Rihards Eigims: Daugavpilī skan latviešu valoda

Par piederību Latvijai un latviešu valodu intervija ar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāju Rihardu Eigimu.

- Tuvojas valsts simtā gadadiena, ko visas Latvijas iedzīvotāji gaida jau dažus gadus. Vai Daugavpils ir gatava šai nozīmīgajai jubilejai?

- Tāpat kā visa valsts, arī Daugavpils ir svētku priekšnojautās un gaida svētkus, lai apliecinātu savu piederību Latvijai. Mēs neesam izņēmums, tāpēc tāpat kā citās Latvijas pilsētās esam padomājuši, lai pilsēta uz svētkiem priecētu ar krāšņu un patriotiskās noskaņās veidotu vizuālo tēlu. Pagaidām visi rotājumi vēl nav uzstādīti - pirmais pilsētas rotāšanas posms noslēgsies līdz Lāčplēša dienai 11. novembrī. Arī šis datums Latvijas vēsturē ir ļoti nozīmīgs, tāpēc ne tikai 18. novembri, bet arī Lāčplēša dienu sagaidīsim ar dažādiem pasākumiem, kas liek atcerēties mūsu priekšgājēju ieguldīto darbu un ziedotās dzīvības, lai Latvija varētu pastāvēt un šogad atzīmēt savu simto gadskārtu.

Tie vairs nebūt nav tikai latviešu izcelsmes cilvēki, kuri dodas Lāčplēša dienas lāpu gājienā vai sanāk kopā pilsētas laukumā uz 18. novembra svētku salūtu - tie ir dažādu vecumu un dažādu tautību ļaudis

- Vai pilsētas iedzīvotajiem ir svarīgi šie svētki? Vai viņi jūtas piederīgi Latvijai, jo nav noslēpums, ka nacionālā sastāva ziņā Daugavpils ir savā ziņā unikāla - šeit ir daudz iebraucēju, kuru dzimtu vēsture nav saistīta ar Latviju. Arī ikdienas saziņa daudziem vēl arvien ir krievu valodā.

- Savā ziņā tas, ka astoņus gadus strādāju Saeimā un nebiju tik cieši saistīts ar Daugavpili, man dod iespēju labāk pamanīt notikušos procesus - šodien redzu pavisam citu ainu nekā pirms astoņiem vai desmit gadiem. Redzu, kā ar katru gadu pilsētniekos pieaug patriotisma jūtas un piederības izjūta Latvijai, ko apliecina ne tikai vārdi, bet arī reāli fakti - redzu, kā mainās valodas lietošanas paradumi, kāds ir patriotisko pasākumu apmeklētāju skaits un sastāvs. Tie vairs nebūt nav tikai latviešu izcelsmes cilvēki, kuri dodas Lāčplēša dienas lāpu gājienā vai sanāk kopā pilsētas laukumā uz 18. novembra svētku salūtu - tie ir dažādu vecumu un dažādu tautību ļaudis.

Būtiski mainās arī dažādu Daugavpils uzņēmumu darbinieku attieksme - pirms desmit gadiem oficiālos valsts svētku pasākumus daudzi apmeklēja, tā teikt, brīvprātīgi piespiedu kārtā, bet tagad visi nāk ar prieku un svētku sajūtām sirdīs.

Viss iepriekš teiktais liecina tikai vienu - lai cik grūti Latvijas cilvēkiem neklātos un neskatoties uz viņu izcelsmi un piederību tautībai, patriotisms mūsu cilvēkos aug ar katru gadu.

- Kura paaudze visaktīvāk apmeklē valsts svētku pasākumus?

- Apmeklētāji ir ļoti dažādi, piemēram, pagājušajā gadā novēroju, ka Lāčplēša dienas lāpu gājienā bija ļoti daudz jauniešu. Protams, pasākumu pirmajās rindās ir vidējā paaudze un vecāki ļaudis, bet tas, ka piedalās tik daudz jauniešu, liecina, ka aug jauna, patriotiska un valsti cienoša paaudze. Šajā sakarībā gribu pateikti milzīgu paldies mūsu mācību iestāžu pedagogiem, kuri stāsta un skaidro, rāda piemēru un veicina patriotisma sajūtas jaunajos cilvēkos. Manuprāt, tieši skolas ir tās, kas iegulda vislielāko darbu, jo patriotisms pats no sevis nekur nerodas - pamatā ir jābūt vēstures zināšanām, tradīcijām un vēlmei dzīvot savas valsts labā. Ne visās ģimenēs tas tiek iedots līdz ar piedzimšanas brīdi, jo vecākajai paaudzei ir savas tradīcijas, sava izpratne un iepriekšējā pieredze, kas ne vienmēr ļauj iekāpt nākamajā posmā.

- Daugavpils vēl arvien tiek uzskatīta par pilsētu, kur runā tikai krieviski. Cik patiess ir šāds apgalvojums?

- Man atkal jāatsaucas uz laika periodu, kad strādāju Saeimā. Atgriežoties Daugavpilī, biju patīkami pārsteigts, kā tā mainījusies arī valodas ziņā. Esot ikdienā uz vietas, to nepamanītu, bet tagad man ir iespēja salīdzināt, kā bija pirms desmit gadiem un kā ir tagad. Ne tikai pilsētas domē visi runā latviski, kas nu jau ir pilnīgi pašsaprotami, un neviens no darbiniekiem pat neiedomājas, ka varētu būt citādi - līdzīga aina ir arī uz ielas, tirdzniecības vietās, skolās, apkalpojošā sfērā. Vēl tikai retumis privātajā sektorā darbinieki runā tikai krieviski - pārsvarā visur kā saziņas valoda kalpo arī latviešu valoda. Sabiedrība mainās, un tas ļoti priecē. Jaunā paaudze ļoti labi runā latviski, un nereti pat divi krievvalodīgie klasesbiedri savstarpēji runā latviski. Tās ir jau izveidojušās tradīcijas, kurām pakāpeniski seko arī vidējā paaudze, kura negrib atpalikt no saviem bērniem, kas pārsvarā zina trīs valodas - krievu, latviešu un angļu. Valoda vairs nav savstarpējās krievu un latviešu integrācijas barjera.

- Medijos ne reizi vien ir diskutēts, ka jūs pats personīgi nepietiekami zināt latviešu valodu. Taču jāsaka, ka, salīdzinot ar laiku pirms nepilna gada, kad aizvadījām ar jums interviju pēc ievēlēšanas Daugavpils mēra amatā, jūsu latviešu valoda nebija tik laba kā šobrīd. Mācāties?

- Paldies, es cenšos pilnvērtīgi apgūt valodu, tāpēc mācos, bet galvenais ir prakse - pilsētas domē dominējošā sarunvaloda ir latviešu valoda, tāpēc arī es ikdienā pārsvarā sarunājos latviski, un tas pozitīvi ietekmē manas latviešu valodas zināšanas kopumā - pieaug vārdu krājums, un tagad spēju izteikties daudz plašāk un pareizāk nekā pirms gada. Pozitīvu kopējo noskaņojumu domē ienes arī jaunie darbinieki, kuri pamatā ir vecumā no 27 līdz 35 gadiem. Viņi šeit darbu uzsāk ne tikai ar labu izglītību attiecīgajā jomā, bet arī jau ar labām valodas zināšanām. Domāju, ka nākamo gadu laikā mūsu pilsētnieki pamatā sarunāsies latviski ne tikai darbavietās, kur latviešu valodas zināšanas ir obligātas, bet arī jebkur citur, tostarp savās ģimenēs.

- Vai no valsts puses jūtat atbalstu mērķim, lai Daugavpilī visi prastu latviski?

- Cilvēkus nevar piespiest runāt kādā valodā, tāpēc vienīgais, ko no valsts puses gaidām, ir atbalsts mūsu skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm, lai nodrošinātu latvisku vidi visos izglītības posmos. Valoda, tradīcijas un piederības izjūta vienai valstij ir tas, kas saliedē sabiedrību un palīdz veidot valsti stiprāku un labāku.

- Vai Daugavpilī ziņa par pāreju uz izglītību latviešu valodā izsauca lielus protestus?

- Mums, domes deputātiem un darbiniekiem, ilgu laiku tā bija ļoti sāpīga tēma - domājām, kā nogludināt asumus, lai cilvēki neizietu ielās un nesāktos skaļi protesti. Taču viss izrādījās pilnīgi citādi - mums ne tikai nebija skaļu protestu, bet viss tika uztverts ļoti mierīgi un pašsaprotami. Protams, bija arī izņēmumi - daži desmiti cilvēku rakstīja vēstules un aicināja atcelt valdības lēmumu. Taču, uzsveru, tie bija tikai daži desmiti cilvēku. Šodien visi ir sapratuši, ka, nemācoties latviešu valodā, mēs saviem bērniem un mazbērniem atņemam iespēju pilnvērtīgi augt un attīstīties - bez latviešu valodas zināšanām iegūt labu izglītību būs ļoti grūti. Paskatieties uz Lietuvu un Igauniju, kur pāreja uz izglītību valsts valodā jau ir notikusi sen - visi runā vairākās valdās - būtībā tas ir ieguvums, nevis zaudējums gan sabiedrībai kopumā, gan katram individuāli.

- Ko Daugavpils dome ir sarūpējusi pilsētas iedzīvotājiem uz valsts simtgades svinībām?

- Kā jau teicu, šogad ļoti rūpīgi esam pastrādājuši, lai pilsētas noformējums radītu svētku izjūtu, kā arī norit daudz dažādu pasākumu ar vēstures un patriotisma ievirzi. Protams, visas nedēļas garumā būs daudz svinīgo pasākumu, bet 18. novembra vakarā aicināsim pilsētniekus tikties Vienības laukumā, lai baudītu svētku koncertu, uzklausītu manu uzrunu un kopā ar visu Latviju nodziedātu valsts himnu. Protams, arī Daugavpilī būs salūts - ne tik dārgs kā Rīgā, bet būs skaists. Papildus tam esam padomājuši arī par domes darbiniekiem, jo viņi pilsētas attīstībā iegulda ļoti lielu darbu, tāpēc pieņēmām lēmumu visiem, no sētnieka līdz pat domes vadībai, piešķirt prēmiju 200 eiro apmērā. Pilnīgi visiem darbiniekiem prēmijas ir vienādā apjomā, jo nevar pateikt, kurš ieguldījis lielāku, kurš mazāku darbu. Tādējādi visiem būs iespēja valsts svētku vakarā sēsties pie bagātīgi klāta galda un skaisti nosvinēt valsts simtgadi.

- Svētki beigsies, un iesāktie darbi būs jāturpina - pirmais uzdevums būs sastādīt nākamā gada budžetu. Kā līdz šim ir pildījies budžets, un kāds tas varētu būt nākamgad?

- Par nākamā gada Daugavpils budžetu absolūtos skaitļos mēs varēsim spriest tikai tad, kad tiks pieņemts valsts budžets nākamajam gadam. Pagaidām Latvijai nav sastādīta jaunā valdība, kuras pirmais uzdevums būs izstrādāt arī valsts budžetu, tāpēc mēs nekādi nevaram spriest arī par pašvaldības budžetu nākamajam gadam. Ļoti ceram, ka izdosies izveidot strādātspējīgu ministru kabinetu un nākamā gada valsts budžets tiks pieņemts laikus. Es uzskatu, ka ar katru gadu budžetam jābūt ar pieaugumu - kaut vai dažu procentu apmērā, bet ar plusa zīmi. Pirmā budžeta komisijas sēde Daugavpilī ir notikusi, un vadlīnijas mums ir skaidras. Skatoties šā gada ienākumus, redzam, ka budžets, visticamāk, izpildīsies plānotajā apjomā - katrā gadījumā nav nekādu indikāciju, kas liecinātu, ka gada beigās budžetā neienāks plānotā summa.

- Pirmssvētku laikā pienākas vēlējums Latvijas sabiedrībai un tieši daugavpiliešiem. Ko vēlēsiet?

- Pats, pats galvenais, lai nebūtu kara! Lai būtu mierīgas debesis, lai nenotiktu terorakti, lai cilvēki justos drošībā. Man ir ļoti patīkami, ka ārvalstu kolēģi un draugi vienmēr uzsver, ka Latvijā ir droši. Mēs to nenovērtējam, jo esam pieraduši pie miera. Bet nebūt ne visās Eiropas valstīs, nemaz nerunājot par pasauli, ir tik mierīgi. Novēlu, lai politiķi spētu vienoties un pieņemtu gudrus lēmumus, jo cietēji viņu strīdos ir parastie cilvēki, protams, visiem vēlu veselību, lai ģimenes nešķirtos darba meklējumu ārzemēs dēļ. Nedrīkst aizmirst par mīlestību - bez mīlestības nekas nenotiks!