Ceļa norādei uz ebreju masu kapa vietu Litenē jātop
Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne BarSadē vizītes laikā Gulbenes novada Litenē apmeklēja divas upuru piemiņas vietas. Viena no tām veltīta staļinisma upuriem, otra – genocīda upuriem Otrajā pasaules karā.
Vēstniece vēlējās redzēt memoriālu Sāpju siena, kas veltīts staļinisma terora upuriem - 1941. gada vasarā Litenē nošautajiem Latvijas armijas vasaras nometnes dalībniekiem, kā arī tiem, kuri no šīs nometnes tika izsūtīti uz Sibīriju. Kopumā tie bija apmēram 500 cilvēku. L. BarSadē aizkļuva arī līdz holokausta memoriālam, kur ir 1941. gada augustā vācu okupācijas laikā Litenē, Sitas silā, nogalināto ebreju un romu tautības pārstāvju masu kapa vieta.
Otrā pasaules kara laikā iznīcināto ebreju masu kapi Litenē atrodas klusā, eglēm apaugušā vietā netālu no piebraucamā ceļa. Zīmīgi, ka turpat blakus ir vēsturiskā Latvijas armijas virsnieku vasaras nometnes vieta. Piebraucamā ceļa malā vēstniece varēja redzēt norādi, ka ceļš ved uz virsnieku vasaras nometnes vietu, taču par nogalināto ebreju un romu nogalināšanas un atdusas vietu norādes nebija. Vēlāk pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Lapiņš taisnojās, ka zīme nokritusi, pavasarī tikšot pielikta atpakaļ.
L. BarSadē uz savu tautiešu piemiņas vietu mina pēdas sniegotā takā kopā ar līdzgājējiem. Pirms 76 gadiem vasaras pilnbriedā uz turieni kājām no Litenes gāja cilvēki - uz neatgriešanos.
Saskaņā ar vēstures liecībām, ienākot nacistiskajam karaspēkam Litenē, visi ciema ebreji tika arestēti un kopā ar Rugāju un Balvu apkārtnes ebrejiem izvietoti Litenes muižā, bet vēlāk - Latvijas armijas kādreizējās kazarmās. Jūlija beigās uz kazarmām Litenē atvesti arī Gulbenes ebreji. Augusta sākumā vācu SD vienība ar vietējo pašaizsardzībnieku palīdzību visus arestētos apmēram 200 ebrejus nošāva tuvējā mežā.
Vēstniece noklausījās vietējā novadpētnieka Jāņa Zvaigznes stāstījumu par traģiskajām vēstures lappusēm, kuras caurvij pašu liteniešu atmiņas. Otrā pasaules kara laikā nogalināto ebreju masu kapu vietas šajā apkārtnē ir arī Alūksnes, Valmieras un Madonas pusē, taču Litenē - skaitliski lielākā.
Slepkavības vietā aiz Latvijas armijas kādreizējām kazarmām padomju laikā uzstādīts piemineklis ar uzrakstu latviešu valodā: «Šajā vietā vācu okupanti un viņu rokas puiši latviešu buržuāziskie nacionālisti 1941. gadā noslepkavoja vairākus simtus mierīgo iedzīvotāju.»
Esot Litenē, pagasta pārvaldē un pēc tam ebreju un romu masu kapu vietā, vēstniece tikai klausījās, klusēja un vairījās no fotoobjektīva, šķiet, pārāk sāpīga un pārāk intīma katram ebrejam ir šī tēma. Ar savām sajūtām un domām par to arī vēstniece neveido sabiedriskās attiecības, iespējams, ētisku apsvērumu dēļ. Tomēr redzēt šo vietu un novērtēt vietējo iedzīvotāju attieksmi viņa gribēja. Vēstniece arī pajautāja, kurš ir parūpējies, lai vieta būtu sakopta, lai tur atrastos piemiņas akmens, informatīvā zīme. Viņa likās apmierināta, kad dzirdēja - par to rūpējusies pagasta vadība cauri laiku lokiem līdz pat šodienai. Piemiņas akmens uzstādīts padomju gados, informatīvais stends izvietots jau atjaunotās brīvvalsts laikā. Vienīgā nepilnība - nogriežoties uz Sitas silu, šobrīd nav nekādas informatīvas zīmes vai norādes par to, kur meklējama Otrajā pasaules karā nogalināto ebreju masu kapa vieta.
J. Zvaigzne iepazīstināja vēstnieci ar savu grāmatu Kas ir Litene?. Tajā viņš ir pētījis vēstures avotus un vācis liecības par to, kā 1941. gadā Litenē no Rīgas ieripojis zīmīgais Zviedrijā ražotais «zilais autobuss», kas vedis Viktora Arāja komandas šāvējvienību - apmēram 40 cilvēkus ar šautenēm. Nāvei nolemtie ebreji, kas turēti muižas magazīnas un rijas ēkās, pēc tam pārvesti uz tautas namu, no kura grupās pa 40 cilvēkiem kājām dzīti no Pededzes tilta līdz nošaušanas vietai Sitas silā.