"Glastik" – vadošais koka apdares paneļu ražotājs Baltijā
Kad ir liela vēlēšanās darīt, tad palīgos nāk veiksme. Tā droši var teikt par Ķekavas novada koka apdares un akustisko paneļu ražošanas uzņēmumu Glastik.
Sākumā tā īpašniekiem bija skaidra tikai viena vīzija - ir jāražo, bet pavisam nebija skaidrs, ko tieši - nišas meklējumi paņēma kādu laiku, roka tika iemēģināta gan logu, durvju un korpusa mēbeļu ražošanā, gan uzbūvēta viena moduļtipa māja. Taču šajos segmentos tirgus jau pirms 12 gadiem bija ļoti piesātināts un Glastik vadība tajos nesaskatīja nopietnas attīstības iespējas. Pirmais sadarbības partneris tika sastapts Polijā - kompānija, kas specializējās tieši iekšējās apdares paneļu montāžā un meklēja ražotāju, kurš pēc individuāliem projektiem spētu realizēt arhitektu domu lidojumu visā, kas saistīts ar koka apdares paneļiem un akustisko griestu risinājumiem. Šobrīd savā darbības jomā SIA Glastik ir vadošais uzņēmums Baltijā.
Atceroties darbības pirmsākumus, uzņēmuma izpilddirektors Krišjānis Šusts stāsta: «Sākumā ražojām gludi finierētus un krāsotus koka sienu un griestu apdares paneļus. Ar katru jaunu projektu attīstījām savas prasmes un iespējas, līdz šodien varu arhitektiem teikt: ja jūs to varat izdomāt, tad mēs to spējam izgatavot. Uzņēmums neražo masveida produkciju un nekrāj to noliktavā - katrs pasūtījums ir individuāls un savā ziņā unikāls. Pēdējā laikā modē atkal ir paneļi ar Eiropas ozola finierējumu - tas ir ļoti skaists materiāls un ar daudzveidīgu krāsu gammu, savu unikālo raksturu un toņkārtu.»
Neskatoties uz to, ka vidēji Latvijā paliek tikai ap 12 līdz 14 procentiem no uzņēmumā saražotajiem paneļiem, ir pietiekami daudz vietu, kur redzēt SIA Glastik ražotos paneļus. Kā viens no ievērojamākajiem objektiem jāmin Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka, kurā akustiskie griesti veidoti no Glastik saražotajiem paneļiem. Tāpat arī liels un nozīmīgs projekts īstenots rekonstruētajā Dzintaru koncertzālē - jaunizveidotajā mazajā zālē. Akustisko paneļu risinājumi izmantoti arī Saldus Mākslas un Mūzikas skolā, Babītes Mūzikas skolā, J. Vītola mūzikas akadēmijā, kā arī noformējumā lidostas Rīga VIP centrā, M. Čehova Krievu teātrī un daudzos citos objektos. Runājot par eksportu, kā vienu no pēdējiem projektiem izpilddirektors nosauc Lielbritānijas Prestonas universitātes ēkas jauno korpusu, kurai akustisko risinājumu paneļi piegādāti šajā janvārī un drīz ieplānota ēkas atklāšana. Daudz projektu tiek īstenots Polijā, Dānijā, Norvēģijā, kā arī kaimiņvalstīs.
Likumsakarīgi, ka Latvijā strādājošam uzņēmumam nav iespējams izsekot visiem Eiropas valstīs plānotajiem publiskā sektora projektiem, tāpēc Glastik savai komandai piepulcinājuši sadarbības partnerus, kuri labi pārzina vietējo tirgu. Uzzinot par izsludinātajiem konkursiem un iepazīstoties ar projekta specifiskajām prasībām, Glastik komanda sagatavo savu piedāvājumu - izstrādā tāmi un piedāvā savu individuālo risinājumu projekta īstenošanai. Ļoti bieži potenciālie klienti izvēlas tieši Glastik piedāvājumu, jo pārliecinās gan par augsto kvalitāti, gan saprātīgajām izmaksām.
Jau iepriekš teikts, ka vidēji tikai 12 līdz 14 procentu no ražošanas kopapjoma paliek Latvijas tirgū, izņēmums tam ir 2018. gads, kad Latvijas publisko ēku iekštelpu apdarei Glastik saražoja ap 40 procentu no gada kopējā apgrozījuma. «Aizvadītais gads bija izņēmums, jo sakrita, ka vairākiem ievērojamiem būvniecības stadijā esošiem objektiem bija pienācis iekšējās apdares laiks. Tostarp mūsu paneļi ir izmantoti arī Latvijas Universitātes Zinātņu mājas telpu apdarē. Šogad uz tik lielu vietējo tirgu neceram - domāju, ka atgriezīsimies iepriekšējā situācijā un Latvijā paliks tikai neliela daļa mūsu produkcijas. Mēs labprāt pieņemam izaicinājumus un esam gatavi veikt vissarežģītākos darbus gan ārvalstīs, gan Latvijā,» teic Krišjānis Šusts.