Latgales zoodārza (LZD) darbinieku sastāvā ir zinātnieki – lauka biologi: herpetologs un entomologs, tiem ir četri doktora grādi, un tie pasniedz lauka pētījumu metodoloģiju un zookultūru arī Daugavpils Universitātes studentiem.
Apzināti reto sugu biotopi
2018. gadā LZD zinātnieki Daugavpils Universitātes komandas sastāvā izbraukāja un izstaigāja tūkstošiem kilometru, pētot Latvijas abinieku un reto rāpuļu izplatību Latvijā, realizējot Dabas aizsardzības pārvaldes herpetofaunas monitoringa programmu. Tika izpētīta Latvijas abinieku, t.sk. reto lielo tritonu, sarkanvēdera ugunskrupju un smilšu krupju, izplatība un tās izmaiņas trīs gadu laikā. Izpētīta arī gludenās čūskas, sila ķirzakas un purva bruņrupuča izplatība un biotopi: sadarbībā ar Francijas zinātniekiem, izmantojot vides DNS inovatīvas metodes, tika apliecināta četru bruņrupuču populāciju esamība Latvijā: viena - Apguldē un trīs - Ilgās.
Atjauno bruņrupuču populāciju
LZD zinātnieki 2014. gadā atjaunoja pēc Latvijas Sarkanās grāmatas 2004. gadā izmirušo bruņrupuču populācijas trīs vietās Silenes dabas parkā, pavairojot, izaudzējot un pirmo reizi Latvijas vēsturē izlaižot dabā 42 bruņrupucēnus LIFE projekta LIFE-HerpetoLatvia ietvaros! Bruņrupucēni regulāri tika vēroti arī 2018. gadā, veiksmīgi adaptējās dzīvei dabā, stipri paaugās, un Latvijas simtgades godā pirmā mātīte šogad gāja dēt olas!
Bet bruņrupuču populāciju atjaunošanas darbs turpinās, un šogad Latvijas Vides aizsardzības fonda projekta, veltīta Latvijas simtgadei, ietvaros LZD zinātnieki pavairoja un audzē 45 jaunus bruņrupucēnus. Tie kā fantastikas filmās kļūs par Laika pastniekiem - tiks čipoti ar speciāliem čipiem ar stāstu par Latvijas dabas aizsardzības un izpētes sasniegumiem un izlaisti dabā, kur pēc simts gadiem tos atradīs jau citi Latvijas biologi un izlasīs Latvijas simtgades stāstu. Domāju, tie būs izbrīnīti!
Zinātniskais darbs turpinās
LZD zinātnieki Latgales Ekoloģiskās biedrības sastāvā Latvijas Vides aizsardzības fonda projekta ietvaros izstrādāja smilšu krupju pavairošanas protokolu, no kurkuļiem izaudzēja un izlaida dabā 2742 smilšu krupju šāgadeņus.
Daugavpils Universitātes komandas sastāvā 2018. gadā LZD zinātnieki piedalījās Zemkopības ministrijas projekta par inovācijām akvakultūrā un dīķu akvakultūras laboratorijas izveidē.
Saglabājot Latvijas dabu, 2018. gadā LZD zinātnieki Daugavpils Universitātes komandas sastāvā ir uzsākuši LVAFA divus projektus: par divu Eiropas nozīmes Natura2000 teritoriju biotopu uzlabošanu abiniekiem un rāpuļiem un par invazīvo sugu rotana un sarkanausu bruņrupuču apkarošanu Latvijā: tika izpētīti biotopi, sugu izplatība un populāciju blīvums.
2018. gadā LZD zinātnieku pētījumu rezultāti ir nopublicēti sešos zinātniskos rakstos, izplatot Latvijas dabas izpētes un aizsardzības pieredzi.
Latvijas simtgadei - Latgales zoodārza ekoloģiskā izglītošana
2018. gadā Latgales zoodārzs, pateicoties visas Latvijas apmeklētājiem un Daugavpils pilsētas atbalstam, turpināja attīstīties: Daugavpils dome izpirka zoodārzam jaunu teritoriju, padarot LZD platību divreiz lielāku un uzsākot blakus purva teritorijas pievienošanu LZD. 2018. gadā Latvijas Vides aizsardzības fonda projekta, veltīta Latvijas simtgadei, ietvaros tika izveidota LZD hidrobiontu ekspozīcija.
Tiek gatavots domes lēmums par Purva parka izveidi 2019. gadā pilsētas centrā, unikālo objektu Džungļu pasaule ar Pazemes pasauli, Latgales klēts un Purvārijs projektēšanu.
