NRA SIGULDĀ: Sigulda ir tik pieprasīta kā vēl nekad
Intervija ar Siguldas novada domes priekšsēdētāju Uģi Mitrevicu.
- Sigulda jau vairākus gadus tiek uzskatīta par vienu no pieprasītākajām dzīvesvietām Latvijā. Kāds ir pašvaldības devums iedzīvotāju piesaistei? Vai Siguldā pieaug iedzīvotāju un darba vietu skaits?
- Šim apgalvojumam var tikai piekrist. Ļoti precīzi to apliecina periods, cik ātri tiek rezervēti dzīvokļi jaunos dzīvojamo māju projektos, un degsme, ar kādu jaunie siguldieši nāk saņemt savu siguldieša identifikācijas karti - jo tā ir pirmais apliecinājums piederībai vietējai kopienai. Siguldas kā dzīvesvietas buķete ir unikāli skaista un bagātīga. Mūsu redzējums nodrošināt piepildītu dzīvi gūst atsaucību, un katru gadu arvien jauni iedzīvotāji sauc Siguldu par savām mājām. Šajās attiecībās pašvaldības devums iegūst bumeranga efektu, jo rada arvien jaunus izaicinājumus - jaunas grupiņas bērnudārzos, investīcijas skolās, veselības aprūpes attīstību, pilsētvides pilnveidošanu un jaunu pieprasījumu kultūrā un sportā. Novadā deklarētajiem iedzīvotājiem, kas ar saviem nodokļiem palīdz augt un attīstīties videi, palīdzam ar dažādām pašvaldības iniciatīvām. Uzskatu, ka šeit jāievēro godīguma princips un jebkuram klientam, kas vēršas pašvaldībā, jāsaprot, no kurienes rodas budžets un kādas ir viņa attiecības ar šo pašvaldību.
Siguldai esot vienīgajai augošajai pilsētai, dzīvojamais fonds, infrastruktūras izbūve un kvalitatīva izglītība ir tās atslēgas, kas padarīs iespējamu Siguldas attīstību
Tas viss - savstarpējs atbalsts un mijiedarbība - veido Siguldas novada iedzīvotājus par stipru un saliedētu kopienu, kas ciena, atbalsta un novērtē ikkatru sabiedrības locekli un palīdz radīt labāko dzīvesvietu Latvijā.
- Šogad Latvijas mīlētāko pilsētu zīmolu topā Sigulda ieguva 1. vietu. Kā jūs vērtējat pašvaldību konkurētspēju? Cik būtiska loma šobrīd pašvaldību instrumentu klāstā ir vietas mārketingam?
- Apskatoties uz pārējiem topa dalībniekiem, Latvijas lielajām pilsētām, ir skaidrs, ka Siguldas zīmolvedības cinītis ir gāzis citu pilsētu lielos vezumus tieši ar savu stratēģiju un jaudu. Mēs pamatoti sevi saucam par mazpilsētu, bet pret šo uzdevumu izturamies tieši tik nopietni, lai varētu teikt - Eiropas vai pasaules mazpilsēta. Pieaugot pašvaldību konkurencei, būtiski novērtēt tos instrumentus, kādi jau gadu desmitiem palīdz sasniegt panākumus biznesā. Domāju, nu jau visi pašvaldību vadītāji piekrīt, ka milzīga nozīme vietas attīstībā ir tās zīmolam. Katrs nodokļu maksātājs izvēlas, kuru vietu pasaulē viņš sauks par savām mājām. Siguldā dzīvo nepilns viens procents no Latvijas iedzīvotājiem, tomēr ar mērķtiecīgu komunikāciju un lielisku mārketingu ir sasniegts rezultāts Siguldai - pati mīlētākā pilsēta Latvijā!
- Kādu jūs saskatāt Siguldas nākotni? Kā šis redzējums tiek īstenots pilsētplānošanā?
- Siguldā pieaug iedzīvotāju skaits, un tas mudina domāt par kompleksu un ilgtermiņa novada attīstību. Varam minēt, vai kādreizējie pilsētas tēvi būtu redzējuši Siguldu tik lielu, kāda tā ir šobrīd. Pērn uzsākām darbu pie Siguldas identitāti veidojoša tematiskā plānojuma izstrādes, ko īsi varētu apzīmēt kā vadlīnijas nākotnes Siguldai. Šī ir unikāla pieredze Latvijā, jo tematiskais plānojums tiek veidots visai pilsētai, sākot no satiksmes plānošanas, līdz pat arhitektūras formām. Vēlamies izplānot ģimenēm ar bērniem drošu pilsētu, ļaujot skolēnam droši nokļūt ar kājām līdz skolai. Esam jau paziņojuši par vēlmi mazināt autocentriskumu pašā pilsētas centrā, ņemot vērā, ka Siguldā ir augstākais rādītājs veloceļu garumā uz 1000 iedzīvotājiem. Ar šiem 2,7 kilometriem uz tūkstoš iedzīvotājiem esam parādījuši, ka Siguldu ikdienā var ērti lietot riteņbraucēji, tāpēc mums ir cieša pārliecība infrastruktūras risinājumiem velobraukšanas attīstībai.
Jau nākamajā pavasarī plānojam atklāt pirmo veloielu Latvijā, šoruden veiktais eksperiments uz Pils ielas Siguldā apliecināja tā lietderīgumu visiem satiksmes dalībniekiem. Tā bija unikāla sajūta kopā ar iedzīvotājiem, pilsētplānotājiem, riteņbraukšanas ekspertiem un vienkārši pārmaiņu entuziastiem ne tikai diskutēt, bet arī ņemt rokās otas un kopā radīt mūsu pilsētvidi mūsdienīgāku un draudzīgāku.
- Cik reāla ir iespēja, ka Siguldu sauksim arī par olimpisko pilsētu? Kā Zviedrija vērtē Siguldas potenciālu, kādi mājasdarbi jāizdara, lai tiešām olimpiskās spēles šeit notiktu?
- Būtiski novērtēt šo iespēju kā vēsturisku. Vai būs otras tādas iespējas nākamajos 50 vai 100 gados, šobrīd ir neiespējami prognozēt. No otras puses, jānovērtē mūsu sportistu - skeletonistu, kamaniņbraucēju un bobslejistu - starptautiskie panākumi, kā arī fakts, ka trase šobrīd ir nebijusī apritē un tajā nepieciešamā pārbūve ir izšķiroša trases konkurētspējai arī turpmāk. Lai mūsu sportisti nestu Latvijas vārdu pasaulē, lai pasaules elites atlēti turpinātu Siguldu izmantot kā unikālu sporta treniņbāzi un lai trasē tiktu aizvadīti Pasaules kausa posmi un pasaules čempionāti - šiem valstiski nozīmīgajiem mērķiem bobsleja un kamaniņu trases Sigulda pārbūve ir mūsu pašu pienākums, neatkarīgi no Stokholmas pieteikuma.
Zviedrijas puse savu vērtējumu jau ir parādījusi pēc iepazīšanās un kopīga sadarbības plāna tapšanas, šā gada 12. jūnijā noslēdzot nodomu vienošanos un pievienojot Siguldas vārdu kopējā Stokholmas pieteikumā uz 2026. gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanu. Līdz Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumam par 2026. gada ziemas olimpisko spēļu norises vietu, kas tiks paziņots sesijas laikā Lozannā Šveicē 2019. gada 23. jūnijā, gan Latvijas Olimpiskajai komitejai, gan pašvaldībai un procesā iesaistītajām ministrijām ir vairāki mājasdarbi, kuru izpilde turpinās, aizritot kandidēšanas procesam. 2019. gada janvārī Latvijai jāiesniedz valsts garantijas attiecībā uz spēļu rīkošanas drošības, robežkontroles, muitas un migrācijas jautājumiem. Pašvaldība turpina uzsākto zemes iegādes procesu jauna dzīvojamā fonda attīstīšanai, tajā skaitā olimpiskā ciemata būvniecībai renes sporta veidu sportistiem, bet bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, pamatojoties uz saņemto inženieru atzinumu par iespēju veikt virāžu pārbūvi bobsleja četrinieku sacensību piemērošanai, ciešā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju virza tālāk trases pārbūves jautājumus.
- Daudzus biedē redzētie piemēri pēc olimpiskajām spēlēm - pamesta un nevienam nevajadzīga infrastruktūra. Vai Siguldai ir plāns B attiecībā uz sporta infrastruktūras un citu būvju izmantošanu nākotnē?
- Olimpisko spēļu vajadzībām primāri nepieciešamā infrastruktūra Siguldā ir bobsleja un kamaniņu trase, kā arī ciemats sportistu izmitināšanai. Mūsu ledus trase jau sen apliecinājusi savu pienesumu Latvijas sportistu sniegumam pasaules sporta arēnā un valsts atpazīstamībai pasaules mērogā, tāpēc tās virāžu pārbūve bobsleja četrinieku sacensībām ir tikai atbalstāma, uz nākotni vērsta domāšana. Šajā sezonā Siguldas trasē notiks bobsleja un skeletona sacensības, kopumā norisināsies trīs augsta līmeņa sacensības, un šis oktobris no treniņa pieprasījuma apjoma ir tāds, kādu pieredzējušais trases direktors Dainis Dukurs atzīst par nebijušu. Saskaņā ar jauno olimpisko normu 2020 Stokholmas pieteikums ir balstīts uz esošās infrastruktūras izmantošanu, tāpēc šīs kandidatūras apdraudējums nebūs pamesta infrastruktūra.
Savukārt aptuveni 660 sportistiem un oficiālajiem pārstāvjiem nepieciešamo ciematu plānojam attīstīt aptuveni 5,5 hektāru platībā līdz šim neapdzīvotā teritorijā, kas atrodas tuvu gan sacensību norises vietai - trasei, gan galvenajai fiziskās sagatavotības bāzei - Siguldas Sporta centram. Siguldai esot vienīgajai augošajai pilsētai, kas pēc neatkarības atjaunošanas ir piesaistījusi iedzīvotājus, dzīvojamais fonds, infrastruktūras izbūve un kvalitatīva izglītība ir tās atslēgas, kas padarīs iespējamu Siguldas attīstību. Konkrētā attīstības iecere ir pamatota ar ilgtermiņa pilsētas apbūves noteikumiem, stratēģisko ielu un inženierkomunikāciju tīklu attīstību. Siguldā nav novērojama kopējā Latvijas tendence privāto investīciju trūkumam daudzdzīvokļu māju būvniecībai reģionos, tomēr iespējamā olimpiskā ciemata būvniecība ir nesalīdzināmi lielāka iecere, tāpēc šobrīd iniciatīva ir jāuzņemas pašvaldībai, lai nodrošinātu Starptautiskās Olimpiskās komitejas prasību izpildi.
- Šovasar Siguldas pilsdrupu estrādē notikušie koncerti un atjaunotā kultūras centra Siguldas devons atklāšana aizvien skaļāk Siguldu piesaka arī Latvijas kultūras piedāvājumā.
- Šī vasara Siguldā bija unikāla ar iespēju klātienē dzirdēt pasaules zvaigžņu balsis, kas visas kā viena apliecināja Siguldas pilsdrupu estrādes neatkārtojamo auru un skaistumu, piesaistot Siguldai vēl vairāk mūzikas fanu. Arī atjaunotais Siguldas pils komplekss noteikti visus patīkami pārsteidza ar vēl vienu sakārtotu vietu. Tāpat arī rekonstruētais kultūras centrs, kas drosmīgi nes Siguldai īpaši nozīmīgā devona laikmeta vārdu, jau kopš rudens aicina uz žilbinošu kultūras dzīvi un piesaista jaunus talantus. Īpaši Siguldas devona leģendas kontekstā vēlos izcelt vārdus «Devonā katra diena ir lēciens». Mums jābūt tik bagātīgiem un radošiem, ka spējam šos vārdus patiesi piepildīt. Un pašvaldības uzdevums ir radīt vidi kultūras dzīves norisēm un jaunradei, kā arī sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu.
- Ir uzsākta Jaunās pils restaurācija un šovasar atvērtas vēsturiskās pils kvartāla ēkas. Kādi ir nākamie plāni Siguldā?
- Sigulda pēdējos gados vērienīgi attīstītās ne tikai sporta infrastruktūras, bet arī kultūras un izglītības jomā. Šoruden atklājām kultūras centru Siguldas devons, kura pārbūvē investējām vairāk nekā astoņus miljonus eiro. Kopš pavasara top Siguldas Valsts ģimnāzijas jaunais korpuss - viena no mūsdienīgākajām izglītības ēkām Latvijā. Šīs izmaksas sasniegs teju 12 miljonus eiro. Jau gadu siguldiešiem, Latvijas atlētiem un mūsu viesiem pieejams Siguldas Sporta centrs ar peldbaseinu un īpaši izbūvētām un atbilstoši pasaules standartiem aprīkotām svaru zālēm. Savukārt pēc vairākus miljonus eiro vērtās Jaunās pils restaurācijas Latvijas sabiedrībai un kultūrvēstures gardēžiem būs pieejams Baltijā unikālais nacionālā romantisma interjers, kurš padomju laikos bija pieejams tikai sanatorijas klientiem un nu pelnījis savu atdzimšanas mirkli.
***
Pielikums NEATKARĪGĀ SIGULDĀ veidots no apmaksātiem materiāliem, izņemot rakstu Sigulda ir tik pieprasīta kā vēl nekad, Jauniešu iniciatīvu centra nemiera gars, Labdarība ir nesavtība un Dabas cilvēks ar ekonomista domāšanu.