Intervija ar Latvijas VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) Talsu ceļu rajona direktoru Andri Pētersonu.
- Latvijas autoceļu stāvoklis ir viens no tematiem, par ko ik pa brīdim plaši diskutē autoceļu lietotāji, uzturētāji un pārvaldītāji. Kāds ir jūsu viedoklis: cik slikti ir patiesībā?
- Šobrīd pasaulē ir ļoti nemierīga un nedroša situācija, un, lai arī kā gribētos attiecināt terminu ilgtspēja gan uz mieru pasaulē, gan arī uz autoceļu nozares attīstību Latvijā, īstas pārliecības par to nav. Raugoties no LAU darbības viedokļa, protams, daudz vieglāk un arī lētāk ir uzturēt labas kvalitātes ceļus neatkarīgi no tā, vai tas ir valsts galvenais autoceļš ar A uzturēšanas klasi, vai vietējais autoceļš ar C vai D klasi, jo pamatīgi uzbūvētos vai kārtīgi rekonstruētos ceļos veikt uzturēšanu ir saprātīgi un jēgpilni, bet sabrukušu ceļu tikai ar uzturēšanu izglābt nevar. Tādēļ arī ir bažas par Latvijas spēju nodrošināt vismaz tikpat lielu finansējumu autoceļu rekonstrukcijām un remontiem pēc ES atbalsta perioda beigām. To izdarīt nebūs viegli, jo remontdeficīts ir uzkrājies milzīgs, valstī netrūkst problēmu un vajadzību citās jomās, bet sadalīt var tikai to, kas ir nopelnīts un iekasēts. Un te es redzu būtisku sabiedrības lomu, spējot pārliecināt valdību, lai Nacionālās attīstības plānā autoceļu sakārtošana būtu tikpat nozīmīga kā valsts drošība, medicīna un izglītība.
Tādēļ par ceļiem nevar runāt atsevišķi, bet gan tikai kopsakarībā ar valsts politiku un sabiedrības vēlmēm. Lai panāktu jūtamu progresu nozarē, nepieciešams kvalitatīvs lēciens gan mērķu izvirzīšanā, gan līdzekļu piesaistē, kas nebūs iespējams bez sabiedrības atbalsta.
- Uz ko jūs kā pieredzējis ceļinieks vērstu uzmanību? Vai tiek izmantotas visas iespējas?
- Pievērsīšos tieši autoceļu uzturēšanai, kurā esmu uzkrājis vairāk nekā 30 gadu pieredzi, mācījies no agrāko gadu kolēģu pieredzes, tagad arī no citu valstu piemēriem. Dažkārt jau nevajag velosipēdu izgudrot no jauna, bet pietiek saprātīgi pārņemt jau citu izdomātas un praksē pārbaudītas lietas. Un pasaulē arī autoceļu uzturēšanas jomā notiek nepārtraukta attīstība, pieaug mehānismu un tehnikas veiktspēja, tehnoloģiju dažādība. Praktiski visi ceļu uzturēšanas darbi ir veicami ar atbilstoši izgatavotām specializētām iekārtām, kuru darba ražīgums ir nesalīdzināmi augstāks par viskvalificētāko roku darbu. Domāju, ka mūsdienīgu risinājumu ieviešana Latvijā ir lieta, par ko padomāt rūpīgāk.
- Ziemā kritikas ir visvairāk. Vai ir atrastas alternatīvi materiāli vai tehnoloģijas, kas situāciju atrisina?
- Runājot par autoceļu uzturēšanu ziemā, šā brīža aktualitāti, pasaulē tiek meklētas vielas, kuras varētu nākotnē aizstāt tehnisko sāli, kas nav draudzīgs materiāls ne videi, ne automašīnām, ne apaviem. Notiek izmēģinājumi ar cukura melasi, kura nekausē sniegu un ledu, bet neļauj atkārtoti sasalt izkusušajam ūdenim, arī ar zāģu skaidām vai sakarsētu smilti. Un tā līdz pat iebūvētiem sildītājiem ceļu segumos, sniega kausēšanas stacijām, kurās kausē sniegu, kurš izvests no pilsētām, dzelzceļiem, tiltiem, līdz pat riepām ar radzēm velosipēdiem.
Lai arī jau šobrīd mūsu sniega tīrīšanas un pretslīdes kaisīšanas automašīnas ir aprīkotas gan ar GPS, gan ar automātiskās datu reģistrācijas un uzskaites iekārtām, tirgū jau ir iekārtas, kuras automātiski mēra ceļa seguma stāvokli - apledojumu, temperatūru, mitrumu - un attiecīgi izrēķina nepieciešamo pretslīdes materiāla daudzumu un izkaisa atbilstoši ceļa ģeometriskajiem parametriem. Kā jau iepriekš minēju, arī tādi uzturēšanas darbi kā zāles un krūmu pļaušana, signālstabiņu un ceļa zīmju mazgāšana un appļaušana, caurteku tīrīšana un daudzi citi ir pilnīgi mehanizēti, līdz ar to mūsu galvenais uzdevums ir sagatavot atbilstošus, tehniski izglītotus darbiniekus, kuri māk efektīvi strādāt ar šīm iekārtām. Tāds arī ir viens no izvirzītajiem uzdevumiem Talsu CR, kur, notiekot paaudžu maiņai, veidojam profesionālu un motivētu darbinieku komandu.
- Runājot par tehnoloģisko nodrošinājumu: vai tehnikas pietiek?
- VAS Latvijas autoceļu uzturētājs investīciju projektos iespēju robežās plāno jaunu un modernu ceļu uzturēšanas iekārtu iegādes. Ja nevaram atļauties pilnīgi visiem ceļu rajoniem nopirkt jaunus autogreiderus, tad kā saprātīgu alternatīvu plānojam lieljaudas traktorus aprīkot ar piekabināmajiem greideriem, kurus ar labiem rezultātiem izmanto Skandināvijas valstīs, tādā veidā uzlabojot grants segumu uzturēšanu. Arī smago kravas automašīnu segmentā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ilgtermiņa stratēģijā paredzēts ik gadu iegādāties pa 9 automašīnām, kuras ir galvenais spēks asfaltēto segumu uzturēšanā ziemā. Tādu jaunu automašīnu pagājušajā gadā saņēma Talsu CR Ventspils nodaļa, pirms tam arī Tukuma un Talsu nodaļas, drīz būs arī pieminētie traktori un pirmais piekabināmais greiders. Nevaru nepaslavēt Tukuma nodaļas multifunkcionālo smagās klases ekskavatoru, ar kuru esam paveikuši ļoti daudz gan Tukuma nodaļas uzturamo ceļu tīklā, gan arī Talsu ceļos. Ceram, ka arī Talsu nodaļa tiks pie tāda universāla ekskavatora. Sadarbības veicināšana starp ceļu rajoniem un rajonu nodaļām bija viens no izvirzītajiem uzdevumiem, veicot kompānijas restrukturizāciju 2012. gadā, un šo sadarbību turpinām paplašināt.
- Lai gan pati esmu autovadītāja un ik dienu braucu pa Latvijas ceļiem, manī bieži vien rada neizpratni citu autovadītāju attieksme un sūrošanās, ka ceļi neesot notīrīti un ziemā uz ceļa ir sniegs un ledus. Ir taču saprotams, ka mūsu klimatiskajos apstākļos ziemā snieg un nevaram gaidīt tādus braukšanas apstākļus kā Spānijā. Cik, jūsuprāt, pamatoti ir šie pārmetumi?
- Ziemas dienestā strādājam, vadoties pēc MK noteikumiem piešķirtā finansējuma ietvaros. Gribētos, lai ceļu lietotāji pareizi izprastu esošo situāciju, kāpēc ceļi ir sadalīti uzturēšanas klasēs, kuras nosaka dažādus uzturēšanas līmeņus atkarībā no satiksmes intensitātes, ceļa sociālā un ekonomiskā nozīmīguma. Tāda kārtība ir arī daudz turīgākās valstīs, piemēram, Somijā un Zviedrijā, kur pat samazina ziemas uzturēšanas prasības autoceļiem ar vidēju satiksmes intensitāti - ap 2000 auto diennaktī, kas pie mums jau skaitās liela intensitāte, tādējādi samazinot sāls patēriņu un ietaupot līdzekļus citiem uzturēšanas darbiem.
Bet šādi pasākumi prasa arī ceļu lietotāju izpratni par savu lomu satiksmes drošībā. Ar šo es domāju gan braukšanas kultūru, gan atbilstošu ziemas riepu lietošanu, kas Latvijas vidējos ziemas braukšanas apstākļos nodrošinātu pietiekami drošu atrašanos uz mūsu ceļiem. Protams, jārēķinās, ka ekstremālākos laika apstākļos, kādi bija janvāra sākumā arktiskā ciklona laikā vai janvāra otrajā pusē, uz vietējās nozīmes ceļiem, kad sāka līt sasalstošs lietus, nepieciešams ilgāks laiks, lai veiktu nepieciešamās ceļu uzturēšanas darbības. Šādos brīžos ļoti nozīmīga loma ceļu rajonos ir ziemas dienesta diennakts dežurantiem, kuri pieņem lēmumus par uzturēšanas darbību uzsākšanu, savukārt tālākais jau ir atkarīgs no darbu izpildes operatoru pieredzes un prasmēm. Jāsaka, ka šie amati prasa augstu stresa noturību, spēju patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos atbildīgi izpildīt. Nav nemaz tik viegli atrast darbiniekus dežūrām, lai arī darba samaksa ir laba, bet prasības un augstais atbildības līmenis ne katram ir pa spēkam. Ir bijuši gadījumi, kad jauni darbinieki neiztur slodzi, galvenokārt mentāli, un atgriežas mierīgākos darba apstākļos, savukārt jau pieredzējušajiem novērojamas izdegšanas pazīmes.
- Mēs varam runāt par tehniku un tehnoloģijām, bet pamatā tomēr ir cilvēks - ceļinieks. Kāda ir jūs komanda?
- Noslēgumā atļaušos būt optimists, jo redzu jaunus, darboties gribošus cilvēkus gan mūsu uzņēmumā, gan arī valstī kopumā. Mani priecē, ka pēdējos gados Talsu CR biežāk sveicam darbiniekus kāzu vai bērnu piedzimšanas sakarā nekā aizejot pensijā. Tas nozīmē, ka uzņēmumā notiek attīstība un tas ir gatavs nākotnes izaicinājumiem.