Deinstitucionalizācija iesoļo pilsētā

Kas ir deinstitucionalizācija, un «ar ko to ēd»?

Deinstitucionalizācija ir vērsta uz neatkarīgas dzīves veicināšanu un sabiedrības radīto šķēršļu mazināšanu cilvēku ar invaliditāti pašnoteikšanās, līdzdalības un iekļaušanas iespējām. Līdz ar to personām ar invaliditāti ir jānodrošina iespēja vadīt un izvēlēties savu dzīvesveidu un dzīvesvietu, piekļuve pakalpojumiem, ko izmanto pārējā sabiedrība, un individuāls atbalsts, ja tāds ir nepieciešams, bet bērniem - iespēja izaugt ģimenē.

Deinstitucionalizācija ir pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē. Minētajai sistēmai ir jānovērš situācija, ka personai ir jāpārceļas uz dzīvi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, jo tai nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā jeb sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi. Deinstitucionalizācijas projekts ilgst no 2015. līdz 2023. gadam, un ES ir piešķīrusi finansējumu šī procesa īstenošanai.

Kas ir atbildīgais par deinstitucionalizācijas ieviešanu Daugavpilī?

Atbildīgā iestāde šā projekta ieviešanā ir Labklājības ministrija, deinstitucionalizācijas procesa vadīšanu un ieviešanu nodrošina Latgales plānošanas reģions, organizējot pašvaldību sadarbību sociālo pakalpojumu plānošanā un sniegšanā. Savukārt Daugavpils pašvaldība ir sadarbības partneris, kura ir deleģējusi Sociālajam dienestam funkciju nodrošināt sociālo pakalpojumu sniegšanu.

Sākoties projektam, pašvaldība ir apzinājusi gan bērnus ar invaliditāti, gan pieaugušos ar garīga rakstura traucējumiem, kas vēlas iesaistīties projekta aktivitātēs, un neatkarīgi speciālisti, izmantojot vienotu metodoloģiju, ir izvērtējuši katra cilvēka individuālās vajadzības un izstrādājuši individuālu atbalsta plānu. Savukārt mūs - Daugavpils pilsētas pašvaldības iestādi Sociālais dienests - pašvaldība ir deleģējusi DI procesa ietvaros kā sociālo pakalpojumu sniedzēju.

Kā šobrīd norit šī vērienīgā projekta uzsākšana, ieviešana?

DI procesa ietvaros Daugavpils pašvaldībā ir izvērtēti 77 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (bērni ar FT) un 68 pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem (personas ar GRT).

Ja individuālajā atbalsta plānā noteikto pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama jaunas infrastruktūras izveide, dienests var uzsākt pakalpojumu sniegšanu, pie kā mēs šobrīd arī strādājam un nupat uzsāksim sniegt pakalpojumus personām ar GRT - specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļi, aprūpe mājās, nodrošinot visa projekta ieviešanas laikā visus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, kuri finansējami DI projekta ietvaros - speciālistu konsultācijas un individuālais atbalsts, atelpas brīža pakalpojums.

Pēc tam sekos virkne sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar FT - dienas aprūpes centrs, aprūpes pakalpojums, reitterapija, kanisterapija, mūzikas terapija (Tomatis metode), kā arī speciālistu konsultācijas - ergoterapija, fizioterapija, logopēdija, ūdens terapija baseinā utt.

Jāpiebilst, ka DI projekta ietvaros ir paredzēta vērienīga infrastruktūras izveide Daugavpils pašvaldībā, kā rezultātā tiks izveidoti jauni sociālie pakalpojumi un paplašināti jau esošie. No jauna tiks izveidota infrastruktūra pakalpojumiem bērniem bāreņiem, bez vecāku gādības palikušiem bērniem un bērniem ar invaliditāti (aprūpe esošie bērni) - ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums “3*8”, jauniešu māja. Savukārt bērniem ar FT - dienas aprūpes centrs, atelpas brīdis, daudzfunkcionāls sociālo pakalpojumu centrs. Skatoties nākotnē, DI procesa rezultātā pavērsies plašākas perspektīvas jaunu sociālo pakalpojumu attīstībā un nodrošināšanā Daugavpils pilsētas iedzīvotājiem

Pieaugušām personām ar GRT no jauna tiks izveidota infrastruktūra grupu dzīvokļu pakalpojuma nodrošināšanai un pilnveidots specializēto darbnīcu pakalpojums. Tāpat tiks sakārtota ēku pieguļošā teritorija, izveidota atpūtas zona, rotaļu laukums utt.

Jāpiebilst, ka grupu dzīvokļi ir sociāla vide, kur personas ar GRT var dzīvot patstāvīgi, bet vienlaikus saņemt sev nepieciešamo atbalstu, apmeklējot dienas laikā, piemēram, specializētās darbnīcas, kā arī dienas aprūpes centru, kur personas ar smagākiem traucējumiem arī var pavadīt dienu. Arī jauniešu māja ir sociāla vide, kas piemērojama jauniešiem, kuri drīz sasniegs pilngadību un kuriem var būt grūti iekļauties jaunā ģimenē, tādējādi, joprojām saņemot speciālistu atbalstu, viņi varēs apgūt visas nepieciešamās prasmes, lai turpmāk paši spētu veiksmīgi organizēt savu ikdienu un sadzīvi.

Vai, sākoties projektam, esat saskārusies ar kādiem šķēršļiem, problēmām, bet varbūt viss rit ļoti gludi?

Vispirms par pozitīvo. Gribu atzīmēt, ka dienestam ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Labklājības ministrijas atbildīgo departamentu speciālistiem un Latgales plānošanas reģiona darbiniekiem, kuri nekad neatsaka palīdzību un operatīvi palīdz atrisināt jebkuru radušos neskaidrību. Sakarā ar to, ka šis projekts ir ļoti apjomīgs, neskaidrību un jautājumu klāsts ir dabisks un neizbēgams darba process. Diemžēl projekta sākotnējā fāzē netika pietiekami veikts izskaidrojošais darbs, kā rezultātā ir radusies nesapratne sabiedrībā par to, kas ir grupu dzīvokļi, jauniešu māja un kas ir personas ar GRT un aprūpē esoši bērni.

Bet es ceru, ka gala rezultātā lietas atrisināsies pozitīvi un mēs varēsim nodrošināt pakalpojumus, kā tas sākotnēji ir plānots.

Pēc DI plāna apstiprināšanas Daugavpils pašvaldība varēs uzsākt plānoto sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu.

Ko jūs gribētu novēlēt Daugavpils iedzīvotājiem šajā sakarā?

Gribu aicināt Daugavpils iedzīvotājus būt saprotošiem un tolerantiem, jo deinstitucionalizācijas projekts kopumā ir progress, kā rezultātā ieguvēji būsim mēs visi.