Ar atbildības izjūtu pret pacientu

© Ojārs Lūsis

"2009. gads bija grūts laiks gan valstij kopumā, gan veselības aprūpei, jo tika īstenotas dažādas reformas un optimizācijas. Spēles noteikumi attiecībā uz medicīnas pakalpojumu skaitu un to pieejamību iedzīvotājiem mainījās katru mēnesi," saka SIA Aizkraukles slimnīca valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne.

Neraugoties uz ierobežotajām finansiālajām iespējām, slimnīcas vadība intensīvi strādā, lai nodrošinātu kvalitatīvu medicīnisko aprūpi un pilnveidotu pakalpojumu klāstu.

Līdzīgi kā daudzām citām reģionālajām slimnīcām, arī SIA Aizkraukles slimnīca kopš pērnā gada 1. septembra piešķirts aprūpes slimnīcas statuss. Tas nozīmē, ka slimnīca nesniedz neatliekamo palīdzību, toties nodrošina stacionāro aprūpi, ambulatoros pakalpojumus, kā arī visu diennakti sniedz palīdzību traumu un slimību saasinājumu gadījumos. "Būtībā darām to pašu, ko neatliekamajā palīdzībā, izņemot vien to, ka valsts neapmaksā akūto ķirurģiju, akūtus infarktus un insultus. Visu pārējo pacientiem nodrošinām," stāsta A. Vāne. Aizkraukles slimnīcā ir ķirurģijas, terapijas, bērnu, neiroloģijas, ginekoloģijas un endokrinoloģijas nodaļas. Kopš pērnā gada vasaras tiek veiktas maksas operācijas, un, kā uzsver A. Vāne, cenas ir maciņam pietiekami draudzīgas. "Informāciju par pakalpojumiem un to cenām ikviens var atrast slimnīcas mājaslapā. Pacienti var būt droši, ka cena ir caurspīdīga un viņus pēc operācijas negaidīs nepatīkami pārsteigumi, atklājot, ka jāveic dažādas piemaksas," saka slimnīcas vadītāja.

Cilvēkiem, kurus skārusi slimība vai gūta kāda trauma, jo sevišķi nepieciešama īpaša gādība un iejūtīga attieksme. Kā norāda A. Vāne, štatu samazināšana bija neizbēgama, bet visus ārstus un labāko medpersonālu izdevās saglabāt. "90 procenti medicīnas personāla ir vietējie iedzīvotāji, un tas ir vērtējams tikai un vienīgi pozitīvi, jo viņu atbildības izjūta pret pacientu ir ļoti augsta."

Slimnīcas prioritātes ir bērni, grūtnieces un maznodrošinātie iedzīvotāji, tāpēc tiek darīts viss iespējamais, lai šīs iedzīvotāju kategorijas maksimāli varētu saņemt veselības pakalpojumus kvotas ietvaros. Iepriekšējās ginekoloģijas nodaļas telpās ir iekārtoti jauni kabineti, tādējādi sievietēm ir intīma vieta, kur pabūt, un pats galvenais – atsevišķi izolēta pieņemšana, kas topošajām māmiņām ļoti būtiski ir tieši vīrusinfekciju laikā. Ir iegādāts atsvišķs sonogrāfs, lai sievietēm nevajadzētu staigāt no viena kabineta uz otru. Savukārt vasarā iecerēts uzsākt rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem, kuri pārcietuši insultu. Šobrīd tiek apzināts, kāds inventārs ir nepieciešams un kur un par kādu cenu to iegādāties, kā arī gatavots projekts, lai pretendētu uz Eiropas rekonstrukcijas bankas finansējumu.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais