Ziemeļkurzemē mežizstrādi veic apdomīgi

Talsu novadā apmēram 55% teritorijas klātas ar meža audzēm, un tādējādi tas ir viens no mežainākajiem apvidiem Latvijā.

Vēl lielāks mežu īpatsvars ir tikai Ventspils apkārtnē. Lielāko daļu iepriekšminēto teritoriju mežu apsaimnieko AS Latvijas valsts meži Ziemeļkurzemes mežsaimniecība. Uz sarunu aicinājām AS Latvijas valsts meži Ziemeļkurzemes mežsaimniecības izpilddirektoru Aldi Feltu.

– Lūdzu, īsi raksturojiet Ziemeļkurzemes mežsaimniecību.

– Ziemeļkurzemes mežsaimniecība ir viena no astoņām AS Latvijas valsts meži struktūrā. Četrdesmit trīs darbinieku lielā komanda organizē valsts mežu apsaimniekošanu Ventspils, Talsu, Rojas, Dundagas un Alsungas novados 241 tūkstoša hektāru platībā. Mūsu galvenais uzdevums atbilstoši uzņēmuma mērķiem ir nodrošināt kvalitatīvu un vitālu mežaudžu izaudzēšanu, sākot ar meža stādīšanu un beidzot ar koksnes ražas novākšanu vai otrādi. Savā darbībā cenšamies nodrošināt harmonisku ekonomisko, sociālo un vides interešu līdzsvaru.

– Vai apsaimniekojamajām teritorijām piemīt kādas īpatnības?

– Ziemeļkurzemē ir saglabājusies liela dabisko ekosistēmu daudzveidība, kas veido tikai Latvijai raksturīgo ainavu. Vairāk nekā 30% no mežsaimniecības kopējās platības aizņem aizsargājamās teritorijas, kuru galvenais apsaimniekošanas mērķis ir dabas vērtību saglabāšana. Daļa no tām ir iekļautas šogad izstrādātā ainavu ekoloģiskā plāna dabas aizsardzības zonā, kuras apsaimniekošanas mērķis ir dabas vērtību aizsardzība un saglabāšana. Tie ir dabas liegumi, mikroliegumi, Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjosla, dabiskie meža biotopi un noteiktu vecumu sasniegušas mežaudzes u.c.

Papildus teritorijām, kuras tiek aizsargātas valsts likumdošanā noteiktā kārtībā, nodrošinām aizsardzību dabiskajiem meža biotopiem un neplānojam saimniecisko darbību mežaudzēs, kuras sasniegušas noteiktu vecumu, kā arī visās ozolu, liepu, kļavu, gobu un vīksnu audzēs. Šādā veidā papildus tiek aizsargāti vēl 10 tūkstoši hektāru bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nozīmīgu mežaudžu. Dažkārt gan rodas pārpratumi, realizējot iepriekšējos gados ieplānotu darbību.

– Kas ir ainavu ekoloģiskais plāns?

– Lai atspoguļotu mežsaimniecības svarīgākos darbības virzienus un mērķus, šogad esam izstrādājuši ainavu ekoloģisko plānu, ar kuru jebkurš var iepazīties kartes formātā. Visi valdījumā esošie meži atbilstoši apsaimniekošanas galvenajam mērķim ir sadalīti trīs zonās: dabas aizsardzības, rekreācijas un mežsaimniecības zonā. Dabas aizsardzības zona šobrīd aizņem 16,3%. Mežsaimniecības zonā iekļauti 73%, tās izveidošanas galvenais mērķis – augstvērtīga meža izaudzēšana.

Rekreācijas zona aizņem 10,7% no kopējās teritorijas. Pārsvarā tās ir sabiedrībā iecienītas teritorijas un objekti. Meži, kas iekļauti rekreācijas zonā, tiks apsaimniekoti, ievērojot ainavu saglabāšanas un plānošanas principus. Cirsmu plānošana pēc šādiem principiem nozīmē, ka cirsmas tiks plānotas saskaņā ar ainavas mērogu, reljefa pazeminājumos – mazākas cirsmas, līdzenā ainavā – lielākas, cirsmas konfigurāciju veidosim pēc iespējas neregulāru, teritorijās ar izteiktu reljefu – atkārtojot reljefa formas, cirsmās saglabājamie elementi tiks saglabāti grupās, nepieciešamības gadījumā tiks atsegts skats uz ainavas elementiem, piemēram, ūdeņiem, utt. Šajās teritorijās koki netiks cirsti vienlaidus visā cirsmas platībā, bet izlases veidā. Tas nozīmē, ka kailcirtes tiks aizstātas ar izlases cirtēm.

– Pavasaris un vasara saistās ar mežu stādīšanu un atpūtu mežā...

– Sezonāla rakstura aktualitāte ir meža stādīšana, pavasara sezonas beigas un vasaras sākums, kad iedzīvotāji dodas atpūsties pie ūdeņiem, apmeklē interesantas un unikālas vietas, daļa atpūšas sēņojot, ogojot, medījot un citādi.

Šogad apstādīsim izcirtumus 1482 hektāru platībā. Šie stādījumi tiks kopti, uzraudzīti, aizsargāti līdz sasniegs optimālo tā laika ciršanas vecumu.

Ziemeļkurzemes mežsaimniecība ir izveidojusi un apsaimnieko 45 sabiedrībai interesantus un nozīmīgus objektus. Tās ir dabas takas Baltā kāpa, Kaltenes kalvas – Rojas novadā, Vasenieku purva taka – Ventspils novadā. No Ūdrkalna un Kamparkalna skatu torņiem ir iespēja izbaudīt ainavu putna redzējumā pār koku galiem. Ir iekārtotas ūdens ņemšanas vietas – avoti, apskates un izziņas objekti, atpūtas vietas pie jūras, upēm, ezeriem un meža ceļiem. Visos šajos objektos veicam uzraudzību, atkritumu vākšanu, remontu un uzlabošanu. Ir saprotami, ka šajās vietās paliek daļa no cilvēku līdzpaņemtā un vairs nevajadzīgā, tomēr mazāk saprotami ir atkritumi pārējā teritorijā, un to savākšana ir ievērojami darbietilpīgāka. Nepārvērtējams ir Meža dienu dalībnieku atbalsts šīs problēmas risināšanā.

– Kādi ir mežu apsaimniekošanas, tai skaitā izstrādes, plānotie un esošie rezultāti?

– Vidēji pēdējos piecos gados Ziemeļkurzemes mežsaimniecībā galvenajā cirtē jeb ražas novākšanā iegūti 603 tūkstoši kubikmetru koksnes gadā. Šobrīd rit Ministru kabineta noteiktā maksimāli pieļaujamā piecu gadu ciršanas apjoma pēdējais gads, un, pievienojot valdības atļauto papildu ciršanas apjomu diviem gadiem, šogad ieplānots galvenajā cirtē cirst 812 tūkstošus kubikmetru koksnes. Kopš 2009. gada AS LVM Ziemeļkurzemes mežsaimniecība mežsaimniecisko darbību, sākot ar mežizstrādi, plāno 84 plānošanas vienībās vai meža masīvos, kuros koku ciršana ar tai sekojošiem meža atjaunošanas un kopšanas darbiem katrā tiek plānota reizi septiņos gados.

– Ir dzirdēta iedzīvotāju neapmierinātība par mežizstrādes apjomiem...

Diemžēl, summējoties iepriekš minētajiem apstākļiem, mežizstrādes darbi kļuvuši redzamāki un dažkārt sabiedrības nesaprasti. Sevišķi tad, ja tie notiek pie apdzīvotām vietām un īpašumiem, kuriem valsts meža klātbūtne pievieno vērtību. Ar patiesu neiecietību cilvēki uztver ierastās ainavas izmaiņas un miera traucējumu. Protams, tā ir arī pozitīva pilsoniskā atbildība par notiekošo, un nevienam nav pienākums domāt kā mežsaimniekiem, kuri pieraduši to vērtēt caur meža augšanas cikla prizmu. Tomēr ir svarīgi apvaldīt emocijas un intereses, objektīvi iedziļināties un ar vēsu prātu izprast, ka koki tiek cirsti, lai ražotu būvmateriālus, mēbeles un citus nepieciešamus izstrādājumus ar augstu pievienotu vērtību, tie ir ieaudzēti un kopti, lai īstajā laikā nocirstu. Mežsaimnieciskā ražošana un koksnes pārstrāde dod darbu ievērojamai sabiedrības daļai, šo resursu saprātīgi intensīva un efektīva izmantošana var sniegt būtisku atbalstu ekonomiskās situācijas uzlabošanai Latvijā. Varam apliecināt, ka mežs tiek apsaimniekots, vadoties pēc normatīviem, noteikumiem un likumiem.

Lai ar sabiedrību saskaņotu mežsaimniecisko procesu izpratni, plānoto darbību, uzklausītu tās viedokli un priekšlikumus, esam uzsākuši mērķtiecīgu dialogu ar interešu grupām, pašvaldībām un visiem valsts mežu apsaimniekošanā ieinteresētajiem un iesaistītajiem. Šī interešu un viedokļu saskaņošana tiek veikta mežsaimniecību meža apsaimniekošanas plānu apspriešanu ietvaros. Mums ir svarīgi, lai diskusija būtu konstruktīva, ar reāliem priekšlikumiem, balstītos uz savstarpēju toleranci.

Ziemeļkurzemes mežsaimniecības meža apsaimniekošanas plāns pieejams AS Latvijas valsts meži mājas lapā www.lvm.lv