Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Latvijā \ Reģionos

Festivāls "Divi Jūliji" – Latvijas profesionālās lietišķās mākslas un dizaina pamatlicēji

IZAICINĀJUMS. Festivāla organizēšana Latvijas simtgades gadā ir liels izaicinājums, bet, manuprāt, tas ir pats labākais laiks uzsākt jaunu un tālejošu tradīciju, kas būs rosinoša un bagātinoša gan mākslas pasaules profesionāļiem, gan jebkuram citam cilvēkam, – spriež Valda Vorza © Ģirts Ozoliņš/F64

Ar 1. Starptautisko mākslas festivālu Divi Jūliji 27. un 28. jūlijā, kas veltīts novadniekiem, Latvijas dizaina pamatlicējiem un personībām, ko vēl šodien augstu vērtē mākslas pasaule – Jūlijam Maderniekam (1870–1955) un Jūlijam Straumem (1874–1970), Gulbenes novada Vēstures muzejs iezīmē ne tikai Latvijas simtgadi, bet arī uzsāk jaunu tradīciju – paredzēts, ka festivāls noritēs katru gadu, jo interese par šāda veida pasākumu ir liela gan no profesionāļu, gan interesentu puses.

Mākslas festivāla vadmotīvu raksturo gulbenietes Daigas Kalinkas vārdi: «Gulbene - maza vieta pasaules kartē, kur sākas mūsu cilvēku radošuma ceļš. Ceļš, kurš iekļaujas pasaules radošo ceļu tīklā. Ceļš, kas no pagātnes ved nākotnē. Ceļš, pa kuru iet dvēsele, gūstot spēku un mierinājumu no dažādiem avotiem: pagātnes zinībām, tagadnes spēka un nākotnes iecerēm. Mākslas ceļu tīkls nepieradinātam, brīvam, mākslinieciskam garam ļauj doties pasaulē un atrast katram savu mākslas, mīlestības, dzīvošanas un radīšanas vietu. Simbioze dažādajam, spožajam, spēcīgajam, gudrajam un viedajam. Kamēr vien cilvēks cilvēkam nodos senču gudrībā balstītās tradīcijas, tikmēr mēs būsim mentāli spēcīgi, vienlaicīgi papildinot pasaules mākslas tradīcijas.»

Festivāls Divi Jūliji tiek īstenots piecos dažādos, bet savstarpēji saistītos blokos.

Zināšanas

Kā viens no centrālajiem festivāla notikumiem jāatzīmē zinātniskā konference Divi Jūliji. Pirmie cīruļi. Tā veltīta Jūlija Madernieka un Jūlija Straumes personībām, kuras savos lasījumos klausītājiem atklās mākslas zinātnieki un pētnieki no Latvijas, Gruzijas, Irānas un Lielbritānijas.

Muzeja direktore Valda Vorza vēsta: «Abi Jūliji ir spilgtas personības, kas ir pamanītas ne tikai Latvijā, bet arī plašajā mākslas pasaulē. Klausoties ārvalstu vieslektoru stāstījumus, kas balstīti uz viņu veiktajiem pētījumiem, ceram par saviem novadniekiem uzzināt arī ko pavisam jaunu un pārsteidzošu.» Ar konferences dienaskārtību interesenti ir aicināti iepazīties Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja mājaslapā

gulbenesmuzejs.lv.

Prasmes. Ekoloģiskā prāta darbnīca

Jau vairākus gadus Gulbenes muzeja Klētī darbojas tie, kam tuva prasmju pārmantošana - krāso dzijas, ada, auž, filcē un izglītojas. Festivālā iekļautā sadaļa Prasmes ir loģisks turpinājums iepriekšējos gados uzsāktajam procesam. Festivāla ietvaros varēs klātbūt gan P. Viļumsona pagājušā gadsimta 20. gadu beigu perioda steļļu sagatavošanai segu audumam un pašā aušanas procesā, gan praktiski un teorētiski izzināt ceļu no aitas vilnas sprogas līdz dzijai, vērpt un šķeterēt, iesaistīties dzijas krāsošanā dabiskajās krāsvielās un iemēģināt roku filcēšanas darbnīcā.

Tradīcijas

Latviskās tradīcijas ir vērtības, kas jānodod nākamajām paaudzēm. Tāpēc festivālā īpaša vieta atvēlēta lekcijām un stāstījumiem par latviešu aušanas tradīcijām, kā arī iekļautas meistarklases un tautas daiļamata meistaru izstāde Es izaudu gultas deķi zaļu ziedu rakstiņiem no Alūksnes, Smiltenes un Gulbenes TLM studiju audējām. Kā liecina nosaukums, galvenā loma atvēlēta segām.

Radošums

Jau no 22. jūlija Gulbenes pusē noritēs Gulbenes Māksla skolas un biedrības Radošā apvienība Piektā māja organizētais mākslas plenērs Mana Vidzeme - 15 mākslinieku gleznos Gulbenes, Lizuma un Stāmerienas ainavas. Savukārt 28. jūlijā Mākslas festivāla ietvaros būs iespēja tikties ar plenēra dalībniekiem un apskatīt viņu darbus. Vienlaikus apmeklētāji varēs apgleznot keramikas flīzes Rīgas Porcelāna muzeja darbnīcā, iepazīties ar Eksperimentālo paklāju darbnīcu un netradicionāliem paklāju darināšanas paņēmieniem, skatīt Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju un studentu tekstilmākslas izstādi.

Savu radošumu demonstrēs arī novada radošākie, aktīvākie cilvēki.

Baudas

Baudu var gūt it visā: redzamajā, dzirdamajā, sajūtamajā, izgaršojamajā, tāpēc Vecgulbenes muižas parks uz brīdi pārtaps par visdažādāko baudu gūšanas vietu. Uz skatuves muzicēs tuvāki un tālāki mūziķu kolektīvi, griezīs dejas, būs Amatnieku tirgus, baudīsim alu un dažādus našķus, kas citviet grūti atrodami.

Vairāk informācijas par festivāla norisi un citām aktivitātēm mājaslapā gulbenesmuzejs.lv