Kā Ventspilī attīstījās viens no Latvijas nozīmīgākajiem dzelzceļa mezgliem
Ventspilī ir viena no lielākajām Latvijas ostām un viens no nozīmīgākajiem dzelzceļa mezgliem, kurā ik dienu apstrādā ap 600 kravas vagoniem. Paraugoties vēsturē, šīs stacijas attīstība nav bijusi strauja, tomēr ļoti pārliecinoša.
Vēlais starts dod priekšrocības
Atskatoties vēsturē, dzelzceļa infrastruktūras attīstība Ventspilī aizsākās tikai 20. gadsimtā - krietni vēlāk nekā divās citās ostas pilsētās: Rīgā un Liepājā. To noteica gan Ventspils ģeogrāfiskais novietojums, gan dažādi blakus apstākļi. Tomēr nosacīti vēlais starts deva arī vairākas priekšrocības.
Pirmkārt, gadsimta sākumā (1901-1904) izbūvētais Maskavas-Ventspils dzelzceļš bija ļoti pārdomāts gan no ekonomiskā, gan stratēģiskā viedokļa. Jāņem vērā, ka to būvēja privāta (Maskavas-Vindavas-Ribinskas) akciju sabiedrība, kas rūpīgi izvērtēja riskus un potenciālos ekonomiskos aspektus, izvēloties ieguldījumu ar garantētu kapitāla atdevi un peļņu. Turklāt 20. gadsimtā salīdzinājumā ar 19. gadsimtu šādi privāti dzelzceļu būvniecības gadījumi cariskajā Krievijā bija ārkārtīgi reti. Un 1094 kilometrus garais Maskavas-Ventspils dzelzceļš neapšaubāmi bija apjomīgākais no tiem.
Otrkārt, Maskavas-Ventspils dzelzceļa būvniecības procesā tika ņemtas vērā mācības, kādas tika gūtas dzelzceļu būvniecības pirmsākumos, šo dzelzceļa līniju ļaujot uzbūvēt tehniski pareizi, ātri un efektīvi. Piemēram, vairums šīs dzelzceļa līnijas tiltu laidumu joprojām gulstas uz sākotnēji izbūvētajiem tiltu balstiem, neraugoties uz laika gaitā pieaugušo ritošā sastāva ass slodzi, vilcienu svaru un kustības intensitāti. Līdz Pirmajam pasaules karam tas bija arī modernākais dzelzceļš Latvijas teritorijā no ritošā sastāva viedokļa, jo te tika izmantotas jaudīgākas, tostarp ārzemēs iegādātas tvaika lokomotīves, kā arī pastiprinātas konstrukcijas vagoni.
Par mezglu kļūst vēlāk
Tomēr sākotnēji Ventspili vēl nevarēja uzskatīt par dzelzceļa mezglu. Tā bija vienas līnijas galastacija. Kaut gan vēl pirms Pirmā pasaules kara tika uzsākti priekšdarbi atsevišķas dzelzceļa līnijas izbūvei no Ventspils līdz Kuldīgai, Ventspils dzelzceļa mezgla statusu ieguva kara gados, pateicoties Vācijas armijai. 1916. gadā Ventspils ostas teritorijā tika uzsākta 600 mm šaursliežu dzelzceļa būve ziemeļu (Kolkas) virzienā. 1917. gadā šis dzelzceļš sāka funkcionēt un caur Mazirbi, Dundagu un Talsiem pieslēdzās citai Maskavas-Ventspils dzelzceļa līnijas stacijai - Stendei.
Kara gados notika vēl viena būtiska pārmaiņa - vēl pirms Latvijas Republikas proklamēšanas, 1918. gada septembrī, ar atsevišķu dekrētu Maskavas-Ventspils dzelzceļš tika nacionalizēts, kas vēlāk atviegloja tā pārņemšanu Latvijas valsts jurisdikcijā. Taču vispirms Latvijas valsts 1918. gada decembrī savā īpašumā pārņēma Ventspils un Stendes apkārtnē Vācijas armijas izbūvētos šaursliežu dzelzceļus.
Sakārtojoties tautsaimniecībai, rodas praktiskāki risinājumi
Latvijas tautsaimniecībai pakāpeniski ievirzoties normālā gultnē, vajadzēja rast praktiskāku risinājumu, kā abus minētos dzelzceļus saslēgt vienotā sistēmā un nodrošināt to savstarpēji loģisku funkcionēšanu. Praksē bija izveidojusies situācija, kad bijušā Maskavas-Ventspils dzelzceļa stacija atradās tālu prom no šaursliežu dzelzceļa stacijas, kā rezultātā kravu pārkraušana, bet jo īpaši pasažieru pārsēšanās no viena sliežu platuma vilcieniem otros bija ārkārtīgi apgrūtināta. Tā rezultātā 1923. gadā šaursliežu dzelzceļa Ventspils stacijas infrastruktūra tika pārcelta uz platsliežu staciju, nodrošinot gan ritošā sastāva remontu Ventspils platsliežu depo, gan šaursliežu vilcienu apkalpošanu platsliežu stacijas teritorijā. Papildus tam 1934. gadā ekspluatācijā tika nodota tiešā Ventspils-Dundagas šaursliežu dzelzceļa līnija, kura pieslēdzās Ventspils stacijai no austrumiem.
Pēc PSRS karaspēka izvietošanas plašā Baltijas jūras piekrastes zonā tā apkalpošanas nodrošināšanai, kā arī mobilo krasta apsardzes lielgabalu pārvietošanai 1940. gada rudenī no Ventspils stacijas ziemeļu virzienā (līdz Lielirbei) tika uzsākta jauna platsliežu dzelzceļa būvniecība. Tā pilnībā netika pabeigta, taču aculiecinieku nostāsti liecina par ierobežotu vilcienu kustību vismaz līdz Jaunupei.
Steigā līdz Liepājai
Ko nepabeidza viena armija, izdarīja cita. 1944. gada nogalē tika atklāta vilcienu kustība no Ventspils dienvidu virzienā - līdz Liepājai. Šis dzelzceļš tika izbūvēts lielā steigā, Liepājas-Alsungas iecirknī izmantojot kādreizējo 750 mm šaursliežu dzelzceļu infrastruktūru. Tā būvniecības nepieciešamību noteica Vācijas armijas vēlme nodrošināt vilcienu apmaiņu starp izolācijā palikušajām Liepājas un Ventspils maģistrālajām platsliežu dzelzceļa līnijām Kurzemes aplenkuma apstākļos.
Līdz ar to tika sasniegts maksimālais no Ventspils stacijas izejošo dzelzceļa līniju skaits - četras. Divas bija platsliežu (kara gados - 1435 mm, pēc kara - 1524 mm), divas (600 mm) šaursliežu līnijas. Šāda situācija saglabājās līdz 1961. gadam, kad līdz ar Ventspils pieostas rūpnīcas izbūvi un platsliežu dzelzceļa infrastruktūras attīstību šaursliežu ceļi no Ventspils stacijas izzuda, bet pašas šaursliežu dzelzceļu līnijas ar laiku tika demontētas.
1996. gada 4. jūlijā tika apturēta vilcienu kustība arī Ventspils-Liepājas platsliežu dzelzceļa iecirknī, formāli atkal pārvēršot Ventspili par gala staciju. Tomēr veiktās Ventspils stacijas infrastruktūras paplašināšanas rezultātā (īpaši pēdējos gados) tā ir attīstījusies par sarežģītu sliežu ceļu, pārmiju un signālu kompleksu, kurš aptver divas atsevišķas stacijas ar desmit parkiem un neskaitāmiem pievedceļiem. Īpašu pienesumu Ventspils stacijas attīstībā deva 2003. gadā pabeigtā Jūras parka un tā savienojošo ceļu būvniecība, kas nodrošina pat apļveida vilcienu kustību Ventspils stacijas robežās.
Nākotnē vairāk pasažieru un kravu
Šobrīd kravu pārvadājumu apjomu Ventspils virzienā ietekmē ārējie ģeopolitiskie apstākļi, kā arī izmaiņas globālajā pārvadājumu tirgū. Taču, ņemot vērā, ka dzelzceļa pārvadājumu apjoma izmaiņu ziņā ir vērojams cikliskums, pārmaiņu rezultātā apjoms var ievērojami palielināties.
Savukārt pasažieru pārvadājumu jomā AS Pasažieru vilciens atkal izskata iespēju atjaunot pasažieru vilcienu satiksmi ar Ventspili. Ņemot vērā iepriekš Autotransporta direkcijas pausto uzstādījumu, ka vilcieniem jāveido pamats pasažieru pārvadājumiem tālākos maršrutos un autotransportam jānodrošina pasažieru nogādāšana no vilciena pieturas galamērķī, Ventspils stacijas ēka, kas pēc VAS Latvijas dzelzceļš veiktās atjaunošanas atguvusi krāšņo izskatu, nākotnē atkal varētu uzņemt pasažierus. Šādu iespēju kā visai perspektīvu šopavasar, tieši Ventspilī uzsākot Lielās talkas apzaļumošanas pasākumu ciklu Latvijas ostu pilsētās, pārrunāja VAS Latvijas dzelzceļš, AS Pasažieru vilciens un Ventspils brīvostas pārvaldes vadība.