Intervija ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Jāni Baiku.
- Kā jūs raksturotu Valmieras ekonomisko izaugsmi pēdējos gados?
- Vērtējot pēc dažādiem kritērijiem, kā arī runājot ar uzņēmējiem, redzam, ka Valmieras ekonomika strauji attīstās. 2017. gadā veiktā uzņēmēju aptauja parāda pozitīvu tendenci - gandrīz puse uzņēmēju norādījuši, ka tuvāko trīs gadu laikā plāno paplašināt savu darbību, tostarp radīt jaunas darba vietas. Arī vidējā darba atlīdzība valsts kontekstā Valmierā ir augsta - esam trešajā ceturtajā vietā. Valmieras pašvaldībai vienmēr uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides nodrošināšana bijusi prioritāte - uzskatām, ja labi klāsies biznesam, tad naudas pietiks visam.
- Daudzviet sūdzas, ka ir akūts darbaspēka trūkums, kas liedz uzņēmējiem attīstīties. Vai Valmiera sajūt darbaspēka trūkumu?
- Jā, darbaspēka pieejamība uzņēmējdarbības izaugsmei ir arī pašvaldības izaicinājums. Šobrīd Valmierā bezdarba līmenis ir zem 3%, un tas nozīmē, ka darbaspēka trūkst. Piebildīšu, ka vecajās Eiropas valstīs uzskata, ka jau pie 7% bezdarba līmeņa brīvas darbarokas atrast ir grūti. Tātad uzņēmējdarbības attīstībai ir nepieciešams pilsētai piesaistīt cilvēkus. Šī brīža aprēķini parāda, ka ik dienu uz darbu Valmierā iebrauc ap 7 tūkstoši cilvēku. Vienlaikus statistika rāda, ka 63-70% tuvāko novadu iedzīvotāju strādā Valmierā.
Uzņēmumiem ir nepieciešami dažāda līmeņa, tostarp augstas kvalifikācijas speciālisti, tāpēc pašvaldība aktīvi iesaistās šo jautājumu risināšanā - sadarbojamies ar izglītības iestādēm - ar Valmieras augstskolu un Valmieras tehnikumu.
- Kādi instrumenti ir pašvaldības rīcībā, lai vairāk cilvēku izvēlētos dzīvot Valmierā?
- Ir saprotams, ka daudzi no tiem, kuri šobrīd uz darbu brauc 50 un vairāk kilometru dienā, ar laiku tomēr vēlēsies pārcelties tuvāk darbavietai. It īpaši aktuāli tas ir ģimenēm ar bērniem - Valmierā ir ļoti labvēlīga vide un sakārtota izglītības, sporta, kultūras un veselības aprūpes infrastruktūra, kā arī daudzveidīgs piedāvājums, kā kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Ir nodrošināti visi pakalpojumi, kas nepieciešami ērtai dzīvei. Tādējādi veidojas pilns kvalitatīvai dzīvei nepieciešamo lietu komplekss - pienācīgi atalgotas darba vietas un pilnvērtīgs sociālo pakalpojumu klāsts. Esam novērojuši, ka daudzi Vidzemes augstskolas studenti, kuri jau mācību laikā bijuši praksē vietējos uzņēmumos, labprāt paliek dzīvot Valmierā. Lielākā problēma ir mājokļu pieejamība, tāpēc pašvaldībai aktuālākā tēma šobrīd ir mājokļu pieejamības paplašināšana.
- Valmierā ekspluatācijā ir nodoti pašvaldības kapitālsabiedrības būvēti īres nami. Vai tie jau ir aizpildīti? Ar kādiem noteikumiem un kam pienākas dzīvokļi šajās ēkās?
- Esam realizējuši dzīvojamo ēku būvniecības projektu, kurā ir 150 jauni dzīvokļi - divas trešdaļas dzīvokļu jau ir izīrēti. Ir divi veidi, kā saņemt dzīvokli. Pirmais, par īres tiesībām līgumu slēdz privātpersonas, kuras īres tiesības ieguvušas, piedaloties atklātā izsolē. Izsoles sākumcena ir 50 eiro, bet praksē lielākā nosolītā īres tiesību cena ir bijusi 1000 eiro. Tas ir vienreizējs maksājums un nav saistīts ar ikmēneša īres maksu. Turklāt interesentiem ir pieejams saraksts, lai redzētu, vai un cik pretendentu ir pieteikušies. Otrs, saskaņā ar likumu Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, kur kā viens no kritērijiem ir minēti jaunie speciālisti. Valmieras pilsēta ir noteikusi atbalstāmās nozares, un tās pārstāvošajiem jaunajiem speciālistiem dzīvojamās platības iegūšanai ir zināmas priekšrocības.
Piebildīšu, ka daudzdzīvokļu īres namus būvēja SIA Valmieras namsaimnieks, tātad, lai saņemtu dzīvokli, attiecīgais uzņēmums vai iestāde, kam nepieciešams jaunais speciālists, slēdz līgumu ar Valmieras namsaimnieku par dzīvokļa īri. Īres maksa kopā ar apsaimniekošanas izdevumiem sastāda 5,20 eiro par kvadrātmetru, piemēram, 46 m2 plaša divistabu dzīvokļa mēneša īre ir 239,2 eiro. Tā kā pašvaldības īres nami jau sākotnēji bija iecerēti kā biznesa projekts, īres cena noteikta atbilstoši vidējai īres cenai Valmierā par līdzvērtīgu dzīvokli.
Pieprasījums ir liels, tāpēc paredzams, ka jau tuvākajā laikā visi dzīvokļi būs izīrēti.
- Vai Valmierā atgriežas arī tie, kuri strādā ārzemēs?
- Jā. To nevar saukt par plaša mēroga aktivitāti, bet, arī redzot īres dzīvokļu pieprasījumu, saprotam, ka cilvēki vēlas atgriezties Valmierā. Tam ir vairāki iemesli. Eiropas valstīs darba meklēšanas nolūkos ir iebraukuši daudzi cilvēki un konkurence par labu darbavietu ir augsta. Savu iespaidu ir atstājis arī Brexit. Visbūtiskākais ir darbs - ja cilvēki redz, ka arī šeit ir darba vietas un atalgojums pieaug, turklāt par saprātīgu cenu ir pieejams mūsdienu prasībām atbilstošs mājoklis, motivācija atgriezties ir pietiekami liela. Nevar noliegt, reizēm situācija ir problemātiska - tie bērni, kuri dzimuši un dzīvojuši ārzemēs, nereti neprot latviešu valodu, tāpēc mūsu izglītības sistēmai ir jārod iespēja viņiem iemācīties ne tikai valodu, bet arī jāveicina iepazīt un pieņemt tradīcijas, justies šeit kā mājās.
- Pašvaldības atbildība ir nodrošināt ar mājokli arī tos, kuri dzīvē nav tik veiksmīgi. Vai pašvaldība spēj nodrošināt dzīvesvietu arī likteņa nelutinātajiem?
- Protams, mēs rūpējamies arī par tiem iedzīvotājiem, kurus piemeklējusi nelaime vai kāda cita iemesla dēļ ir grūtības samaksāt par savu dzīvokli. Šobrīd tiek pārbūvēta ēka, kurā nodrošināsim mājokļus sociālās palīdzības ietvaros. Tomēr primāri mēs atbalstām cilvēkus, kuri vēlas strādāt.
Mēs redzam, ka cilvēki mainās - jo sakārtotāka kļūst pilsēta, jo labāk tajā jūtas cilvēki, jo saudzīgāk viņi izturas pret vidi un infrastruktūru, un sociālo problēmu ir mazāk.
- Nav noslēpums, ka akūtais darbaroku trūkums un algu kāpums daudzējādā ziņā ir saistīts ar aktīvo ES fondu apgūšanu, bet tas nebūs mūžīgi. Jau pēc dažiem gadiem fondi būs apgūti, un it īpaši būvniecības nozarē atkal būs gaidāms kritums. Vai ir iespējams izvairīties no straujām svārstībām un saglabāt daudzmaz vienmērīgu aktivitāti?
- Tas jāņem vērā ne tikai Valmierai, bet visā Latvijā. Tāpēc lielāka uzmanība jāvelta plānošanai valsts līmenī - jāsaskaņo ES fondu apgūšanas periodi ar pašvaldību un valsts investīcijām būvniecībā. Tukšajos gados, kad nav ES fondu, būvniecības pieprasījums jānodrošina ar valsts un pašvaldību pasūtījumiem, svarīgi, lai būvniecības uzņēmumi varētu strādāt vienmērīgi, saglabājot darba vietas.
- Vai pašvaldības var ietekmēt valstisko plānošanu?
- Diemžēl valsts līmenī ļoti ilgi tiek plānots, bet projektu realizācijai un fondu reālajai apgūšanai paliek ļoti maz laika. Tas rezultējas ar to, ka darbu veicēji ir pārslogoti un tiek kavēta finansējuma apgūšana. Piemēram, tagad apgūstam tos projektus, kuru idejas iesniegtas ap 2012. gadu. Šajā laika periodā ir mainījušās prioritātes, nereti iecerētais projekts zaudējis aktualitāti, tāpēc valsts ierēdņiem kopumā vajadzētu būt drosmīgākiem un pieņemt lēmumus atbilstoši aktualitātēm, nevis akli sekot ES regulām. Latvija var lepoties ar viszemāko nepareizi izlietoto resursu īpatsvaru, jo cītīgi saskaņojam katru soli, taču bieži vien izdarot to, kas valstij vairs nav aktuāls, jo prioritātes un situācija jau ir mainījušās.
- Šis ir Latvijas simtgades gads, un, cik noprotams, arī Valmieras ekonomiskā dzīve ir simtgades rekordu cienīga. Vai varat droši skatīties nākotnē un domāt, ka izaugsme turpināsies?
- Mēs pie tā cītīgi strādājam. Labā līmenī esam sakārtojuši uzņēmējdarbībai nepieciešamo infrastruktūru, sākot no elektroenerģijas, ūdens un, siltuma pieejamības, līdz labiem autoceļiem un dzelzceļam. Uzņēmējiem Valmiera ir saistoša, lai būvētu un attīstītu ražošanu.
