Pļaviņu HES maksimālā caurlaides spēja ir 12,6 tūkstoši kubikmetru ūdens sekundē. Kopš 1966. gada, kad tika palaista HES pirmā iekārta, lielākais ūdens pieteces daudzums bija 1981. gadā, kad sekundē klāt nāca 4500 kubikmetri ūdens.
Šogad palu maksimumā hidrologi prognozē ūdens pieteci 4700 kubikmetru sekundē, kas tikai nedaudz pārsniedz līdz šim pieredzēto rekordu. Vairāk par Pļaviņu HES darbību un palu iespējamajiem draudiem Neatkarīgā vaicāja a/s Latvenergo ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam. (Saruna notiek 29. martā.
– Plašsaziņas līdzekļos viena no pēdējā laika aktualitātēm ir plūdi. Kāds ir jūsu vērtējums – vai plūdi tiešām būs nekontrolējami? Cik drošas ir hidrobūves, tai skaitā Pļaviņu HES?
– Es teikšu tā – paredzams, ka Daugavā būs daudz ūdens un kādas platības tās tuvumā arī applūdīs. Ja runājam par HES kā hidrobūvi, tad faktiski ūdenskrātuve un slūžas ir instruments, kas spēj daļēji amortizēt plašu teritoriju applūšanu.
Kā katru gadu darām visu, kas nepieciešams, lai sagatavotos stundai X. Ir pārbaudītas visas iekārtas, kas liecina, ka tās ir labā kārtībā un iemesla bažām nav. Protams, riskus nekad nedrīkst izslēgt, jo sabrukt var jebkas – arī visparastākā dzīvojamā māja. Ap ūdenskrātuvi dambī un pašā ēkā kopumā ir izvietoti 480 sensoru, kas nepārtrauktā režīmā veic 2700 parametru mērījumus, tai skaitā ziņo par spiedienu, vibrācijām, nobīdēm. Tik pilnīga automātiskās novērošanas sistēma ir reti kurā no pasaules hidrobūvēm.
Tāpat ir veikta personāla apmācība un treniņi – visi zina, kad un kas jādara, lai novērstu problemātisku situāciju, kā jārīkojas galēji kritiskās situācijās. Ir izstrādāti avārijas rīcības plāni, kas ir saskaņoti ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kas sevī iekļauj arī iedzīvotāju apziņošanas sistēmu.
– Pieminējāt, ka HES faktiski ir instruments, kas zināmā mērā var ietekmēt ūdens līmeni upes augštecē. Kā?
– Mūsu stacijas maksimālā caurlaides spēja ir 12 600 kubikmetru sekundē. Aprēķināts, ka šāds ūdens daudzums var būt tikai reizi 10 000 gados. Iepriekšējo gadu analīze liecina – vislielākais ūdens pieteces daudzums bijis 1981. gadā, kad sekundē pieplūda 4500 kubikmetru, bet šogad aprēķini sola, kas pieteces apjoms varētu sasniegt 4700 kubikmetru sekundē. Tikai tad, ja ūdens pieteces daudzums ir lielāks par 3000 kubikmetriem sekundē, tiek atvērti ūdenspārgāznes aizvari, līdz tam ūdens tiek izstrādāts caur hidroagregātu traktu. Vidējā ilggadējā Daugavas caurtece ir 650 kubikmetru sekundē. Patlaban ūdens pietece ir ap 2500 kubikmetriem sekundē, bet tuvākajās dienās tā noteikti vēl palielināsies. Tāpēc esam ar Ārkārtas situāciju vadības centru un pašvaldībām saskaņojuši lēmumu pazemināt ūdens līmeni augštecē, lai iegūtu rezerves vietu pietecei. Jāsaka, ka augšas bjefa līmeņa pazemināšana pirmspalu periodā ir paredzēta arī HES ūdens lietošanas atļaujā.
Diemžēl lejtecē mēs ūdens līmeni nevaram regulēt – tāpēc pie Jaunjelgavas vairākas teritorijas noteikti applūdīs (ja ūdens pietece pieaugs virs 4000 m3/s), bet tas nav nekas nebijis.
Tāpat, izmantojot izdevību, gribu pateikt: mīts, ka HES būvniecība pastiprina palu ietekmi uz vidi, ir nepatiess. Ir pietiekami daudz vēsturisku faktu, kas apliecina pretējo, piemēram, Rīgā kopš HES būvniecības uz Daugavas vairs nav bijuši nopietni plūdi, kas vēstures dokumentos bieži tiek aprakstīti. Arī šodien varam apskatīt ūdens līmeņa 1709. gada 13. aprīļa atzīmi Doma baznīcā. Arī Jaunjelgavā pirms HES būvniecības plūdi bija daudz vērienīgāki un biežāki.
– Kad Daugavā sāks iet ledus? Vai ūdenskrātuvē arī tas tiks spridzināts?
– Prognozes ir dažādas, bet ledus jau sācis iet. Hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē nav tādas situācijas, lai spridzinātu ledu. Mūsuprāt, šogad pali būs ilglaicīgi – tradicionāli Baltkrievijā gaisa temperatūra ir zemāka, sniegs kūst lēnāk, tāpēc ūdens plūdīs pamazām, bet ilgi, iespējams, paaugstināts ūdens līmenis būs līdz pat aprīļa beigām.
– Ko pali nozīmē, skatoties no elektrības ražošanas aspekta?
– Mēs ļoti negribīgi atveram aizvarus un laižam pāri ūdeni. Jo katrs kubikmetrs ir konkrēts saražotās elektrības apjoms. Ūdens, ko palaižam pār slūžām, faktiski ir nenopelnīta nauda. Tāpēc, no tautsaimniecības viedokļa raugoties – jo ilgāk Daugavā ir daudz ūdens, jo labāk. Kā jau teicu – aizvari ir jāatver, ja pietece ir lielāka par 3000 kubikmetriem sekundē, bet tas ir ļoti reti. Piemēram, pēdējos divus gadus mums ir izdevies visu Daugavas ūdeni izstrādāt caur turbīnām un aizvarus atvērt nevajadzēja. Aizvadītais gads hidroelektroenerģijas ražošanas jomā ir bijis ļoti labs – faktiskā izstrāde par 25% pārsniedza plānoto. Apmēram 60% no Latvijā iegūtās hidroenerģijas ir iegūta tieši Pļaviņu HES.
– Jau pirms vairākiem gadiem tika uzsākta pakāpeniska Pļaviņu HES energoiekārtu nomaiņa. Cik no turbīnām un ģeneratoriem jau ir nomainīts?
– Kopumā Pļaviņu HES ir 10 hidroagregāti, kas sastāv no turbīnas un ģeneratora. Līdz šim atbilstoši jaunākajiem standartiem esam rekonstruējuši četrus ar pusi hidroagregātus – tas nozīmē, ka četrām iekārtām ir rekonstruēti gan ģeneratori, gan turbīnas, bet vienai pagaidām atjaunots ģenerators. Šajā gadā noslēgusies pēdējā agregāta rekonstrukcija, un rekonstrukcijas rezultātā hidroagregāta jauda tiek palielināta par 7,5 megavatiem, kas nozīmē, ka ar konkrēto ūdens daudzumu varam iegūt vairāk enerģijas. Atzīmēšu, ka pēdējo trīs agregātu rekonstrukcijā ir ieguldīti 29 miljoni latu, kuri atmaksāsies apmēram 10 gadu laikā, savukārt iekārtas mūžs ir vismaz 40 gadu. Arī regulārie remonti tiem jāveic daudz retāk nekā vecajām iekārtām.
– Mēs šodien diezin vai varētu runāt par pilsētu Aizkraukli, ja pagājušā gadsimta pirmajā pusē netiktu pieņemts lēmums uz Daugavas būvēt lielāko hidroelektrostaciju Baltijas valstīs, kas vēl šobrīd ir otra lielākā Eiropā. Lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju tolaik strādāja HES būvniecībā. Cik lielā mērā tagad HES darbība ietekmē pilsētas sociāli ekonomisko dzīvi?
– Vispirms gribu pateikt, ka HES nevar pastāvēt bez cilvēkiem, tāpēc mēs par savu bagātību uzskatām ne tikai būves un iekārtas, bet galvenais – cilvēkus, kas šeit strādā, kopumā ražošanā un atbalsta funkciju veikšanai Pļaviņu HES strādā 115 cilvēku. Pamatā tie ir aizkrauklieši, tāpēc saikne ar pilsētu mums nav zudusi. Atzīmēšu, ka esam viens no lielākajiem ražošanas uzņēmumiem Aizkrauklē un līdz ar to arī nozīmīga daļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ieplūst pašvaldības budžetā, ir saistīta ar mūsu darbību.
Arī sadarbība ar pašvaldību mums nav zudusi, un es to varu vērtēt kā ļoti veiksmīgu. Par pilsētas vadību varu teikt tikai labākos vārdus un ceru, ka viņi par mums domā tāpat.
– Vai Latvenergo kā HES īpašnieks palīdz labiekārtot ūdenskrātuves krasta zonu?
– Latvenergo atbildība beidzas līdz ar hidrobūvju robežu. Taču ik gadu Latvenergo iemaksā 850 tūkstošus latu SIA Vides projekti, kas novirza līdzekļus krastu nostiprināšanai, izskalojumu vai cita veida postījumu novēršanai. To paredz MK noteikumi numur 310. Tādējādi varam teikt, ka pastarpinātā veidā Latvenergo palīdz uzturēt kārtībā ūdenskrātuvju krastus un citas aktuālākās vietas. Gribu atzīmēt, ka izskalojumi ūdens gultņu krastos ir praktiski visu upju tuvumā un saistība ar HES klātbūtni tiem ir ļoti neliela. Atzīstu, ka pastiprināti izskalojumu veidošanos veicina mainīgais ūdens līmenis, taču tā ietekme nav tik būtiska, kā bieži vien tiek runāts.
– Vai pēdējos gados ir nācies samazināt darbinieku skaitu?
– Jā, bet tas ir ilgstošs process, ko Latvenergo uzsāka jau pirms 10 gadiem. Darbinieku skaita samazināšana nav saistīta ar ekonomisko krīzi, bet gan ar ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu un pārvaldības funkciju optimizēšanu. Katra Latvenergo struktūra un tās darbinieku darba efektivitāte ir ļoti rūpīgi analizēta un vērtēta, un tagad varam teikt, ka strādājošo skaits un sistēma hidroelektrostacijās ir tuvu optimumam. Atzīmēšu, ka lielākais darbinieku skaita samazinājums ir tieši pārvaldības un atbalsta funkciju jomā. Tiešajā ražošanā iesaistīto rindās izmaiņas ir minimālas – cilvēki strādā labi, un faktiski šo darbu nevar veikt mazāks cilvēku skaits.