"Sasildi Ziemassvētkos": Sāpes, kas pāraudzētas skaistumā

Par prieku sev un citiem un par spīti slimībai, 27 Ogres invalīdu biedrības pārstāvji rokdarbu izstādē No sirds uz sirdi sagatavojuši 850 darbu. Tie apskatāmi un nopērkami Ogres kultūras centrā līdz 23. decembrim no pulksten 10 līdz 19.

Aiz katra darbiņa (izstādē ir adīti un tamborēti cimdi, zeķes, cepures, šalles, vestes, čības, pončo, auduma dāvanu maisiņi, sedziņas, izšuvumi, pinumi, dekupāža, kartītes, kaklarotas, auskari, dzintara rotas, ar guašu zīmētas ainavas un vēl daudz kas cits) ir skaudrs, personisks autora stāsts par to, kā slimība vai nelaime pārcirta ierasto dzīvi, tomēr viņai vai viņam ir izdevies sasiet to atpakaļ mezglā. Citam tas jau aprētojies, citam ik dienu jācīnās par savu veselību un dzīvību cerībā, ka izdosies trāpīt uz veselības aprūpes kvotām, lai varētu saņemt izmeklējumus. Rokdarbi tad ir viens no veidiem, kā novirzīt domas, atveseļot ķermeni un, radot ko skaistu, realizēt sevi. Otra lieta - humors un attieksme. To izstādes atklāšanā precīzi raksturoja Ogres invalīdu biedrības valdes priekšsēdētāja Ilga Marta Linkuma, citējot Vinniju Pūku: «Vajag darīt tā, kā darīt vajag, bet darīt tā, kā nevajag darīt, nevajag!»

Logo

Tieši tā savā dzīvē rīkojas Līga Žubule, šīs izstādes kuratore un invalīdu interešu klubiņa vadītāja. Viņi dara visu iespējamo, lai saglabātu savu dzīves kvalitāti un atbalstītu nelaimes biedrus un domubiedrus. Viņa zina, kas notiek šo cilvēku ikdienā un radošajā dzīvē. Piemēram, Ziedonis Romāns glezno, Regīna Švarca vienīgā veido dzijas ziedus, Vija Paula, par spīti tam, ka plaukstas ir stipri traumētas, ada zeķes un čības, Biruta Džamala vienīgā taisa auduma dāvanu maisiņus, Līga Lukjanska darina pērlīšu rotas, un tās vienmēr iepriecina potenciālās valkātājas.

Tirdziņa No sirds uz sirdi vēsture ir gana ilga. Pirms 17 gadiem tā sākās kā izstāde, kurā rokdarbniecēm parādīt savu veikumu. Apmeklētājiem paticis, viņi pat gribējuši šo to iegādāties, un nākamajā gadā izstāde sākusi «komercializēties» (lai gan ilgus gadus bijuši cilvēki, kas gribēja savus darbus tikai eksponēt, nevis pārdot) - stāsta Antonija Olševska, kura bija viena no pirmajām izstādes dalībniecēm, bet pašlaik veselības dēļ vairs ar rokdarbiem nenodarbojas, tomēr optimisma gars un prieks par kolēģiem ir liels. «Katrs papildu cents ir no svara, bet vēl svarīgāk ir tas, ka lietas patīk cilvēkiem.» I. M. Linkuma viņu papildina: «Jums vajadzētu redzēt, ar kādam cerībām meistari nes savus darbiņus un kā priecājas, saņemot naudu - jo viņa darinājums ir paticis.» Jāpiebilst, ka Ogres invalīdu biedrības biedriem šī komercizstāde ir vienīgā iespēja gadā organizēti pārdot savus rokdarbus, un tie ir patiešām meistarīgi.

«Rokdarbi mums ir svarīgi - vismaz domas ir aizņemtas ar kaut ko citu, nevis slimību, gaidot: būs vai nebūs kvotas un kādas varētu būt analīzes,» daudzu ikdienu raksturo L. Žubule. «Turklāt rokdarbi ļoti noder arī ķermeņa vingrināšanai. Es pati pēc operācijas to gadu, lai vingrinātu roku, vēru pērlītes, stiepu auklu un taisīju kaklarotas. Ļoti palīdzēja.»

Var tikai apbrīnot Līgas Žubules (piecu bērnu mātes) enerģiskumu un viņas pašas darināto apģērbu un rotu daudzveidību un mākslinieciskumu. «Jā, nu tāda es esmu. Man ierosme nav jāmeklē - ieraugu dziju un jau zinu, ko no tās varu uztaisīt. Mani nevar dziju veikalā laist,» smejas Līga. Viņas jaunākais darinājums izstādei - vestīte, kas rotāta ar kažokādu. Ir arī adītas un tamborētas cepures, pončo un kaklarotas. Atraktīvi un krāsaini. Silti - tā, lai no sirds uz sirdi.

KUR UN KAD. Ogres invalīdu biedrības izstādē Ogres kultūras centrā līdz 23. decembrim no pulksten 10 līdz 19

Invalīdu biedrību var atbalstīt, arī ziedojot tās kontā:

LV64UNLA0050020278713