"MS siltums" soli pa solim īsteno stratēģiskos mērķus

Ogrē uzstāda dūmgāzu kondensatoru

Kopš 2016. gada lielāko daļu no Ogres pilsētai nepieciešamās siltumenerģijas saražo MS siltums apsaimniekotajā jaunajā šķeldas katlu mājā, kuras kopējā jauda ir 14 MW (divi apkures katli - katrs ar 7 MW jaudu). Plānojot efektīvāku siltumenerģijas ražošanu, šogad tiek īstenots projekts, kura ietvaros uzstādīs dūmgāzu kondensatoru, kas paaugstinās ražošanas lietderību un, nepalielinot kurināmā apjomu, ļaus papildus saražot siltumenerģiju, izmantojot pārpalikušo dūmgāzu siltumu par aptuveni 2 MW stundā. Uzņēmuma vadītājs Normunds Ševels skaidro: «Dūmgāzu kondensatoru efektivitāte ir pierādījusies vairākās Latvijas pilsētās, tostarp Ventspilī, un šī tehnoloģija tiek izmantota arvien plašāk. Lai īstenotu šo projektu, tiks uzstādīts jauns skurstenis ar dūmgāzu kondensatoru.» Vienlaikus Ogrē tiek veikta vēl viena 4 MW šķeldas katla uzstādīšana, kura primārais uzdevums ir nodrošināt siltā ūdens sagatavošanu vasaras sezonā, kā arī tas kalpos kā papildu siltuma avots pilsētas vajadzībām ziemas sezonā. Šo projektu realizācija ļaus samazināt siltumenerģijas apjomu, kas tiek ražots ar fosilo kurināmo - dabasgāzi. Dūmgāzu kondensators testa režīmā sāks strādāt jau tuvākajās dienās, bet pilnībā objekts tiks nodots ekspluatācijā vasaras sākumā.

Lauku teritorijās automatizētas sistēmas

Aprēķini rāda, ka mazo ciemu katlu mājās, kur ir novecojušas iekārtas vai kurināšanai izmanto malku, lielākās izmaksas veido darbaspēka atalgojums. Piemēram, Suntažos un Madlienā pirms katlu māju modernizācijas kopumā bija nodarbināti astoņi kurinātāji. Savukārt pēc rekonstrukcijas, kuras laikā tika uzstādīti automātiskie šķeldas un granulu katli, nepieciešami vairs tikai trīs dežuranti, kas attālināti uzrauga katlu mājas darbību un saņem ziņu, ja radušās kādas problēmas. Arī Meņģelē siltuma ražošana pašvaldības īpašumā esošajās ēkās ir modernizēta un darbojas automātiskā režīmā.

Šogad MS siltums pārziņā novada pašvaldība nodevusi arī Lauberes un Ķeipenes centralizēto apkures sistēmu uzturēšanu un siltumenerģijas ražošanu, lai ar Eiropas fondu atbalstu atjaunotu un modernizētu siltumenerģijas ražošanas iespējas. Normunds Ševels vēsta, ka šobrīd katlu mājās tiek izmantota malka. Ar Centrālo Finanšu un līgumu aģentūru parakstītais līgums paredz, ka ir piešķirts Kohēzijas fonda līdzfinansējums siltumtrašu rekonstrukcijai un katlu māju efektivitātes paaugstināšanai un jau šogad abās katlu mājās notiks rekonstrukcija - visu iekārtu nomaiņa, lai ieviestu ražošanu ar automatizētiem šķeldas apkures katliem. Kopumā 2019. gadā siltumapgādes sistēmu sakārtošanai lauku teritorijās četru projektu ietvaros paredzēts investēt 1,1 milj. eiro. Meņģelē tiks atjaunota siltumtrase, Lauberē nomainītas siltumenerģijas ražošanas iekārtas un atjaunota siltumtrase, Ķeipenē rekonstruētā katlu māju un nomainītas siltumenerģijas ražošanas iekārtas.

Uz lētāku siltumu cerēt nevajadzētu

Ogrē jau vairākus gadus ir viens no zemākajiem siltumenerģijas gala tarifiem valstī, kas pielīdzināms AS Rīgas siltums siltumenerģijas tarifam, kas ir zemākais Latvijā. Salīdzinoši zemi tarifi ir arī MS siltums apsaimniekotajos pagastos - Suntažos un Madlienā, un turpmāk arī Meņģelē, Lauberē un Ķeipenē, kur tiks realizēti modernizācijas pasākumi, tarifs, salīdzinot ar citām mazajām pašvaldībām, būs zems. Vaicāts, vai iedzīvotāji var cerēt, ka modernizācijas rezultātā samazināsies siltumenerģijas cena, Normunds Ševels ir piesardzīgs: «Pēdējos gados pieaug gan degvielas cenas, gan minimālā alga, gan kurināmā izmaksas, tāpēc siltumenerģijas cenas noturēšana esošajā līmenī vai ar nelielām svārstībām jau ir uzskatāma par panākumu. Šajā apkures sezonā daudzās apdzīvotās vietās Latvijā siltumenerģijas tarifs būtiski pieauga. Jāatzīst, ka Ogres pilsētā veicam tikai siltumenerģijas ražošanu, ko tālāk pārdodam citam pašvaldības uzņēmumam - siltumenerģijas piegādes operatoram. Šajā sezonā, pateicoties jaunām un modernām tehnoloģijām, tikai aptuveni par 9% pieauga cena par mūsu uzņēmuma ietvaros saražoto siltumenerģijas megavatstundu, kaut arī kurināmā izmaksas valstī pagājušā gada laikā pieauga par aptuveni 25%-30%.» Šķeldas cenu kāpums bija saistīts ar pagājušā gada ārkārtas apstākļiem mežsaimniecības nozarē. Ilgstošās lietavas radīja šķēršļus mežsaimniecības uzņēmumiem kvalitatīvi sagatavot pietiekamā apjomā šķeldu, ko piegādāt līgumpartneriem. Šo apstākļu rezultātā šķeldas cena strauji pieauga, bet šogad tā nav būtiski samazinājusies. Lai izvairītos no iepriekšējā sezonā piedzīvotā, kad šķelda bija ne tikai dārga, bet arī pārāk mitra, nedodot vajadzīgo efektivitāti, šai sezonai MS siltums ir izveidojis pietiekami lielus kurināmā uzkrājumus efektīvai savas darbības nodrošināšanai.

Uzņēmums Ogres katlu mājas vajadzībām pagaidām šķeldu iepērk, norēķinoties par piegādātajām vienībām (kubikmetriem), bet jau tuvākajā laikā, kad tiks pieslēgtas atbilstošās tehnoloģijas, kas uz būvniecības laiku ir atslēgtas, uzņēmums par kurināmo ar piegādātājiem norēķināsies par faktiski saražoto siltumenerģijas apjomu, kas iegūts no piegādātās šķeldas vienības. Šāda pieeja garantē, ka uzņēmums nepārmaksās piegādātājiem par sliktas kvalitātes kurināmo.