NRA JĒKABPILĪ. Raivis Ragainis: Dažos gados jāapgūst vairāk par 60 miljoniem eiro

Lielākās rūpes gandrīz visām Latvijas pašvaldībām šobrīd ir Eiropas fondu apgūšana, kas ir krietni aizkavējusies. Dažu gadu laikā ir jāpagūst izdarīt to, ko vajadzēja uzsākt jau pirms četriem gadiem. Vairāk intervijā ar Jēkabpils domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini.

- Viens no lielākajiem projektiem, ko šajā ES finanšu plānošanas periodā realizē Jēkabpils pilsēta, ir reģionālās slimnīcas un poliklīnikas ēku rekonstrukcija. Kas ir iekļauts šajā projektā, un kādi būs ieguvumi?

- Faktiski tie ir divi atsevišķi projekti ar vairākiem uzdevumiem. Viens no tiem ir poliklīnikas ēkas pilnīga pārbūve, tostarp ēkas energoefektivitātes uzlabošana. Tiks pārkārtots arī iekštelpu plānojums, lai visas telpas tiktu racionāli un efektīvi izmantotas, samazinot izdevumus. Tas ir solis finanšu ekonomijai nākotnē, ko varēsim novirzīt personāla atalgojumam un infrastruktūras pilnveidošanai. Poliklīnikas pārbūves projekta kopējais plānotais finansējums ir 1 648 510,00 eiro.

Otrs uzdevums ir veikt pārbūvi slimnīcas uzņemšanas nodaļā, lai panāktu efektīvu un saprotamu pacientu un personāla loģistiku, kas ir būtiska kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Ļoti liela finansējuma daļa ir paredzēta aprīkojuma un medicīnisko iekārtu iegādei. Kopumā slimnīcā tiks investēti 6 409 808,00 eiro.

- Kad sāksies projektu realizācija dabā?

- Pagaidām vēl nav izsludināts būvniecības iepirkuma konkurss - tapšanas stadijā ir specifikāciju sagatavošana un konkursa noteikumu izstrāde. Šobrīd iepirkumu sagatavošana ir ļoti saspringta, jo vienlaikus ir jāorganizē vairāki pašvaldības iepirkumi. Darba ir ļoti daudz, bet cilvēkresursu, kas ar to var nodarboties, ir salīdzinoši maz. Apzināmies, ka specifikācijas un noteikumi ir jāizstrādā ļoti skrupulozi un precīzi, lai pēc iepirkuma izsludināšanas būvniekiem būtu pēc iespējas mazāk jautājumu un nenāktos pagarināt termiņus. Atgādināšu, ka šobrīd izstrādājam arī vidusskolu atjaunošanas projektu iepirkumu konkursa noteikumus. Lieli projekti ir arī TEN - T ceļu infrastruktūras uzlabošanā un uzņēmējdarbības atbalsta programmās. Kopumā tuvāko 3 līdz 4 gadu periodā Jēkabpilī tiks realizēti investīciju projekti vairāk nekā 60 miljonu eiro apjomā.

Pēdējos izsludinātajos konkursos sadārdzinājums pret plānoto summu ir aptuveni 20% līdz 30%

- Cik optimistiski lūkojaties uz iepirkumu konkursu sekmīgu norisi? Zināms taču, ka šobrīd būvniecības cenas aug un fiziski trūkst būvniecības nozares speciālistu.

- Visa Latvija šobrīd steidz apgūt pieejamo ES fondu finansējumu, tāpēc acīmredzams ir gan būvniecības izmaksu, gan materiālu cenu kāpums - pēdējos izsludinātajos konkursos sadārdzinājums pret plānoto summu ir aptuveni 20% līdz 30%.

Jāpiebilst, ka sadārdzinās ne tikai būvniecība, bet arī autoruzraudzība, būvuzraudzība un projektēšana. Es nevaru apgalvot, ka būvnieki izmanto situāciju un sadārdzinājums ir viņu iegriba - tas ir pamatots, jo līdz ar darbaspēka, tostarp speciālistu, fizisku trūkumu uzņēmēji ir spiesti cilvēkiem maksāt lielākas algas. Augstā pieprasījuma dēļ pieaug arī materiālu cenas. Vienlaikus konkurence starp būvniekiem ir zema - uz vienu iepirkumu piesakās tikai daži pretendenti.

- Projektu sadārdzinājums atstāj iespaidu arī uz pašvaldības budžetu, jo proporcionāli lielāka ir arī līdzfinansējuma daļa. Vai varēsiet pavilkt visus ieplānotos projektus?

- Vispirms mēs pārceļam uz nākotni projektus, ko bijām paredzējuši īstenot tikai par pašvaldības līdzekļiem. Šobrīd atteikties no Eiropas projektu apgūšanas būtu neapdomīgs solis, jo arī pēc diviem mēnešiem vai ilgāk būvniecības cenas nebūs kritušās, bet visdrīzāk pieaugs. Turklāt, ja mēs šodien nepaņemsim no Eiropas finansējumu, kas nosedz vismaz 50% no kopējām projekta izmaksām, tad drīz vien šo pašu darbu mums nāksies veikt tikai par pašvaldības līdzekļiem. Ieplānotie projekti ir vitāli nepieciešami gan Jēkabpilij, gan reģiona attīstībai. Vienīgais veids, kā iekļauties plānotajā finansējumā, ir izņemt no projekta kādu sadaļu, atteikties no būvapjoma. Tas nav risinājums, jo, piemēram, energoefektivitātes projektos ir iekļautas specifikācijas, kas dod iespēju sasniegt ES noteiktos sasniedzamos mērķus. Tas nozīmē, ka, atsakoties no kādas darbu sadaļas, projekts nesasniedz plānoto ieguvumu un mums ir jāatmaksā no Eiropas saņemtā nauda šā projekta īstenošanai.

- Vai ir iespējams distancēties no valdošā būvniecības buma un realizēt projektus vēlāk?

- Šajā plānošanas periodā atlikt Eiropas projektu realizāciju vairs nav iespējams, jo tā ir jāveic noteiktā laika periodā, līdz 2021.-2022. gadam. Atteikties no Eiropas projektiem mēs nevaram, jo tas nozīmētu atteikties no ES līdzfinansējuma vispār, kā rezultātā kāda pilsētai nozīmīgas infrastruktūras daļa paliktu neatjaunota.

Atsakoties no Eiropas projektu realizācijas, mēs ne tikai neiegūtu pilsētai nepieciešamos infrastruktūras objektus, bet ierobežotu arī vietējo uzņēmumu iespēju pilnvērtīgi izmantot savu kapacitāti.

No tiem projektiem, ko pašvaldība varētu īstenot tikai par saviem līdzekļiem, mūsu lielie būvniecības un ceļu būves uzņēmumi nevarētu pastāvēt. Piebildīšu, ka šajos uzņēmumos strādā mūsu pilsētas iedzīvotāji, un to tiešām ir daudz, tādējādi viņu samaksātais iedzīvotāju ienākumu nodoklis nepilnā apmērā, bet tomēr nonāk atpakaļ pilsētas budžetā. Protams, nav pareizi, ka Eiropas finansējums nav ritmiski sadalīts pa gadiem, bet gan īsā laika periodā jāpagūst apgūt desmitiem miljonu un tad atkal iestājas pauze. Uzņēmēji spiesti atlaist darbiniekus, un tie nonāk bezdarbnieku statusā, par ko atbildība jāuzņemas valstij un pašvaldībai. Ir jau pagājuši četri gadi, kopš sācies jaunais plānošanas periods, bet tikai tagad pa īstam sākas projektu realizācija. Diemžēl valsts mērogā šī situācija atkārtojas - nemācāmies no savām kļūdām, bet pašvaldībai šos procesus nav iespējams ietekmēt - tas ir jādara atbildīgo ministriju līmenī, kas izstrādā vadlīnijas.

- Jūs pieminējāt TEN - T tīkla ceļa posma rekonstrukciju. Par kuru posmu jūs runājat?

- Tas ir ceļa posms, kas ieved pilsētā no Jaunjelgavas puses - no pilsētas robežas līdz ģimnāzijai. Iepretim autobusu parkam tiks izveidots aplis un praktiski no jauna izbūvēts apbraucamais ceļš, kas savienos galvenās maģistrāles, šajā gadījumā ar maģistrāli, kas ved Neretas virzienā. Ieplānota arī Neretas ielas gaisa pārvada pārbūve. Vienlaikus jaunā apvedceļa un Neretas ielas savienojuma punktā tiks izveidota apļveida kustība. Līdz ar to transporta plūsma tiks novirzīta pa galvenajām maģistrālēm jeb apvedceļiem, atslogojot pilsētas centra daļu. Neliels ceļa posms tiks sakārtots arī pie dzelzceļa pārbrauktuves Rēzeknes virzienā. Šajā vietā notiek ļoti intensīva smagā transporta kustība, kā arī tā atrodas tuvu dzīvojamajai zonai un izglītības iestādēm. Realizējot šo projektu, būtiski uzlabosies satiksmes drošība.

- Esošā finanšu plānošanas perioda ietvaros finansējums pieejams degradēto teritoriju sakārtošanai un infrastruktūras izbūvei uzņēmējdarbības vajadzībām. Vai Jēkabpils šo iespēju izmanto?

- Protams, viens no pašlaik realizācijas stadijā esošajiem projektiem ir Pasta ielas rekonstrukcija. Nevar noliegt, ka šis projekts nāk ļoti smagnēji, jo atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā - katra darbība ir jāsaskaņo ar uzraugošajām institūcijām kultūrvēstures pieminekļu aizsardzības jomā, kā arī projekta izstrādāšana bija ļoti sarežģīta un prasīja milzums pūļu, kamēr saņēmām visus nepieciešamos saskaņojumus - faktiski ar CFLA strīdējāmies par katru privātmājas pakāpienu un ķieģeli. Ļoti ceram, ka līdz salam vismaz pirmā asfalta kārta būs uzlieta.

Aktualizēts ir projekts par bijušās ķieģeļu rūpnīcas teritorijas sakārtošanu, izveidojot tur pārtikas pārstrādes ražotni. Projekts top, paredzot, ka perspektīvā šajā teritorijā attīstīsies arī citas ražotnes.

- Kas jums sakāms migrācijas jautājumā - cilvēki turpina aizbraukt?

- Oficiālā statistika parāda, ka Jēkabpilī deklarēto cilvēku skaits sarūk. Cilvēki brauc ne tikai uz ārzemēm, bet arī uz Rīgu, kur atalgojums ir augstāks. Tajā pašā laikā Jēkabpilī kā reģiona centrā darbu un dzīvesvietu meklē cilvēki no apkārtējiem novadiem. To, ka pilsēta tukša nepaliek, apliecina pēdējā laikā strauji kāpjošās dzīvokļu īres cenas un to fiziskais trūkums - uzņēmējiem ļoti trūkst darbaspēka, un viens no veidiem, kā to piesaistīt, ir piedāvāt mājokli. Taču cilvēki, iespējams, pilsētā tikai strādā vai īrē mājokļus, bet nedeklarējas.

- Tikko ir notikušas Saeimas vēlēšanas, un, kāda būs jaunā valdība, vēl nav zināms. Vai vēlēšanu rezultāti atstās iespaidu uz pašvaldību darbu?

- Ir Saeimas vēlēšanas, un ir pašvaldību vēlēšanas, kas nav viens un tas pats. Saeimas vēlēšanu rezultāti tiešā veidā pašvaldības darbu neietekmē - mēs turpināsim strādāt tāpat kā iepriekš. Taču gribu piebilst, ka iepriekšējās valdības laikā man bija ļoti viegli komunicēt ar ministriju pārstāvjiem, kuri tāpat kā es pārstāv ZZS un citas koalīcijas partijas. Ir viegli atrast kopsaucēju, ja ir vienādi uzstādījumi un vienāda izpratne, kurā virzienā doties valstij un pašvaldībai. Vēlos, lai arī turpmāk valdības līmenī Jēkabpils tiktu uzklausīta un sadzirdēta.

***

Pielikums NEATKARĪGĀ JĒKABPILĪ veidots no apmaksātiem materiāliem, izņemot rakstus Raivis Ragainis: dažos gados jāapgūst vairāk par 60 miljoniem eiro, Jēkabpilī norisināsies labdarības akcija «Dzīvo vesels» un Mežaparka teritorijā atklāti jauni pilsētvides objekti.