Lēmumu par pašvaldības SIA Talsu namsaimnieks dibināšanu, kas nodarbosies ar pašvaldības īpašuma un daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu, pārņemot šo funkciju no SIA Talsu namu pārvalde, dome pieņēma 2009. gadā.
Jaunas sabiedrības dibināšana bija nepieciešama, lai nodalītu apsaimniekošanu no ūdenssaimniecības un tādējādi atvieglotu gan grāmatvedības darbu, gan ūdenssaimniecības attīstības projektu realizāciju. Šobrīd reorganizācijas process vēl turpinās, bet, kā apstiprina valdes loceklis Aleksandrs Tarabanovskis, "būtībā visi punkti uz i ir salikti un mūsu galvenās rūpes ir godprātīgi veikt uzticētās funkcijas".
Viena no SIA Talsu namsaimnieks aktualitātēm ir ēku siltināšanas projekti – efektīvs risinājums siltuma ekonomijai un iespēja būtiski uzlabot ēku tehnisko stāvokli. Šajā ziemā pēc iedzīvotāju lūguma uzņēmums veicis energoauditu deviņām mājām. Trīs no tām pavirzījušās par solīti tuvāk projekta realizācijai, jo sastādītas izmaksu tāmes un iedzīvotāji pilnvarojuši SIA Talsu namsaimnieks uzņemties projektu virzīšanu un īstenošanu ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē. "Ja nesaskarsimies ar pamatīgiem birokrātiskiem šķēršļiem, 2011. gadā mājām vajadzētu būt nosiltinātām. Uzskatu, ka būtu neracionāli neizmantot situāciju, kad Eiropas Savienība dod pusi naudas šiem projektiem," norāda A. Tarabanovskis. Viņš uzsver, ka pozitīvākā virzienā pamazām mainās arī iedzīvotāju attieksme, jo kurš gan nevēlas apkures sezonā saņemt mazākus rēķinus par siltumu. "Daudzdzīvokļu māja ir kopīpašums. Katram pieder daļa no tā, kas ir aiz dzīvokļa durvīm, un pret to jāattiecas kā pret savu māju. Lielākoties cilvēki to saprot. Kādreiz iedzīvotāji uz namu pārvaldi nāca skaidroties par rēķiniem, bet tagad grib uzzināt, kas būs ar viņu īpašumu, ko paši var darīt, varbūt palielināt apsaimniekošanas maksu. Veidojas saturīgs dialogs, un tas nenoliedzami ir labi!" konstatē A. Tarabanovskis. Saikni starp mājas iedzīvotājiem un uzņēmumu palīdz uzturēt arī māju vecākie. 80 procentos no Talsu namsaimnieka apsaimniekotajām mājām ir šāda dzīvokļu īpašnieku pilnvarota persona. Uzņēmums tādu situāciju ir stimulējis, un labā prakse atmaksājas – sasaukt kopsapulci katru reizi, ir apgrūtinoši, tā vietā mazie darbiņi tiek koordinēti ar mājas vecākā starpniecību.
No 2010. gada 1. janvāra spēkā stājās jauns Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kurā noteiktas dzīvokļa īpašnieka un mājas pārvaldnieka tiesības un uzskaitīti pienākumi dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas procesā. Lūgts novērtēt tā saturu un atbilstību reālajai situācijai, A. Tarabanovskis atzīst, ka likums nav izdevies īsti kvalitatīvs, sevišķi sadaļa par izglītības prasībām. "Jaunais likums paredz ieviest profesionāli sagatavota dzīvojamās mājas pārvaldnieka amatu. Manuprāt, šis punkts nav īsti pārdomāts, jo katrā rajonā ir pa vienai namu pārvaldei, arī Rīgā būs viena – vai tiešām nepieciešams masveidā gatavot speciālistus, zinot, ka visiem nepietiks darba vietu? Pilnīgi pietiktu ar tālākizglītības kursiem, jo joma nebūt nav tik sarežģīta," spriež A. Tarabanovskis