Muzikālā izglītība – tas ir vairāk par mūziku
 
PĀRMANTOJAMĪBA. Virzot savus bērnus mūzikā, mēs turpinām spēcīgās mūzikas un kultūras tradīcijas – ja nav kultūras, nav arī tautas, teic Vigo Račevskis ©Ojārs Lūsis

Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola var lepoties ar daudzu absolventu panākumiem – vairāki no tiem saņem aplausus uz pasaules izcilākajām klasiskās mūzikas skatuvēm. Taču no pirmās stundas mūzikas skolā līdz ovācijām ir bijis milzīgs darbs, kurā ieguvēji ir visi – klausītājs, audzēknis un skolotājs.

Mūziķiem vienlīdz attīstītas ir abas smadzeņu puslodes

Nevar noliegt - lai kļūtu par izcilu mūziķi un pakāptos līdz La Scala skatuvei, ar darbu vien nepietiek - ir nepieciešama arī talanta dzirksts. Taču Cēsu Mūzikas vidusskolas direktors Vigo Račevskis apgalvo - mūzikas skolā pavadītais laiks, iegūtās prasmes un zināšanas nekad nav veltas. «Lai ko mūsu skolas absolvents izvēlētos darīt nākotnē - arī tad, ja tas nav saistīts ar mūziku, viņš vienmēr būs mazliet veiksmīgāks, spējīgāks, mērķtiecīgāks par citiem. Zinātnieki sen ir pierādījuši, ka cilvēki, kuri spēlē kādu mūzikas instrumentu, kustinot pirkstus, sajūtot fiziskās un emocionālās vibrācijas, vienmērīgi attīsta abas smadzeņu puslodes. Mūsu audzēkņi pat matemātiku apgūst vieglāk par klasesbiedriem.»

Gandrīz visi mūzikas vidusskolas absolventi turpina izglītību augstākajās mācību iestādēs, visbiežāk saistībā ar mūziku un kultūru. Jāpiebilst, ka mūzikas vidusskolas diploms apliecina profesionālo izglītību. «Mūsu audzēkņi jau pēc vidusskolas ir sagatavoti mūziķa karjerai - es zinu, ka viņi visi strādā, turklāt ne tikai Latvijā - lai uz kuru valsti es brauktu, es zinu, ka orķestros spēlē Latvijas mūziķi - arī mūsu audzēkņi.»

Ieraudzīt patiesās vērtības

Padomju gados bērnu mūzikas skolu apmeklēja teju vai katrs otrais, bet šobrīd situācija ir mainījusies - grūti pateikt, kāpēc vecāki neved bērnus uz mūzikas skolām. Finansiāla pamatojuma tam nav - bērnu mūzikas skolā mēneša maksa ir tikai deviņi eiro, savukārt vidusskolas klasēs visu apmaksā valsts. «Sabiedrība kaut kur ir pazaudējusi sapratni, kādu ceļu mēs esam gājuši. Jāapstājas un jāpavērtē, kas ir bijis mūsu tautas pavadonis cauri laikiem - tā ir mūzika un dziesma - tā ir patiesā vērtība, kas vijas caur gadsimtiem. Virzot savus bērnus mūzikā, mēs turpinām spēcīgās mūzikas un kultūras tradīcijas - ja nav kultūras, nav arī tautas.»

Vigo Račevskis ir pateicīgs tiem pedagogiem, kuri, pamanot bērnu talantus, virza viņus uz mūzikas skolu, sākot jau no bērnudārza vecuma. «Mūsu pasniedzēju varēšana ir tik spēcīga, lai audzēkņiem spētu nodot visaugstākā līmeņa prasmes un ievirzītu viņus ceļā uz pasaules skatuvēm. Bet ir jāveltī pūles gan pašam bērnam, gan ģimenei. Mācīties mūziku ir tikpat grūti, kā fiziski treniņi sportā.»

Skolas uzdevums ir ne tikai izaudzināt jaunos mūziķus, bet arī klausītājus. Mēs nevaram gaidīt, ka būs pārpildīti klasiskās mūzikas koncerti, ja cilvēki šo mūziku nepazīs un nesapratīs. Pagaidām gan klasiskās mūzikas koncerti ir klausītāju piepildīti, taču, pavērojot publiku, redzams, ka pamatā tie vecākās un vidējās paaudzes cilvēki - jauniešu īpatsvars ir ļoti mazs. Nepalaist garām mirkli - tas ir svarīgi.

Latvijai vajag deju kolektīvu vadītājus

Pirms dažiem gadiem Cēsu Mūzikas vidusskola atvēra dejas nodaļu, kas sagatavo tautas deju kolektīvu repetitorus. Direktors atzīst, ka jaunā mācību programma ir drosmīgs pieteikums tautas mākslas attīstībai vidusskolēnu vidū un ir jau arī pirmie sasniegumi. Deju nodaļas 4. kursa audzēknes Paulas Āboliņas horeogrāfija Vastalāvis, kurai tautas mūzikas aranžējums ir radīts un ierakstīts mūzikas skolas skaņu ierakstu studijā. Piedaloties jaunrades deju konkursos, tā ir augstu novērtēta un tiek virzīta iekļaušanai skolu jaunatnes deju svētku repertuārā. «Latvijā ļoti pietrūkst kvalificētu deju kolektīvu vadītāju - nav normāli, ka kolektīvu vada zobārsts vai kādas citas profesijas pārstāvis. No aktīvā darba aiziet pieredzējušie kolektīvu vadītāji, bet vietā jaunu nav. Mūsu skola piedāvā iegūt profesionālo izglītību ne tikai mūzikā, bet arī dejā.»

Mēs visi lepojamies ar dziesmu un deju svētkiem, kas pamatoti ir viens no Latvijas simboliem - dosim šiem svētkiem iespēju vēl vismaz simt gadu nākotnē noturēt to spožumu un kvalitāti - mācīsimies mūziku, dziesmu un deju.