Ventspils plūc laurus dziesmu svētku koru karos
Aizvadītie XXVI dziesmu un XVI deju svētki ventspilniekiem bija īpaši ne tikai ar turpat sešus simtus lielu dalībnieku pulku, kas pārstāvēja 27 kolektīvus, bet arī ar iegūtajām augstajām vietām: 1. vietu sieviešu koru konkurencē ieguva Anitas Niedras un Rudītes Tālbergas vadītais koris Venda, bet vokālo jaukto ansambļu grupā ansamblis Mundus, ko arī vada minētās diriģentes, savā grupā bija otrie labākie, jauktais koris Ventspils Aigara Meri vadībā ieguva trešo vietu jaukto koru konkurencē.
Lepnums un gods
«Es ārkārtīgi lepojos ar mūsu amatiermākslas kolektīviem, kuri spēj daudz strādāt un censties, lai vienmēr būtu starp labākajiem. Šie dziesmu un deju svētki ne tikai ventspilniekiem, bet visai Latvijai bija īpaši - teikšu, kā ir: tie bija skaistākie, ko esmu piedzīvojusi, bet es esmu bijusi daudzos dziesmu svētku koncertos. Visi ir ieguldījuši lielu darbu, un tie bija īsti svētki gan dalībniekiem, gan visai Latvijas tautai.»
Ventspils kolektīvi piedalījās ne tikai svētku lielkoncertos, bet arī dažādos pasākumos, kas papildināja norises Mežaparka estrādē - koris Ventspils uzstājās arī Arēnā Rīga notikušajā vokālsimfoniskās mūzikas koncertā, senioru sieviešu koris Ziemeļzvaigzne dziedāja Esplanādē, bet sieviešu koris Venda uzstājās garīgās mūzikas koncertā Es esmu Rīgas Domā. Savukārt Ventspils amatierteātris kopā ar Jūrmalas kolēģiem Alunāna dziesmu spēles izspēlēja Vērmaņdārzā. Pūtēju orķestru dižkoncertā Esplanādē spēlēja arī Ventspils pūtēju orķestris. Protams, deju kolektīvi piedalījās arī deju lieluzvedumā Māras zeme Daugavas stadionā.
Amatiermākslas kolektīvi ir aicinājums
Šobrīd Kultūras centrs ir mājvieta 54 pilsētas amatiermākslas kolektīviem, kuriem pašvaldība 2018.gada budžētā paredzējusi finansējumu vairāk nekā 300 000 eiro.
Ikvienam ir lieliskas iespējas izpaust savus talantus un kopā ar domubiedriem interesanti pavadīt laiku ļoti dažādos amatiermākslas kolektīvos visās vecuma grupās - no mazajiem dziedātājiem un dancotājiem līdz senioru vecumam. Turklāt nav jābūt priekšzināšanām, bet tikai vēlmei - kolektīvos var pieteikties jebkurš, kurš sajūt aicinājumu dziedāt, dejot vai spēlēt teātri. Valda Gulbe teic: «Mūsu kolektīvu vadītāji ir vienkārši apbrīnojami - uz kori nākt dziedāt var arī tad, ja notis nepazīst, uz dejošanas kolektīviem arī tie, kuri polku no galopa neatšķir. Protams, visi grib būt starp labākajiem, bet amatiermākslā svarīgākais ir līdzdarboties - būt starp savējiem. Daudziem uz mēģinājumiem ierasties traucē darbs, tāpēc kolektīvu vadītāji nereti ar šiem cilvēkiem strādā individuāli.»
Jāpiebilst, ka kolektīvu vadītāju darba apmaksa ir tiešā veidā saistīta ar kolektīva aktivitāti un sasniegumiem - jo labāki ir skašu rezultāti (ikgadējās amatiermākslas kolektīvu skates vērtē pieaicinātie konkrētās jomas speciālisti), bet šogad snieguma kvalitāti vērtēja dziesmu svētku un deju svētku skatēs, jo kolektīva vadītājiem labāks atalgojums. Protams, pastāv arī kolektīvu līmeņu gradācija - ne visi var sasniegt augstākās virsotnes, un tas arī netiek uzstādīts par mērķi. Svarīgākais, lai cilvēki nāktu kopā un darbotos. Taču pastāv viena aksioma - jo aktīvāk kolektīvs koncertē, piedalās skatēs un konkursos, jo labāks ir sniegums - pieaug profesionalitāte un spēja paveikt vairāk un labāk.