Mārupes novads ir viens no skaitliski un ekonomiski straujāk augošajiem novadiem. Iedzīvotāju skaits ik gadu pieaug aptuveni par 1000 un šobrīd sasniedz jau 20 600 iedzīvotāju, no tiem 400 ir pēdējā gada laikā piedzimušie deklarētie mārupieši. Intervija ar Mārupes novada domes priekšsēdētāju Mārtiņu Bojāru.
- Mārupes novadā ir netipiski daudz jaundzimušo, kas nozīmē, ka arī pārējie iedzīvotāji ir gados jauni. Vai esat jaunākā pašvaldība?
- Jā, mūsu iedzīvotāju vidējais vecums ir 33,9 gadi, kas pārliecinoši parāda, ka esam gados jaunākā pašvaldība Latvijā. Viens no cēloņiem ir jau pieminētais lielais jaundzimušo skaits, kā arī Mārupes novadu par savu dzīvesvietu izvēlas pamatā jauni cilvēki, jaunas ģimenes. Uz Mārupi nāk jauni, ambiciozi cilvēki ar konkrētu mērķi - dzīvot un strādāt šeit - Mārupē, Latvijā, un veidot savu ģimeni un karjeru šeit - Mārupē, Latvijā.
- Izklausās neticami, ka Mārupē dzīvo tikai un vienīgi veiksminieki - cilvēki ar labu darbu un augstu ienākumu līmeni, lai varētu atļauties iegādāties māju vai dzīvokli Mārupē, kur, kā zināms, cenas ir ļoti augstas.
- Iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas Mārupi, ir kvalitatīva un droša dzīves vide, dabas un vienlaikus galvaspilsētas tuvums, kā arī sakārtotā infrastruktūra - skolas, bērnudārzi, brīvā laika pavadīšanas iespējas. Nevar noliegt, ka ne visiem veicas, un gadās, ka kāds nespēj nomaksāt kredītus par mājokli - tad viņi dodas uz ārzemēm un risina finanšu jautājumus tur. Lielākās problēmas bija pirms pieciem sešiem gadiem, bet tagad situācija ir stabilizējusies un praktiski visās mājās un dzīvokļos atkal dzīvo cilvēki. Lielo pieprasījumu pēc mājokļiem nosaka arī lielais darba vietu skaits - daudzi brauc strādāt uz Mārupi un labprāt arī dzīvotu tuvu darbavietai, tāpēc ik rītu un vakaru Mārupē ir ļoti intensīva transporta plūsma. Tas ir apgrūtinoši gan tiem, kuri braukā no un uz darbu, gan vietējiem iedzīvotājiem, kam jāsamierinās ar intensīvo satiksmi.
- Iedzīvotāju skaita pieaugums, ka arī uzņēmēju interese veidot šeit jaunas ražotnes vai paplašināt esošās komercstruktūras neizbēgami rada virkni problēmu - vai infrastruktūra tiek līdzi?
- Mēs esam attīstībai atvērts novads, tāpēc intensīvi strādājam, lai spētu nodrošināt pašvaldības kompetencē nepieciešamo infrastruktūru, tostarp ielas, ūdens un kanalizācijas tīklus, energoresursu kapacitāti. Vislielākā problēma bija tieši elektroenerģijas pieejamība - trūka pieejamo jaudu. Šogad esam to atrisinājuši - sadarbībā ar lidostu Rīga Latvenergo būvē jaunu apakšstaciju. Tas paver iespēju Mārupē attīstīties arī dažādiem uzņēmējdarbības veidiem. Uzņēmēji šo brīdi ir gaidījuši, un zināms, ka tiks realizēti gan biznesa sfēras, gan dzīvojamā fonda attīstības projekti. Vienlaikus attīstīsies arī veselības aprūpes joma, jo šobrīd ārstu prakšu vietu skaits ir nepietiekams, kā arī ir plānota pakalpojumu sfēras izaugsme.
Viena no nozarēm, kas pēdējo divu gadu laikā uzņem apgriezienus, ir pakalpojumi, kas saistās ar autotransportu - servisi, veikali, degvielas uzpildes stacija, automazgātava.
Pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem ir pietiekami liels, vajag tikai gribēt aizņemt pagaidām vēl neaizpildīto nišu.
- Jūsu iepriekš teiktais liecina, ka Mārupe nepārvēršas par Pierīgas guļamvagonu, bet šeit norit arī aktīva ekonomiskā dzīve - rodas jaunas darba vietas, un aug pakalpojumu sektors.
- Tieši tā, šāds modelis ir ierakstīts arī Mārupes attīstības plānā. Lai to īstenotu, mūsu galvenais uzdevums ir sakārtot pazemes komunikācijas. Jau vairākus gadus ar Kohēzijas fonda atbalstu attīstām ūdenssaimniecības tīklus. Ieguldījumi, lai vietās, kur kādreiz bija lauksaimniecības zemes, bet tagad tiek būvētas privātmājas, iekārtotu visas pazemes komunikācijas, ir tiešām lieli. Piemēram, viena metra kanalizācijas tīkla izbūve maksā ap 130 eiro, viens metrs ūdensvada ap 110 eiro. Minētās cenas ir saskaņā ar ES Kohēzijas fonda projektu iepirkumiem, bet jāatzīst, ka senāk, kad ES fondi nebija pieejami un mēs būvējām tīklus par savu naudu, izmaksas bija zemākas.
Pēc pazemes komunikāciju izbūves ķeramies pie ielu labiekārtošanas - brauktuves asfaltēšanas, gājēju un veloceliņu izbūves, apgaismojuma iekārtošanas. Ir izstrādāta ielu un ceļu programma, un ielas pakāpeniski tiek sakārtotas. Prioritāte ir ielas ar augstāko satiksmes intensitāti. Ielu labiekārtošanai pašvaldība parasti ņem aizņēmumu valsts kasē, bet šogad pirmoreiz ir pieejams ES finansējums infrastruktūras, tostarp ielu, sakārtošanai, ja ieguldījums veicina uzņēmējdarbības attīstību. Tam gan ir nosacījums, ka arī uzņēmumam, kurš iekļaujas attiecīgajā zonā, no savas puses jāveic adekvāti ieguldījumi uzņēmuma paplašināšanā vai attīstībā. Mums ir izdevies atrast šādus uzņēmumus lidostas teritorijā, kuros kopumā tiks izveidota 81 jauna darba vieta. ES fondu investīcijas šo ceļu sakārtošanai ir 2 miljoni eiro. Vieta ir stratēģiski ļoti izdevīga uzņēmumu attīstībai - tuvu ir gan maģistrālā Ulmaņa gatve, gan lidosta, kā arī uzņēmējdarbība netraucēs iedzīvotajiem - apkārtnē nav un nākotnē nav ieplānota dzīvojamā fonda attīstība.
- Redzams, ka ne tikai attālākās novada teritorijās norit aktīva uzņēmējdarbība. Vai izdodas sabalansēt uzņēmēju un iedzīvotāju intereses?
- Līdz ar to, ka esam ierobežotā teritorijā, kurā strauji attīstās gan uzņēmējdarbība, gan dzīvojamais fonds, rodas problēma - iedzīvotāji vēlas dzīvot zaļā un klusā vidē, vienlaikus uzņēmējiem arī šī vieta ir pievilcīga. Nereti izskan iedzīvotāju protesti - tiek pieprasīts, lai uzņēmējiem tiek ierādīta vieta tālāk no dzīvojamā fonda. Šī problēma parādās arvien biežāk, tāpēc pašvaldība sākusi jauna teritorijas plāna izstrādi. Iedzīvotājus aicināsim izteikt savus priekšlikumus par teritorijas izmantošanas mērķiem, lai sabalansētu uzņēmējdarbības intereses un iedzīvotāju vēlmes. Protams, arī pirms tam bija izstrādāts novada teritorijas plānojums, taču attīstība norit tik strauji, ka iepriekšējie plānošanas dokumenti sāk sevi izsmelt.
Uzņēmumi veidojas arī Mārupes ciema teritorijā, bet tie vairāk ir mazie uzņēmumi - individuālie ražotāji, amatnieki. Šīs jomas uzņēmēji ir izveidojuši biedrību Radīts Mārupē. Pašvaldība atbalsta šo uzņēmēju centienus stāstīt, rādīt un mācīt lielākiem un mazākiem mārupiešiem, kā pagatavot vienkāršas lietas pašu rokām.
- Mārupē nav profesionālās izglītības iestādes, bet vidusskolas līmenī ir atvērta ekonomikas profesionālās ievirzes klase. Vai tā sevi attaisno?
- Uzņēmējdarbība ir mūsu novadam ļoti svarīga sastāvdaļa ilgtermiņā, tāpēc domājam par jauno uzņēmēju sagatavošanu jau skolā. Tās nav tikai teorētiskās zināšanas, bet arī praktiskās nodarbības Mārupes uzņēmumos, kuri apvienojušies Mārupes uzņēmēju biedrībā. Ekonomikas klases audzēkņi veido savus projektus, kurus vērtē arī uzņēmēji, dodas praksē, veido mācību uzņēmumus. Papildus tiek organizētas atvērto durvju dienas uzņēmumos. Aktīvi šajā procesā iesaistās arī pārvadājumu kompānija Kreiss, kurā strādā ap 1300 darbinieku, sniedzot autotransporta pakalpojumus visā Eiropā. Šajā uzņēmumā ir ļoti plašs profesiju klāsts - no inženieriem, loģistikas speciālistiem, automehāniķiem un autovadītājiem līdz mārketinga speciālistiem. Arī lidosta ir ieinteresēta jaunu darbinieku sagatavošanā.
Ik gadu norit arī darba birža - uzņēmumi aicina iepazīties ar darba iespējām klātienē. Tā ir iespēja mārupiešiem uzzināt par brīvajām vakancēm pašu novadā - varbūt kāds labāk izvēlēsies darbu tuvu mājām, nevis brauks ik dienu uz darbu Rīgā vai citur. Pagājušajā gadā Darba biržā vairāk nekā 10 cilvēki atrada sev jaunu darbavietu Mārupē. Protams, darba piedāvājumi tiek publicēti arī pašvaldības mājaslapā.
- Vai Mārupes uzņēmumos ir darbaroku trūkums, ja reiz uzņēmēji tik aktīvi iesaistās jaunu kadru izglītošanā un sabiedrības informēšanā?
- Jā, jo Mārupes uzņēmumos pārsvarā ir vajadzīgi augsti kvalificēti darbinieki, kuri prastu strādāt ar jaunām un modernām iekārtām. Vienlaikus pat sētnieku vai apkopēju ir grūti atrast, jo novadā bezdarbs ir tikai nedaudz virs trim procentiem. Tas faktiski nozīmē, ka novadā ir totāls darbaspēka trūkums. Piemēram, Kreiss šoferus meklē Baltkrievijā un Ukrainā. Šiem cilvēkiem tiek piedāvāta dzīvesvieta Rīgā vai Mārupē un nodrošināta darba vieta.
- Vai Mārupē ir novērojama arī citu valstu pilsoņu vēlme iegādāties īpašumus?
- Jā, bet pagaidām nevarētu teikt, ka to būtu daudz vai liels kādas konkrētas valsts pilsoņu īpatsvars. Mums ir gan ķīnieši, gan irākieši, gan arābi, gan citu tautību pārstāvji. Likums nosaka, ka katrā individuālā gadījumā, kurā ārvalstnieks vēlas iegādāties īpašumu, ir jānotiek deputātu balsojumam par atļauju šo īpašumu iegādāties. Deputātu balsojumi ir dažādi, un es domāju, ka pēc skandāla ar ķīniešu krāpniekiem deputāti balsos vēl piesardzīgāk.
Taču pozitīvi ir tas, ka ķīnieši ir pierādījuši, ka latviešu valodu var iemācīties ļoti īsā laikā - Mārupē ir ap desmit ķīniešu ģimeņu, un viņu bērni mācās mūsu latviešu skolās.
- Mārupē gan mājoklis, gan zeme maksā daudz. Likumsakarīgi, ka augsta ir kadastrālā vērtība un ar to saistītais nekustamā īpašuma nodoklis. Vai pašvaldība sniedz kādas atlaides nekustamā īpašuma nodoklim?
- Zemes kadastrālo vērtību paaugstina uzņēmējdarbības joma - uzņēmēji zemi savai saimnieciskajai darbībai iegādājas par tiešām augstām cenām, kas beigu beigās atsaucas uz privātpersonas mājokļa nekustamā īpašuma nodokli. Savulaik bija savākti paraksti un iesniegti Saeimā izskatīšanai, lai nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim atceltu. Uzskatu, ka tam ir jābūt samaksājamam.
Pagājušajā gadā pašvaldība pieņēma lēmumu, ka Mārupē deklarētajām personām, kuru īpašums vienlaikus ir vienīgais mājoklis, tiek piešķirta 50% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim. Kopumā uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem var pretendēt 21 dažādas sociālas grupas iedzīvotāji, pirmām kārtām jau cilvēki ar zemiem ienākumiem, daudzbērnu ģimenes, invalīdi, vēsturiskā īpašuma mantinieki un citas sociāli mazaizsargātās grupas. Mēs rēķinām, ka neiegūtie ieņēmumi pašvaldības budžetā būs ap 50 tūkstošiem eiro.
Mēs uzskatām, ka katram cilvēkam ir tiesības uz mājokli - mājām, kur viņi jūtas drošībā. Mārupes pašvaldība vēlas, lai novada iedzīvotāji justos droši, ka pašvaldība vienmēr meklēs risinājumus, lai palīdzētu saviem cilvēkiem arī ļoti sarežģītās situācijās.