Gulbenē tapusi iedvesmojoša Goda bibliotēka
Oriģināla Goda bibliotēkas ideja ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu 5000 eiro apmērā sākta īstenot Gulbenē. Kad pašvaldības darbinieki pirms kāda laika vēl tikai mutiski izteica domu par šāda vides objekta radīšanu, daudziem gulbeniešiem mati slējās stāvus un pilsētā baumoja, ka tapšot kaut kas līdzīgs padomju gadu Goda plāksnei. Tomēr tagad, kad tēlnieks Ivars Drulle jau paveicis un sabiedrības vērtējumam nodevis lielu daļu no iecerētā, visi ir apmierināti.
Gulbenes Mākslas skolas direktore Sandra Dikmane šajā sakarā “NRA” saka - I.Drulle veiksmīgi ir lauzis daudzu gulbeniešu līdzšinējo priekšstatu, ka māksla pēc pašvaldības pasūtījuma līdzinās Goda plāksnei. Autors ideju ir realizējis mūsdienu tēlniecības izpratnē, piešķirot savam vides objektam pasaules elpu tieši caur vienkāršību.
Foto: Monika Sila
S.Dikmane stāsta, ka sākotnēja doma bijusi Goda bibliotēku izvietot centrālajā skvērā netālu no strūklakas, bet tad visi sākuši aizdomāties pie atslēgvārda “bibliotēka”. Un pavisam dabiski un organiski pieņemta ideja, ka Goda bibliotēkai ir jāatrodas Gulbenes novada bibliotēkas pagalmā. Tur tā lieliski iederas! “Mākslinieks šo vietu akceptēja,” saka S.Dikmane.
Goda bibliotēka ir it kā parasts un pavisam nepretenciozs akmens plaukts, kurā patlaban rindojas 30 grāmatas, uz kurām ir akmenī cirsti slavenu Gulbenes novada kultūras darbinieku vārdi, piemēram, dzejnieks Jānis Poruks, kordiriģenti Imants un Gido Kokari, aktieri Antra Liedskalniņa un Uldis Pūcītis, rakstniece Anna Sakse, operdziedātājs Mariss Vētra, mākslinieks Leo Svemps, ilggadējais bijušais Gulbenes pilsētas, rajona, kā arī novada vadītājs Nikolajs Stepanovs, kuru joprojām daudzina kā vietējās kultūras dzīves aktivizētāju un atbalstītāju, un vēl daudzi citi. Tēlnieks I.Drulle sola, ka līdz Latvijas simtgadei būs vēl otrs plaukts. Paredzams, ka kopumā šādi goda bibliotēkā tiks iemūžināti vismaz 100 izcilu novadnieku vārdi vai pat vairāk. “Vakar, 1.augustā, mēs Gulbenes novada domē par to runājām kultūras komisijas sanāksmē. Domāsim, pēc kādiem kritērijiem atlasīsim to izcilo novadnieku vārdus, kuri tiks ierakstīti Goda bibliotēkā un kuriem būs veltīta sava grāmata. Droši vien taps nolikums, kas to noteiks. Ļoti svarīga būs arī sabiedrības līdzdalība,” saka S.Dikmane. Šobrīd Goda bibliotēkā iekļauti to izcilo novadnieku vārdi, kuri jau ir aizsaukti mūžībā. Tiek pieļauts, ka turpmāk Goda bibliotēku var papildināt gan ar šīs zemes gaitas beigušajiem, gan joprojām vēl līdzās esošajiem Gulbenes vārdu pasaulē nesošajiem kultūras darbiniekiem.
Foto: Monika Sila
Goda bibliotēkai ir ne tikai pieminekļa nozīme, tā arī izglīto un iedvesmo sabiedrību - “NRA” saka Gulbenes novada bibliotēkas vadītāja Antra Sprudzāne. Viņa pieļauj, ka kāds, apstājoties pie šī vides objekta pirmo reizi uzzina, ka dažs labs izcilais cilvēks ir viņa novadnieks. Tas var pamudināt uzzināt kaut ko vairāk. A.Sprudzānei patīk tas, ka Goda bibliotēka Gulbenē atrodas intensīvas gājēju plūsmas vietā. Vēl tad, kad mākslinieks I.Drulle pašvaldībā tikai prezentēja iecerētā vides objekta skici, viņš pauda, ka svarīgs nosacījums ir cilvēku plūsma un objekta pieejamība, lai katrs to var aplūkot vai nofotografēties.
Profesionālais tēlnieks Ivars Drulle, kurš maģistra grādu vizuālajās mākslās ieguvis, studējot Montānas universitātē ASV, ir 42 gadus vecs rīdzinieks, taču viņa dzimtas saknes ir Gulbenes novada Druvienas pagastā. Viņš ir atguvis dzimtās “Dravnieku” mājas Druvienā un tur iekārtojis savu mākslinieka darbnīcu. Mākslinieks vietnē “Ivarsdrulle.com” vēsta: ““Mēs patiešām nezinām, kas mēs esam un par ko mēs varam kļūt" - tāda varētu būt manu pētījumu būtība.” I.Drulle ir vispusīgs mākslinieks, kas saņēmis apbalvojumus un ir augstu novērtēts Latvijā un arī ārzemēs. Viņš ir vairāku unikālu kolekcijas monētu autors.