Vides izglītības programma "Zaļā klase"

ZAĻĀS KLASES mēraukla – vareni koki, brīvi putni un gudra sabiedrība © Publicitātes foto

Lai vairotu sabiedrības izpratni par meža daudzveidīgo nozīmi, mācītu saudzīgu attieksmi pret dabu, lai ar savu piemēru iedvesmotu darbam un rosinātu zinātkāri, SIA Rīgas meži īsteno vides izglītības projektu Zaļā klase.

No sēklas līdz dēlim

Runājot par mežu, pirmkārt tiek uzsvērta meža ekoloģiskā nozīme: dabas vērtības un to daudzveidība, meža ietekme uz klimatu, otrkārt - meža sociālā nozīme - iespēja atpūsties svaigā gaisā un vākt dabas veltes.

Taču mežam ir arī liela nozīme Latvijas tautsaimniecības attīstībā un iekšzemes kopprodukta pieaugumā. Mežs - tā atjaunošana, kopšana, apsardzība, izstrāde un koksnes pārstrāde - tas ir tūkstošiem darba vietu. Turklāt kokapstrādes nozarē pēdējos gados vērojama strauja izaugsme, radot unikālus eksportspējīgus produktus ar augstu pievienoto vērtību.

SIA Rīgas meži vides izglītības projekta Zaļā klase ietvaros tiek rīkotas mācību ekskursijas, kuru laikā var izsekot līdzi visam meža apsaimniekošanas ciklam - no sēkliņas līdz dēlim.

Publicitātes foto

Pirmā pietura ir SIA Rīgas meži kokaudzētava Norupe, kur interesenti var izstaigāt priežu sēklu plantāciju un uzzināt, kā tiek vākti čiekuri, iegūtas sēklas, kā no sēklām izaug stādiņi un kāds ir to attīstības ceļš līdz iestādīšanai izcirtumos. Savukārt pēdējā pietura ir kokzāģētava Norupe, kur iespējams vērot, kā baļķi pārtop par dēļiem - tiek šķiroti, mizoti, sazāģēti, žāvēti un ēvelēti. Lai labāk izprastu ražošanas procesu, zāģētavā ir ierīkota mācību klase, kuru ar laiku plānots aprīkot ar ēvelsoliem, dažādiem rokas instrumentiem, dodot iespēju interesentiem izgatavot putnu būrus, barotavas, kamīnu iekuriņus.

Lietderīga pieredze

Zaļās klases vadītāja Laura Slišāne teic: «Mācību ekskursija balstās uz trim vaļiem - dzirdēt, redzēt un darīt.

Klausoties ar vienu ausi, var uzzināt par pilnu meža apsaimniekošanas ciklu, bet, klausoties ar abām - kurš ir piemērotākais koks elektrības stabu ražošanā vai kura koka aplievas koksni bada gados iemala maizītē.

Var iepazīties ar mežstrādnieku Forestu - manekenu mežsaimniecisko darbu veicēja tērpā. Un arī iejusties viņa ādā: apmeklētāji var pielaikot smagos mežstrādnieka zābakus, piemērīt ķiveri un paņemt rokās motorzāģi un krūmgriezi.

Rokas un kājas ir vajadzīgas, lai dotos mežā un ķertos klāt dažādiem mežsaimnieciskajiem darbiem. Apmēram 5 km garas pastaigas laikā interesenti gūst jaunu pieredzi koku augstuma, apkārtmēra, vecuma un dižuma noteikšanā, stādiņu stādīšanā, putnu būrīšu izgatavošanā u.c. Rokās tiek ņemti īsti mežstrādnieku darbarīki - stādāmie stobri, dastmēri, koku augstuma mērītāji, mērlentes.»

Pirms ekskursijas dalībnieki tiek aicināti izvēlēties apģērbu, kas piemērots aktivitātēm mežā - garas bikses un garas piedurknes, cepure, zābaki. Ja ar to nerēķinās, pēc tam jārēķinās ar dunduru dzēlieniem, slapjām kājām vai sarkano skudru sūrstošajiem pārinodarījumiem. Arī tā ir jauna pieredze, nākamreiz dodoties mežā.

Zaļajai klasei ir vairākas apakšklases - tā kā mērķauditorija ir, sākot no ģimenēm ar bērniem, vidusskolas vecuma jauniešiem, līdz pat interešu grupām un nozares speciālistiem, katram zināšanu saturs un darbu veids tiek piemeklēts. «Sakopjam apkārtējo vidi - vācam atkritumus, iemācāmies no trim mietiņiem un atkritumu maisa izveidot vienkāršotu atkritumu urnu, mācāmies ieraudzīt briežu nagu nospiedumus, lapsas pēdas, zvēru alas un putnu dobumus. Kad ir kārtīgi pastrādāts, varam uzcept desiņas un pat uzspēlēt ģitāru. Mežā varbūt nav jaudīgs internets, bet ir jaudīga savstarpējā komunikācija - sadarbība un kopā būšanas prieks,» teic Laura.

Jāpiebilst, ka interesi par Rīgas mežu darbu izrādījuši arī mežu nozares profesionāļi no Somijas un Igaunijas, nule kā uzņemta 80 jauniešu un pedagogu grupa no septiņām Eiropas valstīm. Visi, kam ir vēlme iegūt jaunas zināšanas, izbaudīt meža spirgto gaisu un padarboties pašiem, ir aicināti uz Zaļo klasi jebkurā gadalaikā un laikapstākļos.



Latvijā

Iekšlietu ministrija (IeM) rosinās valdību atļaut VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) uzņemties 63 241 806 eiro lielas finansiālās saistības tehnoloģiskās infrastruktūras projektēšanai un būvniecībai uz Latvijas un Krievijas ārējās sauszemes robežas, liecina IeM sagatavotais ierobežotas pieejamības ziņojums.