Šķiet, ka Daugavpils tramvaju saimniecības attīstības projekts ir pārvarējis kritisko punktu un sācies straujš attīstības posms – beidzot realizējas vairāku gadu plānotie darbi un procesi. Šā gada rudens pusē pašvaldības uzņēmumam Daugavpils satiksme mainījās valde. Kopš septembra uzņēmumu vada divi valdes locekļi: Romans Savickis, kura pārziņā ir tramvaju saimniecība, un Sergejs Blagoveščenskis, kas ir atbildīgs par pilsētas autobusu satiksmi. Par jaunākajiem notikumiem un procesiem tramvaju saimniecībā – saruna ar Romanu Savicki.
- Savā ziņā ir netipiski, ka vienam uzņēmumam faktiski ir divi vadītāji. Kāds ir šāda lēmuma pamatojums?
- Šādu lēmumu pieņēma uzņēmuma Daugavpils satiksme akcionārs - Daugavpils pilsētas dome. Manuprāt, tas ir ļoti loģisks risinājums, jo Daugavpils ir liela pilsēta un tās sabiedriskā transporta saimniecība ir vērienīga. Kopumā uzņēmumā strādā ap 600 cilvēku, kas ir ievērojams daudzums. Arī vēsturiski tramvaju un autobusu saimniecības ir bijušas divas atsevišķas struktūras, kas izvietotas divās attālās pilsētas daļās. Nodalot atbildības jomas, gan man, gan manam kolēģim ir iespēja pilnvērtīgi strādāt un iedziļināties mūsu atbildībā esošajā nozarē.
- Jūs šajā amatā esat salīdzinoši nesen, tāpēc īsti vietā būtu jautājums: vai ir izdevies padarīt ieplānoto, lai būtu iemesls sist sev un kolēģiem uz pleca un teikt - mēs esam malači!
- Mēs tiešām esam malači! Tuvākajā nākotnē plānojam izmantot tramvajus ar pantogrāfiem, un veiksmīgi esam realizējuši vērienīgu projektu, kas saistīts ar kontakttīkla pārbūvi, pielāgojot to pantogrāfiem un stieņveida strāvas noņēmējiem. Projekts ir pabeigts un nodots ekspluatācijā.
Piebildīšu, ka pagaidām Daugavpilī nav tramvaju, kas aprīkoti ar pantogrāfiem, taču šobrīd domes iepirkumu daļa izvērtē jaunā tramvaju iepirkuma piedāvājumus, kuru tehniskajā specifikācijā tie paredzēti. Pantogrāfi būtiski atvieglo braukšanu ar tramvaju un vairs nav aktuālas bieži redzētās situācijas, kurās no kontakttīkla atraujas stienis, tramvajs apstājas un vadītājam ir jākāpj ārā, lai novietotu to pareizajā vietā. Vienlaikus vienkāršāka ir kontakttīkla izbūve.
- Vai jaunie tramvaji būs arī ar mazāku elektroenerģijas patēriņu?
- Protams, jaunie elektrodzinēji ir daudz efektīvāki un dod iespēju ietaupīt elektroenerģiju. Jau tagad redzams, ka iepriekšējā iepirkuma jaunie tramvaji ir par 15% ekonomiskāki - respektīvi, tie patērē par 15% mazāk elektroenerģijas. Tas tiek panākts ar tramvajiem uzstādītajiem rekuperatoriem, kas nodrošina neizmantotās elektroenerģijas nodošanu atpakaļ tīklā. Arī jaunajam tramvaju iepirkumam ir izvirzīti līdzīgi kritēriji.
Jāatzīmē, ka kopš vasaras ar visiem pašvaldības uzņēmumu iepirkumiem, kuru summa pārsniedz 500 tūkstošus eiro, nodarbojas domes pārziņā esošā iepirkumu daļa. Mūsu speciālisti sniedz konsultācijas un atzinumus tramvaju tehniskajos jautājumos, bet pašvaldības speciālisti vērtē pretendentu piedāvājumu ekonomisko pamatojumu un citus ar iepirkumu saistītos jautājumus. Es ļoti ceru, ka jau šogad tiks pieņemts galējais lēmums, kuras kompānijas piedāvājums tiks atzīts par labāko. Pagaidām varu vien pateikt, ka ir saņemti piedāvājumi no Krievijas un Baltkrievijas ražotājiem.
- Kādi ir galvenie kritēriji, pēc kā tiek vērtēti pretendentu piedāvājumi?
- Vispirms tas ir elektroenerģijas patēriņš, jo jaunajiem tramvajiem ir jābūt salīdzinoši lētiem ekspluatācijā. Vēl obligāts nosacījums ir zemā grīda, lai visi mūsu pilsētnieki varētu iekāpt un izkāpt bez papildu piepūles. Pilsētas infrastruktūra jau ir piemērota zemās grīdas tramvajiem, tostarp izveidots atbilstošs sliežu ceļš un iekāpšanas platformas, kas gan ir Daugavpils komunālās saimniecības pārvaldes atbildības joma.
- Jau septembrī stāstījāt, ka ieplānots 3. tramvaja maršruta pagarinājums līdz Daugavpils slimnīcai? Vai ir sākusies tā īstenošana dabā?
- Būvatļauja ir saņemta, un kompānija Binders ir sākusi priekšdarbus. Šobrīd norit jaunās trases atbrīvošana no traucējošajiem kokiem. Vienlaikus lielu darbu prasa projekta saskaņošana ar privātajiem zemes īpašniekiem, jo, kaut arī pats tramvaja sliežu ceļš atradīsies tikai uz pašvaldības īpašumā esošās zemes, trases sarkanās līnijas, daži stabi vai daži balsti vairākās vietās atrodas privātīpašumu tiešā tuvumā.
- Cik viegli vai grūti ir vienoties ar privātīpašniekiem?
- Gribu uzsvērt, ka nevienā gadījumā mēs nerunājam par privātīpašnieku zemes atsavināšanu, bet gan tikai par trases sarkanajām līnijām. Vissarežģītāk jautājumu ir risināt tad, ja līdzās esošās teritorijas īpašnieks neatrodas Latvijā, bet pastāvīgi uzturas ārzemēs. Varam komunicēt tikai ar pilnvarotās personas starpniecību, tādējādi ir ļoti grūti izstāstīt un reāli dzīvē parādīt, kur kas atradīsies un kā tas ietekmēs konkrēto īpašumu. No savas puses piedāvājam dažādus risinājumus, lai kompensētu līdz ar tramvaja līnijas būvniecību radītās neērtības. Piemēram, izbūvējam jaunas piebrauktuves, varam uzbūvēt kārtīgu žogu vai ierīkot aku citā vietā, lai neciestu blakus esošo iedzīvotāju dzīves komforts. Atgādināšu, ka projekta pirmajā variantā līnija šķērsoja privātmāju rajonu, taču iedzīvotāji šo projektu neakceptēja, tāpēc tika radīts jauns kompromisa projekts, kurā privāto zemju īpašnieku intereses praktiski netiek aizskartas.
Mēs darām visu, lai atvieglotu dzīvi sabiedriskā transporta lietotājiem, taču daudzi uzskata, ka mēs rīkojamies nepareizi, tāpēc uzņēmumu vadītāju loma ir ne tikai virzīt pilsētas attīstības projektus, bet arī runāt ar iedzīvotājiem - skaidrot, stāstīt, informēt, pārliecināt.
- Kādi ir nākamā gada lielie plāni?
- Galvenais, ko vēlamies, lai veiksmīgi noslēgtos jauno tramvaju iepirkums, kuram patlaban ir jau trešais mēģinājums. Otrs lielais darbs ir tramvaju infrastruktūras rekonstrukcija pilsētas centrā, kuras ietvaros tiks nomainīts gan kontakttīkls, pielāgojot to pantogrāfa vajadzībām, gan iekārtots bezšuvju sliežu ceļš, kas būtiski samazina trokšņu līmeni pilsētā. Turklāt rekonstrukcija dos mums iespēju izveidot jaunu maršrutu, kas savienos Veco Forštati ar pilsētas centru. Būvniecības iepirkuma konkurss ir noslēdzies, piedāvājumi ir atvērti, un šobrīd domes iepirkumu daļā tie tiek izvērtēti. Es domāju, ka mēs sāksim to īstenot jau nākamajā gadā.
- Ko novēlēsiet Daugavpilij un Latvijai jaunajā gadā?
- Man ir lūgums daugavpiliešiem: varbūt kādam nav īsti saprotams, kas un kāpēc tiek darīts, taču es varu apgalvot, ka visi mūsu pūliņi ir vērsti tikai uz vienu - uz pilsētas un tās infrastruktūras attīstību, tāpēc, lūdzu, atbalstiet mūsu centienus, lai kopā mēs varam izdarīt ātrāk, glītāk un ekonomiski efektīvāk. Mēs domājam par nākotni - es ticu, ka gan Daugavpilij, gan Latvijai gaidāma spilgta nākotne.