Līgatnē taps zvēru aprūpes centrs
Šonedēļ Līgatnes dabas takās bija priecīgs notikums – lācenītes Ilzītes 16. dzimšanas diena. Viesi varēja noraudzīties ne tikai, kā Ilzīte mielojas ar svētku cienastu, bet arī novērtēt skaisti iekārtoto teritoriju. Līgatnes dabas takas turpina attīstīties, un ir nodoms veidot savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centru.
Nu jau labākos medību laukos nonākušās lācenes Mades aizbēgšana un pārējo lāču pārvietošana uz laiku mainīja plānus. Tagad melnā svītra ir beigusies un Līgatnes dabas takām iet labāk nekā jebkad. Visi iemītnieki ir labi aprūpēti un pabaroti.
Katram dzīvniekam nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināta individuāla pieeja, piemēram, lācenīte Ilzīte ēd citu gaļu, jo viņai negaršo tā, kas tiek pasniegta lāču puikām. Arī alnis Fredis ēdiena ziņā ir izvēlīgs, tāpēc viņam dod īpaši piemeklētu barību. Velga Vītola ne tikai rūpējas par dzīvniekiem, bet arī kaļ nākotnes plānus. Joprojām ir vēlme izveidot savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centru, kur varētu aprūpēt ievainotus meža dzīvniekus un pamestus zvēru mazuļus, lai vēlāk atkal atlaistu brīvā dabā. Ideja ir reģistrēta Dabas aizsardzības pārvaldē. Velga stāsta, ka katru dienu saņem ziņas no cilvēkiem, kuri ir sastapušies ar savvaļas dzīvniekiem. «Pēdējais zvans bija no Kurzemes, kur stirna piegāja pie suņa un pēc tam apgūlās zem izrotātas eglītes. Cilvēki nezina, ko darīt, tāpēc zvana man un prasa padomu.» Kamēr rehabilitācijas centrs nav izveidots, Velga iespēju robežās visus konsultē pati.
Dzīvnieku rehabilitācijas centrs nav vienīgais Velgas sapnis, - viņa vēlas, lai Līgatnē būtu pārstāvēti apmēram 80-90 procenti no visiem Latvijā sastopamajiem dzīvniekiem. «Braucot pa skolām, es redzu, ka bērniem jūk Latvijas un citu valstu dzīvnieki.» Viņa stāsta, ka bērni nereti jautā, kāpēc Līgatnē nav kamieļu un citu eksotisku dzīvnieku. Tas parāda, ka bērnu zināšanas nav pietiekamas, tāpēc Līgatnes dabas takas kalpotu par izglītības centru, kurā iepazīt tikai Latvijā sastopamos dzīvniekus.
Šābrīža situācija ir daudz labāka nekā pirms pieciem gadiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pat apsvēra iespēju dabas takas privatizēt. Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece Gunta Gabrāne Neatkarīgajai uzsver, ka šis priekšlikums nolikts malā pavisam un tiek strādāts pie dabas taku attīstības plāna. Viņa uzskata, ka teritorijā būtu nepieciešama kafejnīca un mazie tirgotāji, tāpēc neizslēdz iespēju sadarboties ar privātajiem uzņēmējiem, bet pagaidām apmeklētājiem līdzi jāņem savs ēdiens.
Dienā, kad Neatkarīgā viesojās Līgatnes dabas takās, atpūtas laukumos cilvēki gan nebija manāmi. Laiks bija auksts, apmeklētāju skaits neliels, tomēr ik pa laikam pie dzīvnieku voljēriem apstājās mammas ar bērniem vai pa kādam senioram.