadzētu darīt: vērt ciet Majoru vidusskolu, lai bērni brauc mācīties uz pilsētas otru galu - uz Kauguriem? Bet skolās ir arī labas lietas: Kauguru vidusskola būs pilnībā nosiltināta, ģimnāzija būs kapitāli izremontēta, tāpat arī Jaundubultu vidusskola... Ļoti labi, ka esam uzcēluši Dubultu kultūras kvartālu, kurā ietilpst mūzikas skola, mākslas skola un bibliotēka. Par mūzikas skolas ēku esam saņēmuši arhitektūras balvu.

- Kā Jūrmalā jūtas uzņēmēji?

- Domāju, ka pietiekami labi. Viņu aktivitāte nav tik liela kā Rīgā, tomēr spēcīgāka nekā citās lielajās pilsētās. Mēdz gadīties nesaprašanās ar iedzīvotājiem: ir jāsaprot, ka, dzīvojot pilsētas centrālajā daļā, nebūs tā, ka iedzīvotāji dzirdēs tikai nomierinošas viļņu čalas - tur būs visdažādākie pasākumi, koncerti, aktivitātes... Tas ir kūrortpilsētas, nevis guļamrajona centrs. Mēdz gadīties arī nesaprašanās ar uzņēmējiem, kuri vēlas būvēt daudzstāvu viesnīcas. Bet mēs uzskatām, ka tādas Jūrmalā vairs nav vajadzīgas - pietiek ar trim vai, maksimums, četriem stāviem. Vēl viena lieta: mums ir daudz kultūras un arhitektūras pieminekļu, un to atjaunošana maksā lielu naudu. Protams, pilsētas interesēs ir saglabāt šīs vērtības, bet valstij vajag uzņēmējiem atļaut mazliet improvizēt ar modernās arhitektūras detaļām, atstājot Jūrmalas tipiskās arhitektūras pamatus. Ja neļaus, tad nekas arī nenotiks, un daudzas ēkas stāvēs 30 un vairāk gadu, apvilktas ar zaļu sietu... Tad varbūt tomēr skatīsimies uz lietām ar izpratni?

- Jūrmalnieki ir priecīgi, ka nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN) ir atlaides līdz 90%. Tas ir liels atspaids.

- Jā, NĪN būtu nesamaksājams ļoti daudziem jūrmalniekiem, ja nebūtu šo atlaižu. Viens otrs gan teic, ka bagātniekiem arī ir šīs atlaides. Un tad? Vai ne tik bagātajiem no tā paliek vieglāk? Turklāt to bagātnieku nav nemaz tik daudz. Tagad ar šo 90% atlaidi iedzīvotāji par saviem īpašumiem maksā aptuveni tikpat, cik pārējās lielajās pilsētās. Savukārt NĪN atlaižu nav tiem, kuru īpašumi ir pilsētas vidi degradējoši.

- Kādas koalīcijai ir attiecības ar opozīciju?

- Šā gada budžetu un investīciju plānu mēs pieņēmām vienbalsīgi. Kopā ar opozīciju! Jo nebija, par ko balsot «pret». Iedzīvotāji taču redz: tās ir labas lietas, kuras ir rosinātas! Ja kāds balsos pret labām lietām, viņš paliks par muļķi.

- Opozīcijā ir arī Guntis Grūba (JKP/Tev, Jūrmalai), kurš cīnās pret apbūvi Priedainē, netālu no Baltās kāpas. Viņš apgalvo, ka dome visādi nākot pretim uzņēmējam, kurš tur grib būvēties. Kas īsti notiek?

- Tas ir tikai un vienīgi process. Kāds uzņēmējs tur vēlas uzbūvēt dzīvojamos namus, dome viņu neaizstāv - tādā ziņā, ka tas būtu kaut kāds mūsu projekts. Ja tur kaut kas kādreiz taps būvēts, tad vienīgi tajā gadījumā, ja visas institūcijas, visi dabas sargi, vides pārvalde utt. pateiks, ka daba netiek apdraudēta. Pagaidām izskatās, ka tur patiešām neko nevarēs būvēt. Bet jāsaprot, ka ir administratīvs process, kura rezultātā kaut kas varētu tikt atļauts vai aizliegts. Šajā mirklī, kad process vēl nav beidzies, mēs nevaram pateikt: nē, jūs tur neko neplānosiet. Lai plāno, ja vēlas! Ja vides institūcijas pateiks, ka konkrētajā vietā būs apdraudēts tāds un tāds biotops vai kā citādi apdraudēta daba, tad, mīļie draugi, aizmirstiet - nekas tur netiks būvēts! Bet Grūbas aktivitātes ir tipiskas opozīcijas aktivitātes, tas ir tikai normāli. Taču ir cita lieta, kas patiesībā ir nekrietna un bīstama.

- Un tā būtu?

- Stāstīt iedzīvotājiem melus, kas robežojas ar nacionālā naida kurināšanu. Grūbas kungs, viesodamies Jūrmalas valsts ģimnāzijā, publiski stāstīja, ka šajā skolā nekas netiks remontēts, jo koalīcija ir izveidota ar Saskaņu, tāpēc tikšot remontēta tikai Kauguru vidusskola un ģimnāzijai naudas nepietikšot, sak, viss tikai krieviem. Es nesaprotu, vai Grūbas kungam dzīve šķiet par garlaicīgu? Ar tādām lietām nedrīkst spēlēties! Jā, mēs domē esam koalīcijā ar Saskaņu, bet pašvaldības līmenī mums nav, ko dalīt, mēs šeit nerisinām lielās politikas problēmas. Mums, visiem domes deputātiem, ir jāstrādā visu pilsētnieku labā, nevis jātaisa intrigas vai jānaidojas. Nedomāju, ka jūrmalnieki kādreiz balsotu pēc principa «ievēlēsim nejēgas, tā tik būs jautrība!» - tā «jautrība» tad iegrieztu pašiem. Un vēl. Ja kāds vēlas atrisināt nacionālo jautājumu ar apšaubāmām metodēm, varu pateikt, ka ir tikai viens paņēmiens, kā to atrisināt: beidzam par to runāt! Mēs visi esam cilvēki, mūsu pilsēta ir daudznacionāla, mums visiem te jāsadzīvo.

- Vai teritoriālā reforma kaut kādā veidā skars Jūrmalu?

- Jūrmalu faktiski neskars. Kas attiecas uz Latviju kopumā, daudz kur ir pareizi mainīt novadu robežas, bet tas nav jādara piespiedu kārtā vai ar bezpersonisku olekti. Novadu cilvēkiem jāļauj izteikties, viņi nav beztiesīgas būtnes, viņu viedoklis ir jāuzklausa.