Ūdenssaimniecība Ventspilī – toreiz un tagad

Ventspilī jau vairāk nekā 17 gadu garumā tiek apgūti Eiropas Savienības fondu līdzekļi un īstenots ūdenssaimniecības attīstības projekts vairākās kārtās. Tā ietvaros ir izbūvēti jauni un rekonstruēti liela daļa veco un savu laiku nokalpojušo ūdensvada un kanalizācijas tīklu.

Droši dzeram no krāna

2000. gadā, kad pašvaldības SIA ŪDEKA sadarbībā ar Ventspils pilsētas domi sāka darbu pie Ūdenssaimniecības attīstības projekta, daudziem pilsētas iedzīvotājiem nebija iespējas dzert krāna ūdeni, jo gluži vienkārši viņu rajonos nebija izbūvēti ūdensvada tīkli. Tīklus vēsturiski būvēja pilsētas centrālajā daļā, pašos apdzīvotākajos rajonos un daudzstāvu māju kvartālos, nomaļākus pilsētas rajonus atstājot novārtā. Turklāt tiem, kuriem centralizētās ūdensapgādes privilēģijas bija nodrošinātas, pieejamā ūdens kvalitāte nebija nemaz tik laba, tāpēc, uzsākot projektu, primārais mērķis bija nodrošināt ventspilniekus ar tīru ūdeni.

Kopš 2005. gada, kad ekspluatācijā tika nodota dzeramā ūdens atdzelžošanas stacija, Ventspilī piegādātā ūdens analīžu rezultāti ir nemainīgi augsti un pat būtiski labāki par pieļaujamām normām. Krāna ūdens ir kvalitatīvs, tīrs un garšīgs, tāpēc sociālās aptaujas jau vairākus gadus uzrāda nemainīgi augstus rezultātus - ap 80% ventspilnieku ikdienā lieto ūdeni no krāna.

Tīrs ūdens ir nepieciešams ne tikai ikviena cilvēka ikdienas patēriņam, bet arī svarīgi tā tīrību nodrošināt pilnā ūdens aprites ciklā - novadot attīrītus notekūdeņus mūsu vidē un Baltijas jūrā. 2005. gadā ekspluatācijā tika nodots jauns bioloģiskais notekūdeņu attīrīšanas ietaišu komplekss. Tajā ar jaunākajām tehnoloģijām atbilstoši Eiropas Savienības direktīvu prasībām tiek attīrīti pilsētas komunālie notekūdeņi, līdz ar to Baltijas jūrā nonākošie attīrītie notekūdeņi ir videi draudzīgi.

Investēti 82,5 miljoni eiro

Laikā no 2003. gada līdz 2018. gadam ūdenssaimniecības attīstībai Ventspilī ir piesaistītas investīcijas vairāk nekā 82,5 milj. eiro apmērā, no kā 40,6 milj. eiro ir Eiropas Savienības (Kohēzijas un ISPA fondu) dāvinājums.

Ventspils ūdensvada un kanalizācijas tīklu kopgarums, noslēdzoties projekta VI kārtai, sasniegs jau aptuveni 235 kilometrus, un kvalitatīvi ūdenssaimniecības pakalpojumi būs pieejami 98,5% iedzīvotāju. Lielā mērā pateicoties tieši izvēlētajai pieejai un izmantotajām iespējām Ventspils ūdenssaimniecības attīstībā, Ventspils ir kļuvusi mūsdienīgāka, sakārtotāka, tīrāka un ar potenciālu tādai būt ilgtermiņā.

Pēc projekta VI kārtas realizēšanas varētu teikt, ka ir izdarīts viss, bet droši var apgalvot, ka nekas nav beidzies. Tehnoloģijas attīstās strauji, un pašvaldības SIA ŪDEKA centīgi ik gadu uzlabo sniegto pakalpojumu kvalitāti, domājot gan par klientu ērtībām, gan arī resursu efektivitātes pastāvīgu uzlabošanu, gan pakalpojumu nepārtrauktu nodrošināšanu.

Projekts Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, VI kārta

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, VI kārta ietvaros pirmie būvdarbi tika uzsākti pagājušā gada pavasarī un līdz augusta beigām tika veikti būvdarbi pavisam četros objektos:

Ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana/pārbūve Mazās Priežu ielas posmā no Krustkalna ielas līdz nekustamajiem īpašumiem Ganību ielā 136 un Ganību ielā 138;

Ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana/pārbūve Uzvaras ielas posmā no Muitas ielas līdz nekustamajam īpašumam Uzvaras ielā 5;

Ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana Zaķu ielas posmā no Vidusceļa līdz nekustamajam īpašumam Zaķu ielā 21;

Kanalizācijas tīklu paplašināšana Tērvetes ielas posmā no Durbes ielas līdz nekustamajam īpašumam Tērvetes ielā 4/6.

Šogad turpinās ūdenssaimniecības attīstības projekta īstenošana Robežu ielā posmā no Graudu ielas līdz Rotas ielai, kur tiek veikta kanalizācijas tīklu paplašināšana 1,4 km garumā, ūdensvada tīklu paplašināšana 1,1 km garumā, kā arī tiks izbūvēta jauna kanalizācijas sūkņu stacija ar jaudu 10 l/s.

Būvdarbu rezultātā centralizētie kanalizācijas un ūdensapgādes pakalpojumu pieslēgumi tiks nodrošināti 54 iedzīvotājiem jeb 20 esošām privātmājām, kā arī 7 privātmājām Ventspils novada pusē. Šobrīd 14 no šīm privātmājām ir vērsušās pie pašvaldības SIA ŪDEKA ar interesi pieslēgties centralizētajiem tīkliem.

Kopējās projekta izmaksas ir 895 511 eiro, t.sk. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums attiecināmām izmaksām 335 472 eiro, pašvaldības SIA ŪDEKA līdzfinansējums attiecināmām izmaksām - 172 891 eiro, neattiecināmām izmaksām - 387 148 eiro.

Pēc projekta VI kārtas īstenošanas ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamība palielināsies līdz 98,5% no Ventspils pilsētas iedzīvotāju skaita.

Stingrākas prasības decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem

Kopš pagājušā gada 1. jūlija stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 384, kas paredz, ka decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekiem līdz 2021. gada 31. decembrim jānodrošina to atbilstība šo jauno noteikumu prasībām.

Jaunos noteikumus izstrādājusi LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā paredzēto, ar mērķi nodrošināt tīru un sakoptu vidi mums apkārt, nosakot stingrākas prasības decentralizētajiem kanalizācijas pakalpojumiem un decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanai. Šāda regulējuma nepieciešamība galvenokārt pamatota, balstoties uz iedzīvotāju sūdzībām un iesniegumiem par vides piesārņojumu, kā arī balstoties uz nepieciešamību pēc vienlīdzīgas pieejas, regulējot gan centralizēto, gan decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu izmantošanu.

Jaunie noteikumi ietekmē tikai tos iedzīvotājus un uzņēmumus, kuri neizmanto centralizētās kanalizācijas sistēmas un kuru nekustamais īpašums atrodas apdzīvotās vietās - pilsētās un ciemos. Lai arī jau līdz šī gada beigām pēc projekta Ūdenssaimniecības attīstība Ventspilī, VI kārta realizācijas pilsētā būs nodrošināta iespēja pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem nu jau 98,5% iedzīvotāju, ne visi šo iespēju ir izmantojuši un aptuveni 440 mājas Ventspilī vēl šobrīd turpina izmantot decentralizēto kanalizācijas sistēmu risinājumus.

Lai novērtētu konkrēto situāciju un noskaidrotu, kāpēc šie iedzīvotāji atturas no pieslēgšanās centralizētajai kanalizācijas sistēmai un kā šobrīd tiek galā ar mājsaimniecībā uzkrātajiem notekūdeņiem, pašvaldības SIA ŪDEKA jau uzsākusi iedzīvotāju aptaujāšanu. Aptaujā iegūtie rezultāti palīdzēs arī pilsētas pašvaldībai kopā ar ūdenssaimniecības uzņēmumu pieņemt esošajai situācijai atbilstošus lēmumus attiecībā uz saistošo noteikumu izstrādi, nosakot prasības ūdensvada un kanalizācijas tīklu pieslēgumu izveidošanai, kā arī decentralizēto kanalizācijas sistēmu kontrolei.

Sāksies decentralizēto sistēmu reģistrācija

Ministru kabineta noteikumi paredz: decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrāciju; decentralizēto pakalpojumu sniedzēju jeb asenizatoru uzskaiti; notekūdeņu regulāru izvešanu no krājtvertnēm un septiķiem; sistēmu atbilstības kontroli normatīvo aktu prasībām.

Kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi, decentralizēto sistēmu reģistrācija jāuzsāk ar 2019. gada 1. janvāri un, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, nekustamā īpašuma saimnieks ir atbildīgs par to, lai tā īpašumā esošā decentralizētā kanalizācijas sistēma darbotos atbilstoši vides aizsardzības prasībām, jo decentralizētas kanalizācijas sistēmas, kuras rada piesārņojumu apkārtējai videi, pastāvēt vairs nevarēs, jo atbilstoši normatīvajiem aktiem decentralizētās kanalizācijas sistēmas īpašniekam jānodrošina, ka neattīrīti notekūdeņi vidē netiek novadīti.

Lai iedzīvotāji izvairītos no liekām raizēm par decentralizēto kanalizācijas sistēmu pārveidošanu, uzlabošanu un zināmu investīciju veikšanu, lai nodrošinātu to atbilstību jaunajam Ministru kabineta noteiktajam regulējumam, pašvaldības SIA ŪDEKA aicina Ventspils iedzīvotājus, kuri vēl nav pieslēguši savas mājsaimniecības centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, būt aktīviem un vēlreiz padomāt par šāda soļa speršanu.