Melleņu pietiekami, cenas augstas un pārsteidzoši dāsns meža aveņu gads
 
OGOŠANA IR IESPĒJA NOPELNĪT papildus vecuma pensijai. Krūmiņu pāris katru gadu cītīgi vasarā dodas uz mežu pēc dabas veltēm. Ilgai ir salīdzinoši neliela pensija, un viņa nostiprina savu pašapziņu, vasarā pelnīdama ar mellenēm. Vīrs Jānis, kam papildu pelnīšana nav aktuāla, tomēr atbalsta sievu un ar ģimenes auto ved viņu uz mežu, palīdz iznest smagos spaiņus un nogādāt līdz ogu uzpircējam. Abi ir priecīgi, ja ogošanas laikā laimējas atrast arī sēnes. Tad ir mērce pusdienām ©Foto: Monika Sila

Apmēram divas nedēļas Vidzemē turpinās meža melleņu uzpirkšana. Sākumā ogu lasītāju neesot bijis daudz, bet pirmajās brīvdienās tie, kuri ir bijuši aktīvi ogotāji arī citus gadus, iešūpojušies. Bijis uzrāvums, kas pamazām noplacis. Svētdien, 15. jūlijā, ogu uzpirkšanas punktos Gulbenē vispār valdījis klusums. Aptaujātie uzpircēji Neatkarīgajai sacīja, ka, iespējams, ogotājus sabaidījis lielais karstums, kas bijis tuvu 30 grādiem, kā arī meteorologu piesolītais negaiss.

«Var jau būt, ka daļa ogotāju šobrīd steidz notērēt naudu, kuru jau ir nopelnījuši ogojot. Viņi kļūs aktīvi, kad atkal ievajadzēsies naudu,» sacīja kāda ogu uzpirkšanas punkta darbiniece.

Vairāk ogotāju mežā ir sestdienās un svētdienās. Tad izbrīvēties un peļņā doties var arī tie, kuri ikdienā strādā algotu darbu un mežā netiek

Melleņu cena augsta

«Lasu mellenes katru gadu, šogad sāku 3. jūlijā reizē ar ogu uzpirkšanas punktu darbības atsākšanu novadā, ogojusi esmu gandrīz katru dienu. Melleņu mežā ir pietiekami,» Neatkarīgajai stāsta gulbeniete Ilga Krūmiņa. Viņa teic, ka jau pašā sākumā melleņu cena bija augsta - 1,55 eiro par kilogramu melleņu. Pēc tam cena katru dienu tika pamazām paaugstināta, līdz sasniegusi 1,85 eiro par kilogramu. Tagad uzpircēji sakot, ka vairāk cenu nepaaugstināšot. Labi būšot, ja nelaidīšot cenu lejā. «Lasīdama mellenes, esmu šovasar nopelnījusi pāri par 200 eiro. Jāņem vērā, ka man ir 65 gadi un es nevaru rauties kā jaunie cilvēki. Vai kā bezdarbnieki, kuri visu laiku ir atpūtušies. Man aiz muguras ir darba mūžs. Ogošana mežā vasarā tagad man dod kaut nelielu, bet papildinājumu pie manas vecuma pensijas, kuras apmērs diemžēl nesasniedz valstī šobrīd spēkā esošo minimālās algas apmēru,» stāsta I. Krūmiņa. Pēc viņas pieredzes šovasar mežā varot sastapt mazāk ogotāju. «Izskatās, ka daudzi ogotāji ir tagad ārzemēs. Piemēram, pagājušajā vasarā katru dienu mežā sastapu vienu un to pašu ģimeni ar bērniem. Viņi ogoja ļoti čakli un ražīgi, pārspējot mani vairākkārt. Painteresējos, kur šie cilvēki ir šogad. Man pastāstīja, ka visa ģimene ir devusies uz ārzemēm.» I. Krūmiņa novērojusi, ka vairāk ogotāju mežā ir sestdienās un svētdienās. Tad izbrīvēties un peļņā doties var arī tie, kuri ikdienā strādā algotu darbu un mežā netiek. Ogu uzpircēji teikuši, ka brīvdienās uzreiz tiekot piegādāts krietni vairāk ogu - pat tonna un vairāk dienā. I. Krūmiņa uzskata, ka vecākā paaudze, kas vienmēr aktīvi ogojusi, pamazām padodas gadu nastai un paliek stīvi. Daudzi vairs nespēj iet mežā.

Svarīgi agri sākt ogošanu

IZCILA MEŽA AVEŅU RAŽA. Ilga Krūmiņa savu 65 gadu ilgajā mūžā nekad vēl nav piedzīvojusi tādu meža aveņu ražu. Salasītas nevis pārdošanai, bet pašu ģimenei ievārījumam. Tas savārīts arī dāvināšanai bērniem un mazbērniem, kuru Krūmiņu pārim ir krietns pulciņš / Foto: Monika Sila

«Es pati nezinu, cik gadu vēl spēšu tā iet un lasīt mellenes nodošanai. Man arī jau sirds stājas. Tagad izplānoju, cik stundu spēšu izturēt. Svarīgi agri sākt ogošanu. Taču negribas arī pa rīta rasu to darīt. Parasti mežā ogoju ne ilgāk par četrām stundām,» prāto I. Krūmiņa. Jāņem arī vērā, ka šogad ir ārkārtīgi karsta vasara. Meteorologi sola, ka tāds karstums turēsies līdz pašam augustam, nopūšas čaklā ogotāja. Vēsākā laikā, protams, mellenes lasīt esot daudz vieglāk. Bet vai vēlāk tās būšot un vai cena būšot vilinoša? I. Krūmiņai ir svarīgi, par kādu samaksu viņa iet un strādā mežā. Cena nosaka to, ir vai nav vērts pūlēties.

Avenes bez tārpiem

Atpūzdamās no melleņu peļņas, I. Krūmiņa šovasar ar lielu prieku devusies lasīt meža avenes. Tās gan tikai pašas un radinieku vajadzībai, nevis pārdošanai. Palūkojusies vienā, otrā izcirtumā un konstatējusi, ka aveņu ir ārkārtīgi daudz un tās praktiski nav tārpainas. «Godīgi sakot, savā mūžā neesmu varējusi salasīt tik daudz meža aveņu. Nekad vienviet neesmu redzējusi tādu kvantumu skaistu, pārbagātu ogulāju. Salasu pa 7 litri dienā, pavadīdama mežā stundas četras. Ogas ir tīras, spirgtas, nav pēc tam vairs jāpārlasa. Nu jau liekas, ka ir gana, vairs nevajag, bet jūtos tik ļoti saviļņota par krāšņajām ogām, ka esmu bijusi meža avenēs jau kādas četras dienas. Būs savārīts ievārījums pašas ģimenei, kā arī visiem mūsu ar vīru Jāni ļoti mīļajiem bērniem un mazbērniem. Aveņu ievārījums taču ir kā zāles. Pret saaukstēšanos nav nekā labāka par tēju ar aveņu ievārījumu.»

Ievārījums kā vecos laikos

Viņa piebilst, ka saskārusies ar problēmu, ka veikalos šobrīd nav nopērkams cukurbiešu cukurs. Nav arī dabūjams daudzu namamāšu iecienītais speciālais cukurs ievārījuma vārīšanai, kuru vajag pievienot mazāk nekā parasto cukuru. «Vāru ievārījumu, pievienojot tādu cukuru, kāds nopērkams. Pielieku pusi uz pusi ogas un cukuru. Kā vecos laikos. Pievienoju arī šķipsnu citronskābes - kā konservantu. Iznāk ļoti labi un garšīgi.» Viņa arī secinājusi, ka jāiztiek ar jau lietotajām stikla burkām no pašas krājumiem. Nopirkt var vienīgi jaunus vāciņus. Stikla burkas šobrīd veikalā esot vai nu deficīts, vai arī nesamērīgi dārgas. «Kam man tās greznās burkas ar dekoratīvajiem elementiem. Ja viena tāda skaistā burka ar vāciņu maksā gandrīz vai eiro, man tādu nevajag,» nosaka I. Krūmiņa.