Talsu novads, apvienojot 16 pašvaldības, tai skaitā Sabiles, Stendes, Valdemārpils un Talsu pilsētas, ar 34 600 iedzīvotāju ir otrs lielākais novads pēc iedzīvotāju skaita. Par Talsu novada īpatnībām un iespējamiem risinājumiem stāsta Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs.
Talsu novads, apvienojot 16 pašvaldības, tai skaitā Sabiles, Stendes, Valdemārpils un Talsu pilsētas, ar 34 600 iedzīvotāju ir otrs lielākais novads pēc iedzīvotāju skaita. Par Talsu novada īpatnībām un iespējamiem risinājumiem stāsta Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs.
– Četras pilsētas apvienot vienā novadā varētu būt diezgan problemātiski, jo katrā pilsētiņā jau vēsturiski ir izveidota sava sociālā infrastruktūra ar pilsētai raksturīgiem pakalpojumiem. Vai šo pilsētu iedzīvotāji ir mierā ar jauno situāciju?
– Uzdevums mums tiešām nav viegls. Es uzskatu, ka vienā novadā iekļaut četras pilsētas, kas jau vēsturiski pašas par sevi ir centri, nebija pareizākais risinājums. Manuprāt, katrai no šīm pilsētām vajadzēja kļūt par novada centru. Tagad šīs pilsētas zaudē savu sociālo nozīmību un pakļautas daudz lielākam riskam saglabāt savas pozīcijas arī turpmāk. Jau veidojot šo novadu, es paredzēju problēmas, tāpēc, lai dzīves līmenis un ekonomiskā aktivitāte nepasliktinātos, mums ir divkārt aktīvi jādomā par projektu realizāciju šajās pilsētās.
Mūsu centieni ir ne tikai piesaistīt finansējumu un uzlabot esošo infrastruktūru, bet arī iesaistīt pilsētu iedzīvotājus kopējā darbā. Plānojam pie visām pārvaldēm izveidot arī pagasta vai pilsētas iedzīvotāju padomes, kas dos savus ieteikumus novada pašvaldībai par viena vai otra procesa ieteicamo virzību. Mēs nedrīkstam pieļaut šo vietu degradāciju, tāpēc mūsu uzdevums ir saglabāt esošās kultūras, sporta, izglītības tradīcijas, kā arī veicināt šo vietu ekonomisko attīstību.
Diemžēl ne no visām pilsētām deputātu korpusā ir savi pārstāvji, tas, protams, mazāk aizsargātiem liek justies konkrētās teritorijas iedzīvotājiem. Mēģināsim aizstāt deputātu lomu ar jau pieminētajām padomēm, kurās iedzīvotāji varēs piedalīties brīvprātīgi. Veidosim sistēmu, kurā šo sabiedrisko veidojumu viedoklim ir vērā ņemams spēks arī novada domē. Līdz ar to konkrētās teritorijas attīstība lielā mērā būs atkarīga no pašu iedzīvotāju spējas iniciēt jaunas idejas savas dzīves vides uzlabošanai.
– Vai arī Talsu novadā ir izveidota viena, visam novadam kopēja attīstības plānošanas nodaļa?
– Jā, līdz ar darba apjoma pieaugumu, jo jāapkalpo daudz plašāka teritorija, esam izveidojuši jaunas amata vietas cilvēkiem, kas piedalīsies ne tikai novada attīstības plānošanā, bet arī projektu sagatavošanā un finansējuma piesaistīšanā. Faktiski tas ir vienīgais veids, kā uzlabot esošo situāciju visās dzīves jomās.
– Vai varat informēt par lielākajiem ES līdzfinansētajiem projektiem novada teritorijā?
– Protams, lielākie un arī stratēģiski nozīmīgākie ir ES Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekti par ūdenssaimniecības sakārtošanu. Patlaban šādi projekti tiek realizēti divās pilsētās un četros pagastos, bet vēl sešās vietās realizācija sāksies drīzumā. Tāpat esam pieņēmuši lēmumu ūdenssaimniecības sakārtošanas programmas ietvaros sagatavot tehniski ekonomisko pamatojumu vietās, kur līdz šim tas nav izdarīts. Tādējādi būs panākts, ka visās novada apdzīvotajās vietās ir mūsdienīga ūdens apgāde un kanalizācijas sistēma.
Savukārt Talsu pilsētā šogad apgūstam darbības programmas Infrastruktūra un pakalpojumi aktivitāšu ietvaros saņemto finansējumu, kas paredzēts pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanai, sociālās dzīvojamās mājas siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem, ielu rekonstrukcijai un pilsētas tūrisma objektu sakārtošanai. Kopumā novadā īstenojamo un sagatavošanā esošo projektu kopējais finansējums ir vairāk nekā 25 miljoni latu. Projektiem piešķirtais finansējums jāapgūst līdz 2013. gadam.
– Liela novada kvalitatīvai darbībai ļoti nozīmīgs ir ceļu tīkls. Vai ir iespējas to savest kārtībā?
– Ceļu stāvokļa uzlabošanai mums ir ļoti ierobežots finansējums. Faktiski vienīgais finansējuma avots ir ES sociālais fonds lauku attīstībai. Šīs programmas ietvaros vairākās vietās norit ceļu rekonstrukcija. Protams, no Latvijas ceļu fonda finansējuma nekādus rekonstrukcijas darbus nav iespējams veikt, ar to pilnībā nepietiek pat izdzīvošanai.
– Ir pagājis gads, kopš sākās skolu tīklu optimizācija un tika ieviesta jaunā finansēšanas sistēma – nauda seko skolēnam. Kādus secinājumus ir izdarījusi novada pašvaldība – vai saglabāsies visas esošās mācību iestādes?
– Šajā mācību gadā saglabājām visas mācību iestādes. Izmaiņas bija vairāku skolu pārvaldībā, jo dažas mācību iestādes izveidojām kā lielāko skolu filiāles. Šā mācību gada analīze no ekonomiskā viedokļa praktiski tūdaļ sāksies, un vienlaikus vērtēsim arī nākamā gada prognozējamo skolēnu skaitu katrā mācību iestādē. Tikai pēc skrupulozas analīzes pieņemsim lēmumus par skolu turpmāko likteni.
Ceram jau līdz nākamā mācību gada sākumam saņemt ar Šveices valdības atbalstu iegādātos skolēnu autobusus, kas palīdzēs mums risināt jautājumu par pirmsskolas mācību iestāžu un skolu audzēkņu nogādāšanu no mājām uz skolu un atpakaļ.
Pagaidām šo funkciju veic Talsu pašvaldības autobusu parks, bet mēs rēķināmies ar vietējo reisu optimizāciju, kas turpmāk varētu mums liegt veikt kvalitatīvus bērnu pārvadājumus, tāpēc ļoti gaidām jaunos autobusus.
– Katra projekta realizācijai nepieciešams lielāks vai mazāks pašvaldības līdzfinansējums. Vai ņemsiet kredītu?
– No pašvaldības budžeta šos projektus nav iespējams līdzfinansēt, tāpēc izmantosim iespēju, ka valdība ir ļāvusi aizņemties naudu ES finansētu projektu realizācijai. Patlaban novada kredītportfelis ir 11% apmērā no šim gadam plānotā budžeta. Tas nozīmē, ka mums ir vēl iespējas palielināt kopējo aizņēmuma summu, jo valsts nosaka, ka kredītportfelis nedrīkst pārsniegt 20% no kopējā gada budžeta.
Tāpēc esam plānojuši aizņemties vēl 2 miljonus latu projektu līdzfinansēšanai un priekšfinansēšanai.
– Kā pildās šim gadam plānotais budžets?
– Ja salīdzinām ar pagājušo gadu, kad budžets sasniedza 22 miljonus, šāgada budžets sākotnēji tika plānots nedaudz virs 15 miljonie, bet jau šonedēļ tiks veikti grozījumi budžetā, un kopējā summa būs 16,5 miljoni latu. Budžeta ieņēmumus plānojam 92% apmērā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, jo arī Ministru kabinets garantē tieši 92% budžeta izpildi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Mēs nevēlamies uzņemties lieku risku un iekļaujamies šajā summā – 8% procentus paturot tādu kā rezervi. Ja plānotie ieņēmumi tiešām izpildīsies, mums būs rezerves kapitāls. Pagaidām budžets no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pildās atbilstoši plānotajam, iespējams, ka vasarā ieņēmumi būs pat mazliet lielāki. Kāda situācija būs rudenī un ziemā, pagaidām grūti prognozēt.
– Kā jūs raksturotu situāciju novadā? Kā jūtas iedzīvotāji?
– Es nosaukšu dažus skaitļus, kas liecina par situāciju novadā. Diemžēl bez darba ir 13,5% darbspējīgo iedzīvotāju. Tas ir daudz. Šā gada pirmajos mēnešos garantētā minimālā ienākuma pabalstos esam izmaksājuši gandrīz 90 tūkstošus latu un vairāk nekā 12 tūkstošus dzīvokļu pabalstiem. Tāpat kā visas pašvaldības, mēs aktīvi iesaistāmies tā sauktajā 100 latu stipendiātu programmā un cenšamies sekmēt uzņēmējdarbību. Kā instrumentu izvēlējāmies nekustamā īpašuma nodokļa atlaides par ēkām 50% apmērā tiem uzņēmējiem, kuri nodarbina ne mazāk par 10 darbiniekiem, no kuriem vismaz 80% ir novada iedzīvotāji un pagājušajā gadā uzņēmums iedzīvotāju ienākumu nodokļa veidā par katru strādājošo vidēji ir samaksājis ne mazāk kā 400 latu.
Neraugoties uz sarežģīto situāciju, novada iedzīvotāji ir ļoti atvērti un ieinteresēti sava pagasta vai pilsētas attīstībā. Tiek izveidotas komisijas un virzīti projekti. Ļoti aktīvi iedzīvotāji iesaistījās trešajā iedzīvotāju forumā un apkaimes ideju darbnīcās katrā pagasta pārvaldē. Cilvēki izteica savas idejas par turpmākajiem darbiem, lai iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvus pašvaldības pakalpojumus un attīstītu savu dzīves vidi. Šīs aktivitātes organizēja Talsu novada fonds, un atsaucība bija tiešām liela. Tas norāda, ka cilvēki jūtas piederīgi savai dzīvesvietai. Mēs varam atrast dažādus risinājumus, lai īstenotu gan lielākas, gan mazākas idejas. Bieži vien pat nav nepieciešama liela naudas summa – pietiek ar morālo atbalstu un iedrošinājumu kaut ko izdarīt pašiem iedzīvotājiem. Protams, ir pieejami dažādi finanšu instrumenti projektu ietvaros, tāpat arī pašvaldība no budžeta var atlicināt kādu nelielu summu. Mēs ļoti vēlamies saglabāt šo iedzīvotāju ieinteresētību un ar prieku sagaidām mūsu iedzīvotājus. Ja nevaram palīdzēt paši, kā novada dome, tad varam dot padomu, kā tālāk virzīt savas ieceres. Šā gada budžetā nav paredzēti līdzekļi privātās iniciatīvas atbalstam vides sakārtošanā, bet ceram, ka jau nākamgad varēsim atvēlēt naudu arī šādiem mērķiem.
Patlaban lauku teritorijās ir pieejams ES Lauku atbalsta programmas Leader+ finansējums, tāpēc iesaku visiem, kam ir kāda laba doma, iet uz vietējo pašvaldību vai Lauku atbalsta dienestu un interesēties par iespējām saņemt finansējumu mikroprojektu realizācijai.
Mūsu novads ir bagāts ar skaistām un ainaviskām vietām, bet pati lielākā vērtība ir darbīgi cilvēki. Es ceru, ka cilvēki mobilizēsies paši un dos impulsu arī deputātiem strādāt vēl aktīvāk un rezultatīvāk. Es ceru, ka pavisam drīz mūsu novads būs viens no ekonomiski attīstītākajiem un pievilcīgākajiem novadiem, no kura mācīsies citu novadu vadītāji.