Šā gada lielie plāni pašvaldības kapitālsabiedrībā Daugavpils satiksme saistījās ar diviem uzņēmuma attīstībai nozīmīgiem procesiem: jaunu tramvaju iegādi un tramvaju līnijas pagarināšanu. Kā sekmējies darbs abos virzienos – saruna ar pašvaldības kapitālsabiedrības Daugavpils satiksme valdes locekli Romanu Savicki.
- Gada sākumā diezgan droši vēstījāt, ka iepirkuma konkurss ir noslēdzies un tajā par uzvarētāju ir atzīts Krievijas tramvaju ražošanas uzņēmums PK Transportnije sistemi Tverā. Jau tolaik pastāvēja bažas, ka savstarpēji noteiktās ekonomiskās sankcijas starp ES un Krieviju var negatīvi ietekmēt iepirkuma realizāciju, taču atbildīgo drošības iestāžu vērtējums neaizliedza šo iepirkumu realizēt dzīvē. Pagājušajā nedēļā atkal medijos tika aktualizēts jautājums par Daugavpils jauno tramvaju iepirkumu, kas esot pretrunā ar ES, tostarp Latvijas, politekonomisko pārliecību. Kāda ir šodienas realitāte?
- Paskaidrošu, ka tramvaju iepirkuma konkursa priekšnoteikums tiešā veidā ir saistīts ar pieejamo finansējumu no ES Kohēzijas fonda, kas sākotnēji bija ieplānots tikai 2,4 miljonu eiro apmērā par astoņiem vagoniem. Tā ir maza summa, tāpēc mēs nevarējām skatīties uz lielajiem un atzītajiem Eiropas ražotājiem - par šo naudu labākajā gadījumā mēs varētu nopirkt divus vagonus, bet mums vajag astoņus. Likumsakarīgi, ka ierobežotais finansējums būtiski ietekmēja izvēles iespējas - pēdējā iepirkuma konkursā bija divi pretendenti: Krievijas kompānija PK Transportnije sistemi Tverā, ko pārstāv Lietuvas starpnieks Railvec UAB, un Baltkrievijas uzņēmums Belkommunmaš, ko pārstāv starpnieks SIA Virtus SV. Baltkrievi spēja piedāvāt tramvajus par cenu, kas atbilda mūsu iespējām, bet to tehniskie parametri neatbilda mūsu vajadzībām, kā arī netika izpildītas konkursa nolikumā iestrādātās prasības. Tāpēc likumsakarīgi par uzvarētāju tika atzīts Tveras uzņēmums, kaut arī tā piedāvātā cena par astoņiem vagoniem pārsniedza pieejamo finansējumu par gandrīz 1,7 miljoniem eiro. Kopš iepirkuma sākuma un tā gaitā esam saņēmuši vairākus atzinumus un vērtējumus no atbildīgajām institūcijām, tostarp Ārlietu ministrijas un Drošības policijas. Atzinumos ir vēstīts, ka aizliegumam iegādāties Tveras rūpnīcā ražotos tramvajus nav pamata, tomēr tiek saskatīti reputācijas riski. Uzsveru - no drošības iestādēm nav saņemts šā ražotāja tramvaju iegādes aizliegums, bet gan tikai ieteikums izvērtēt reputācijas riskus un iespējamu ietekmi uz turpmāku projekta īstenošanu.
Tiek plānots, ka tramvajos pārvadāto pasažieru skaits pieaugs par 300 tūkstošiem gadā
- Vai nevar būt tā, ka Daugavpils satiksme noslēdz līgumu par tramvaju iegādi, bet tad atrodas kāda ES komiteja, komisija vai vēl kāda institūcija, kas pasaka: jūs tomēr nedrīkstat slēgt šādu līgumu!
- Nē, jo viss iepirkums norit tiešā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) uzraudzībā. Tāpēc nav risku, ka kādai ES struktūrai būs pamatoti iebildumi pret šo līgumu.
- Kādi bija baltkrievu piedāvāto tramvaju lielākie trūkumi?
- Viens no galvenajiem kritērijiem konkursā bija noteikums, ka piedāvājumā jāiekļauj tikai un vienīgi produkts, kas ir ieviests sērijveida ražošanā. Baltkrievijas gadījumā piedāvātie vagoni ir eksperimentāls modelis, kurš nav ilgtermiņā testēts ekspluatācijā. Līdz šim vienīgais konkrētā modeļa vagons tiek izmantots Novopolockā. Tādējādi mums nav iespējams iegūt ekspertu atzinumus un informāciju par reālajām ekspluatācijas izmaksām un tehnisko risinājumu piemērotību mūsu vajadzībām. Tāpat netika izpildītas citas atsevišķas tehniskas prasības.
- Kāpēc ir svarīgi, lai konkrētais tramvaja modelis tiktu ražots sērijveidā?
- Būšu konkrēts: iepriekšējā iepirkumā, kas noritēja 2016. gadā, par uzvarētāju tika atzīta šī pati Baltkrievijas kompānija ar šo pašu tramvaja modeli, kas tiek piedāvāts šodien. Toreiz mēs saskārāmies ar nepatīkamu pieredzi - brīdī, kad vajadzēja piegādāt pirmo vagonu, ražotājs to nespēja. Gluži vienkārši konkrētais modelis bija tikai uz papīra - tā ražošana nebija pat uzsākta. Tāpēc mums piedāvāja pavisam citu vagonu, norādot, ka atšķirīgas ir tikai virsbūves. Tajā pašā laikā bija skaidri redzams, ka tas ir pavisam cits modelis, nekā tas, ko vēlējāmies iegādāties. Likumsakarīgi, toreiz līgums ar Baltkrievijas kompāniju tika lauzts.
Balstoties uz šo pieredzi, atteicāmies no līguma slēgšanas ar Baltkrievijas ražotāju, jo arī tagad neguvām nekādu apliecinājumu, ka jaunais tramvaja modelis tiek ražots sērijveidā un tiek ekspluatēts kādā no pilsētām.
- Kas ir tie priekšnoteikumi, kas runā par labu Tveras tramvajiem?
- Pirmkārt, tā ir mūsu iepriekšējā prakse un pieredze, kā arī esošā tramvaju remontbāze. Tveras tramvajos tiek izmantoti tieši tādi paši riteņu ratiņi, kādi ir šobrīd Daugavpilī ekspluatētajiem KTM tramvajiem. Arī elektronikas aprīkojums ir ražots Krievijā - Kanopus uzņēmumā, ar ko cieši sadarbojamies jau šobrīd. Kanopus rūpnīcā ieviestās tehnoloģijas dod iespēju visus elektroniskos rādītājus un uzstādījumus regulēt un mainīt no attāluma - nav nepieciešama tieša speciālistu klātbūtne, visu var paveikt interneta vidē. Tāpat mūsu darbiniekiem gan ratiņu sistēma, gan elektroniskās iekārtas ir labi zināmas, tāpēc arī jauno tramvaju apkopē un remontā nesaskatām problēmas. Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka Tveras tramvaju tehnoloģiskie risinājumi ir piemēroti mūsu bargajām ziemām, es teiktu, ka pat piemērotāki nekā Rīgas jaunie tramvaji. Ziemās mēdz būt sniegs un apledojums, kas Tverā ražotajiem tramvajiem netraucē.
- Kurās pilsētās un cik sekmīgi jau tiek izmantoti Tverā ražotie tramvaji?
- Man pieejamā informācija, kas redzama arī pilsētu elektrotransporta interneta vietnē transphoto.ru, liecina, ka 38 konkrētā modeļa City Star Tveras tramvaji tiek ekspluatēti Tverā un Rostovā pie Donas. Šobrīd no 30 Rostovā pie Donas piegādātajiem tramvajiem ikdienas ekspluatācijā ir 27. Neslēpšu, ka sākotnēji jaunajam City Star modelim bija problēmas ar elektroniskajām iekārtām, precīzāk, strāvas pārveidotājiem, bet šobrīd tehniskās nianses ir atrisinātas - visas nekvalitatīvās iekārtas ir nomainītas uz jaunām un tehnoloģiski drošām.
- Vai līgums ar Tveras uzņēmumu par tramvaju piegādi ir noslēgts?
- Paskaidrošu, ka pārsvarā Krievijas ražošanas uzņēmumi sadarbojas ar izplatītājiem, nevis pa tiešo ar lietotāju. Šajā gadījumā kā starpniekkompānija ir Lietuvas uzņēmums Railvec UAB, tātad līgumu par tramvaju iegādi slēgsim ar Lietuvas uzņēmumu, kuri tālāk garantē tramvaju piegādi no Tveras. Līdz šim vienīgais šķērslis līguma noslēgšanai bija nepieciešamais papildu finansējums 1,7 miljonu eiro apmērā, kā jau minēju iepriekš. Sākotnēji vērsāmies Finanšu ministrijā ar lūgumu piešķirt iztrūkstošo summu, taču saņēmām atteikumu. Tālāk vērsāmies pie pilsētas domes, kas šo jautājumu skatīja vairākās komitejās, tostarp finanšu un attīstības. Tagad tramvaju iegādei nepieciešamā papildu finansējuma piesaistei Daugavpils domes deputāti ir lēmuši par galvojuma sniegšanu a/s Daugavpils satiksme aizdevuma ņemšanai Valsts kasē. Kredīts tiek ņemts ar termiņu uz 20 gadiem, kura atmaksa sāksies 2020. gadā.
Tā kā esam saņēmuši domes galvojumu kredītam Valsts kasē, vairs nav šķēršļu, lai jau tuvākās nedēļas laikā noslēgtu līgumu ar Lietuvas kompāniju Railvec UAB par tramvaju piegādi.
- Vai jau ir zināms, kad Daugavpilī ieradīsies pirmie tramvaji?
- Šobrīd precīzu datumu pateikt nevaru, jo vēl nav precizēts piegāžu grafiks. Zināms, ka vienlaikus visi vagoni netiks piegādāti, bet astoņu mēnešu laikā no līguma slēgšanas brīža uz Daugavpili tiks nogādāti visi iegādātie vagoni.
- Otrs lielākais darba apjoms šogad saistās ar jaunas tramvaja līnijas jeb maršruta pagarinājuma izbūvi, kas dos iespēju pilsētas iedzīvotājiem vieglāk nokļūt līdz Daugavpils slimnīcai. Vai viss norit pēc plāna?
- Jā, laika apstākļi šogad ir ļoti labvēlīgi, tāpēc būvnieks turpina darbu un pilnā mērā iekļaujas laika grafikā. Visticamāk, ka projekts pilnībā būs gatavs ātrāk, nekā solīts, - šobrīd ir pabeigti apmēram 75% no kopējā darba apjoma. Esošā situācija liecina, ka jau šogad tiks pabeigti pamata būvdarbi un uz nākamo pavasari paliks tikai labiekārtošanas darbi. Domāju, ka jau nākamā gada vasaras sākumā jaunā līnija tiks nodota ekspluatācijā.
- Noslēgumam tuvojas divi ievērojami notikumi Daugavpils tramvaju saimniecībā. Vai ir aktualizēti arī jauni plāni?
- Tieši tā! Esam jau parakstījuši līgumu ar būvnieku par tramvaju līnijas rekonstrukciju pilsētas centra daļā par kopējo summu 5,99 miljoni eiro, savukārt no šā projekta attiecināmajām izmaksām 84,24% sedz ES Kohēzijas fonds. Līdzfinansējuma segšanai viena miljona eiro apmērā uzņēmums ņems kredītu Valsts kasē - šā mērķa realizācijai esam jau saņēmuši Daugavpils domes galvojumu. Projekts ir vērienīgs, tāpēc tas tiek sadalīts trīs kārtās, no kurām pirmajā reālie būvdarbi sāksies jau pavasarī, bet projekta pabeigšana ieplānota gada laikā. Patlaban būvnieks un uzņēmums kārto dokumentāciju pilsētas būvvaldē. Diemžēl līdz ar būtisko sadārdzinājumu būvniecības nozarē sniegtajiem pakalpojumiem nācās atteikties no ieplānotās sliežu ceļu rekonstrukcijas Cietokšņa virzienā, kam bija nepieciešami papildus trīs miljoni eiro.
- Pilsētā tiek realizēti miljoniem vērti projekti, tāpēc vietā ir jautājums: vai pilsētniekiem to vispār vajag?
- Vajag! Par to pārliecinājāmies šoruden, kad būvdarbu dēļ uz laiku bija slēgts viens no esošo maršrutu posmiem. Ik dienu saņēmām simtiem cilvēku vēstuļu un zvanu. Pēc infrastruktūras projektu pabeigšanas, kas ir paredzēta līdz 2021. gadam, tostarp Vecās forštates un pilsētas centra savienojuma izveides, tiek plānots, ka tramvajos pārvadāto pasažieru skaits pieaugs par 300 tūkstošiem gadā. Tas ir pietiekami liels pieaugums uz šobrīd vidēji gadā tramvajos pārvadāto astoņu miljonu pasažieru fona. Piebildīšu, ka vēl ap astoņiem miljoniem pasažieru ik gadu tiek pārvadāti ar pilsētas autobusiem. Tas pierāda, ka tramvajs daugavpiliešiem ir nepieciešams.
- Ko vēlaties pateikt pilsētniekiem Latvijas simtgades priekšvakarā?
- Es gribētu, lai cilvēki spētu domāt ne tikai par sevi un savām ģimenēm, bet arī par Daugavpils un visas Latvijas nākotni, jo Daugavpils un valsts sastāv ne tikai no politiķiem un deputātiem - to veido visa sabiedrība kopumā un katrs atsevišķi. Protams, es aicinu izmantot elektrisko transportu, kas ir videi draudzīgāks. No savas puses mēs darīsim visu, lai katrs brauciens jūsu dzīvi padarītu priecīgāku un labāku. Esmu vienmēr lepojies ar savu pilsētu un esmu pārliecināts, ka pavisam drīz mēs visi kopā ar to varēsim lepoties vēl vairāk.