Lielākā vērtība – dabas ainavas un tūrisms

© Andrejs Terentjevs F64

Alu pilsēta, deviņu brīnumu pilsēta, viens no visvecākajiem papīra ražošanas centriem Latvijā, unikāliem dabas un kultūrvēsturiskajiem objektiem bagāta vieta – tā raksturojama Līgatne.

Pēc novada izveides, kurā apvienota Līgatnes pilsēta un Līgatnes pagasts ar kopējo platību 167,7 kvadrātkilometri, iegūta stabila platforma tālākam lēcienam izaugsmes virzienā. "Mūsu skatījumā šis apvienošanās modelis bija pilnībā objektīvs un pamatots. Apvienošanās procesam ir jānotiek pakāpeniski, un novada izveide bija pirmais mērķtiecīgi plānotais solis," intervijā Neatkarīgajai saka Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.

– Cik iedzīvotāju ir Līgatnes novadā? Kādas pārmaiņas viņu ikdienā ienesa novada izveide?

– Līgatnes novadā dzīvo ap 4000 cilvēku. Reformas rezultātā iedzīvotāji nav zaudējuši nevienu pakalpojumu un, kas ir vissvarīgākais, šo pakalpojumu pieejamību. Savu administratīvo modeli izveidojām nedaudz savādāku kā citos novados, saglabājot pakalpojumu centrus, ko cilvēki apmeklēja pirms novada izveides un apmeklē arī šobrīd. Latvijā par ierastu praksi diemžēl kļuvusi situācija, ka, kaut ko reformējot, valsts vai pašvaldības tēriņi tiek uzkrauti iedzīvotāju pleciem, piemēram, likvidējot kādas iestādes reģionālo nodaļu, cilvēkiem jāmēro tāls ceļš uz citu pilsētu. Jā, valstij lētāk, bet iedzīvotājiem dārgāk. Mums, veidojot novadu, bija svarīgi, lai iedzīvotāji finansiāli neciestu, un tas ir izdevies, jo apmeklētāju pieņemšana notiek abos pakalpojumu centros Līgatnē un Augšlīgatnē.

Pakalpojumu saglabāšana nav vienīgais ieguvums. Apvienojot resursus, esam izveidojuši jaunu pakalpojumu piedāvājumu – tagad Līgatnē ir sava būvvalde, sekmīgi darbojas pašvaldības policija, ievērojami uzlabots sociālais darbs, neko neesam zaudējuši arī izglītības un kultūras jomās.

– Vai viens no veiksmīgas novada funkcionēšanas priekšnoteikumiem ir arī kompakta teritorija?

– Jā, noteikti. Mūsu novadā ietilpst Līgatnes pilsēta, Augšlīgatne, kas ir ciema statusā, kā arī vairāki novada nozīmes ciemi – Ratnieki, Ķempju ciems. Darbu organizējam tā, lai viss novads attīstītos harmoniski un vienoti. Viena no visbrutālākajām valsts politikas kļūdām ir centieni visu centralizēt, šajā gadījumā – pakalpojumu koncentrēšana novadu administratīvajos centros. Esmu šīs retorikas pretinieks, jo uzskatu, ka visām teritorijām jāattīstās vienādi un pakalpojumiem jābūt pieejamiem visai sabiedrībai, nevis kādai tās daļai. Optimizācijas rezultātā nedrīkst ciest neviena apdzīvotā vieta.

– Pirms novada izveides Līgatnē darbojās pirmsskolas izglītības iestāde, vidusskola, mūzikas un mākslas skola, interešu izglītības pulciņi. Vai optimizācija nav ietekmējusi izglītības jomu?

– Visu šo spektru esam saglabājuši. Atzinīgi vērtēju principa Nauda seko skolēnam ieviešanu, jo, pieņemot šos spēles noteikumus, atradām iespēju, kā, apvienojot Līgatnes pamatskolu un vidusskolu, nodrošināt to, ka mācību process netiek apstādināts, gluži otrādi – pamatskolas un vidusskolas skolēniem tiek nodrošināts labāks un kvalitatīvāks mācību process. Vairs nav nepieciešamas divas sporta halles, jo klases nav lielas – vidēji 10 līdz 12 skolēnu katrā, un, apvienojot divas klases vienā sporta stundā, bērniem ir iespēja spēlēt dažādas komandu spēles, stundas ir interesantas. Tāpat arī, iekārtojot vienu labu un pilnībā aprīkotu mācību kabinetu, piemēram, dabaszinībās, to izmanto visi novada bērni.

Kas attiecas uz pirmsskolas izglītību, viens no pirmajiem jaunās domes lēmumiem bija ievērojami paplašināt pirmsskolas izglītības iestādi. Lai vietas netrūktu nevienam bērnam, šogad atvērsim divas jaunas grupiņas. Savukārt mūzikas un mākslas skola saviem audzēkņiem šogad piedāvā jaunas programmas. Kopā ar skolas pedagogiem atradām iespēju, kā efektivizēt administratīvo un saimniecisko struktūru, un, kaut finansējums ir mazāks, attīstība neapstājas. Pašvaldība skolu kolektīviem neļauj ieslīgt pašapmierinātībā – katru gadu izvirzām aizvien jaunus mērķus un uzdevumus. Tā, piemēram, Līgatnes vidusskolai dots uzdevums līdz 1. septembrim izveidot profesionāli orientētu izglītības programmu vides zinību apmācībā.

– Ne mazāk svarīga joma ir arī sociālā aizsardzība...

– Sociālais darbs ir ļoti aktuāla tēma. Mums tiešām ir paveicies ar kompetentiem un pieredzējušiem speciālistiem. Piemēram, bāriņtiesas priekšsēdētāja Silvija Odziņa ir bāriņtiesu kustības dibinātāja Latvijā. Speciālistu komanda kompetenta, kas lietas skata pēc būtības. Neesam tik bagāti, lai vieglu roku izdalītu pabalstus, kas bieži vien atnes vairāk ļaunuma nekā labuma, tādēļ nopietni strādājam pie Sociālā dienesta darba kvalitātes uzlabošanas un speciālistu tālākizglītošanas. Mērķis – palīdzības sniegšana iedzīvotājiem, lai viņi paši spētu nodrošināt savas vajadzības. Vairākumā gadījumu to ir iespējams izdarīt.

Novadā darbojas divi pašvaldības uzturēti veselības aprūpes centri – Līgatnes pilsētā un Augšlīgatnē, kuros iedzīvotāji var saņemt primārās veselības aprūpes pakalpojumus. Darbojas viens zobārstniecības kabinets un drīzumā tiks atklāts vēl viens. Mums ir paveicies ar slaveno rehabilitācijas centru Līgatne. Tā pakalpojumus izmanto ne tikai līgatnieši, bet cilvēki no visas Latvijas. Neesam tālu no slimnīcām – Siguldas, Cēsīm, līdz ar to par mediķu pieejamību nevaram sūdzēties.

– Viens no kvalitatīvas dzīves vides priekšnoteikumiem, kuram ir sava loma arī sociālajā aspektā, ir sakārtota un labiekārtota pilsētvide. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir ES struktūrfondu līdzekļu piesaiste. Kādus projektus realizējat un plānojat realizēt?

– Darbs ar ES līdzfinansētiem projektiem notiek nepārtraukti. Šobrīd aktuāli kopumā ir seši septiņi projekti, no tiem trīs – ļoti apjomīgi. Nesenā pagātnē tika realizēts ūdenssaimniecības projekts Augšlīgatnē, šobrīd līdzīgs projekts – Līgatnes pilsētā, kuru rezultāts ir ūdenssaimniecības un kanalizācijas sistēmu sakārtošana. Ar ES līdzfinansējumu Augšlīgatnē uzbūvējām jaunu sporta halli. Tikko noslēdzām būvniecības līgumus vēl vienam apjomīgam projektam – Kultūrvēsturiskās tūrisma takas izveide Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskajā centrā, kura kopējās izmaksas sastādīs vairāk nekā pusi miljona latu.

– Papīra ražošana un papīrfabrika nenoliedzami ir viens no Līgatnes lielākajiem lepnumiem. Turklāt šis lepnums joprojām darbojas. Cik sekmīgi?

– Papīrfabrika Līgatne ir ne vien lielākais uzņēmums novadā, bet arī vecākais ražojošais uzņēmums Eiropā, kas dibināts 1815. gadā un joprojām darbojas. Papīrfabrikā strādā vairāk nekā 100 cilvēku, un notiek uzņēmuma pakāpeniska attīstība. Esmu patiesi lepns par viņiem.

Mūsu iespējas uzņēmējdarbībā līdz ar novada izveidi ir krasi pieaugušas. Līgatnes pilsētā nebija iespēju attīstīt rūpniecisko zonu, toties šeit ir visi priekšnosacījumi tūrismam – kultūrvēsturiskā zona, Līgatnes dabas takas, slepenais pazemes bunkurs, pārceltuve utt. Šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur septiņos kvadrātkilometros koncentrēti vairāk nekā 100 tūrisma apskates objekti. Ienākošais tūrisms Līgatnē ir ap 100 000 apmeklētāju gadā. Novada griezumā mēs varam attīstīt arī lauksaimniecību, rūpniecību, mežizstrādi. Tam ir viss nepieciešamais.

– Līgatnes novadam ir interesanta iezīme – kultūra ir ciešā sasaistē ar tūrismu. Vai tas ir apzināts lēmums un mērķtiecīga darba rezultāts vai apstākļu sakritība?

– Bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas izveidoja kultūras un tūrisma centru, sasaistot kopā kultūru un tūrismu. Tūrisma produktam ir jābūt aktīvam un atraktīvam, savukārt kultūras dzīvei nepieciešama papildu skatītāju piesaiste. Šķita gluži dabiski šīs jomas apvienot. Varam būt gandarīti, ka mums ir Līgatnes novada vidējās paaudzes tautas deju kolektīvs Zeperis, kas daudzu gadu garumā ir numur viens Latvijā un regulāri ieņem augstas vietas dažādos konkursos. Novadā darbojas jauktais koris, skolēnu un bērnu deju kolektīvi, no kuriem divi piedalījās Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Ceram atjaunot pūtēju orķestra tradīciju. Aktīvi ir arī mūsu seniori.

Šogad realizējām ilgi lolotu ideju par pašu Tūrisma informācijas centru. Kā rāda skaitļi, centra apmeklējums sastāda vidēji no pusotra līdz diviem tūkstošiem kontaktu mēnesī – tas ir ļoti daudz. Paralēli šai aktivitātei nopietni strādājam ar tūrismā iesaistītajiem uzņēmējiem un pašvaldības mērogā veidojam dažādus tūrisma piedāvājumus, lai pēc iespējas veiksmīgāk apkalpotu ikvienu viesi.

Latvijā

Pēdējo piecu gadu laikā bērnu ar invaliditāti skaits pieaudzis par 1123, liecina Labklājības ministrijas (LM) sabiedriskajai apspriešanai nodotajā rīkojuma projektā apkopotie dati par sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšanu.