Par dižtūjas nozāģēšanu Valles pagastā sods 20 350 eiro
Latvijas Petrogrifu centrs, vēloties dot savu artavu Latvijas dižtūju saudzēšanā, ir izveidojis šīs sugas izcilāko Latvijas koku sarakstu un padarījis to publiski pieejamu. Uzskaitītas 49 dižtūjas. Šāds dižo tūju datu apkopojums publicēts ir pirmo reizi. Tas noderēs gan dabas draugiem, gan pašvaldībām un ikvienam, kas interesējas par dižkokiem Latvijā un to aizsardzību.
Tūjas, precīzāk sakot, Rietumu tūjas (sugas nosaukums - ‘Thuja occidentalis’) ir visai bieži sastopamas Latvijā. Vairāk tās redzamas dažādos kapos un parkos, pie muižu ieejām, arī pie skolām un dažādām sabiedriskām ēkām, gan atsevišķi augošas, gan dzīvžogos. Nereti sauktas par dzīvības kokiem. Izmēros tās nevar sacensties ar dižiem ozoliem, liepām vai priedēm, bet katrai koku sugai ir savs formāts un šarms.
«Ļoti ticams, ka laika gaitā šis dižo tūju saraksts papildināsies ar jauniem apsekojumiem, bet pašreizējais lai kalpo kā izziņas avots ikvienam, kas interesējas par dižkokiem, kā arī pašvaldībām, novadpētniekiem, zemju īpašniekiem, mežiniekiem un visiem citiem, kam iespējama kāda saskarsme ar šiem mūžzaļajiem dižkokiem,» pauž Latvijas Petrogrifu centrs.
Par patvaļīgu dižtūjas nozāģēšanu Valles pagastā Valsts policijas Zemgales pārvaldes Bauskas iecirknis uzsācis kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma 11. nodaļu - noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi. Par to informē Dabas aizsardzības pārvaldes Sabiedrisko attiecību un vides izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa.
Tā kā konkrētais dabas piemineklis tika pilnībā iznīcināts, radot izmaiņas vidē, kas savukārt nodara kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai, dabas mantojumam un dabas resursiem, un šos bojājumus nav iespējams novērst, SIA Vējakalni A.V. noteiktie atlīdzināmie zaudējumi ir 55 minimālo mēnešalgu apmērā, kas kopsummā veido 20 350 eiro (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Dabas pieminekļiem nodarītā kaitējuma novēršanas un sanācijas pasākumu izmaksu aprēķināšanas kārtība). Summas aprēķinu veicis Valsts vides dienests. E. Ezeriņa skaidro, ka SIA Vējakalni A.V. ir tiesības šo lēmumu apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā līdz 5. maijam. Dabas aizsardzības pārvaldei nav informācijas, vai SIA Vējakalni A.V. šīs likumā noteiktās tiesības ir izmantojuši. Savukārt Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās pārvaldes direktors Hardijs Verbelis zina teikt, ka SIA Vējakalni A.V. ir apstrīdējusi aprēķināto summu. Latvijas Petroglifu centrs, kura aktīvisti atklāja un publiskoja to, ka Valles pagastā, Pētermuižā, kopjot elektrolīniju, ir nozāģēta dižtūja, laikrakstam saka, ka turpina sekot līdzi zaudētās dižtūjas lietai, kur «ir ierosināts kriminālprocess un drīzumā gaidāms rezultāts. Taču pagaidām vēl nav, jo valsts birokrātiskās lietas noris ļoti lēni, ne tā kā privātā vai NVO sektorā, kur lēmumus pieņem ātri». Latvijas Petrogrifu centrs savā Facebook profilā raksta: «Pēdējos gados vairākas reizes dabas pētnieki ir konstatējuši dažādu dižkoku apdraudējumus un nozāģēšanas gadījumus. Skaļākais no tiem - izcilās Pētermuižas dižtūjas nozāģēšanas gadījums, kas plašu mediju rezonansi un sabiedrības sašutumu izraisīja nupat - janvāra sākumā. Ir pamats domāt, ka tūjas ir vieni no neaizsargātākajiem dižkokiem Latvijā, par tiem maz kas zināms.»
Tūjas kā mūžzaļš ciprešu dzimtas koks ir zaļas arī ziemā. Savukārt par dižu uzskatāma ikviena Rietumu tūja Latvijā, kas sasniegusi 1,50 m apkārtmēru. Latvijas dižākā šobrīd zināmā un ekspertu apmērītā tūja aug Zemgalē, Auces novada Bēnes pagasta Gailīšu kapos (attēlā). Tā sasniegusi 2,81 m apkārtmēru. Otra dižākā bija Pētermuižas dižtūja Valles pagastā, kas nozāģēšanas laikā bija izaugusi līdz 2,76 m apkārtmēram. Tagad otrā dižākā Latvijā ir viena no divām Bērziņu tūjām ar apkārtmēru 2,53 m Dobeles novada Bikstu pagastā, bet trešā - ar 2,45 m apkārtmēru - Jošku tūja Alūksnes novada Zeltiņu pagastā. Šīs un citas Latvijas dižākās tūjas - sarakstā.