Didzis Zemmers. Savstarpējs atbalsts un sapratne nodrošina attīstību

Intervija ar Limbažu novada domes priekšsēdētāju Didzi Zemmeru.

- Pirms sarunas sākuma jūs teicāt, ka Limbažu novadā kopumā klājas labi. Kas ir šāda apgalvojuma pamatā?

- Tas ir pasākumu, notikumu un procesu kopums, kas attiecas gan uz uzņēmējdarbības attīstību, gan infrastruktūras pilnveidošanu, gan izglītības, kultūras un sporta notikumiem, kas kopumā atstāj pozitīvu iespaidu uz iedzīvotāju labsajūtu. Mēs nevaram skatīt katru lietu vai procesu atsevišķi - ir jāskatās kompleksi.

Protams, mums ir izvirzītas prioritātes, un viena no galvenajām ir uzņēmējdarbības veicināšana. Šajā laikā pie tā esam ļoti cītīgi strādājuši - meklējuši risinājumus un izmantojuši visus pieejamos instrumentus.

- Kādi tad ir šie instrumenti?

- Instrumenti un iespējas ir dažādas. Viena no aktivitātēm ir novada pašvaldībā izveidotā oficiālā štata vieta - uzņēmējdarbības konsultants, kā arī stabili darbojas uzņēmējdarbības konsultatīvā padome, kas sanāk reizi mēnesī un risina aktuālākos ar uzņēmējdarbību saistītos jautājumus. Tiek piesaistīti lektori gan no Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Altum un citām institūcijām, kas var sniegt labus padomus un plašu informāciju par uzņēmējus interesējošiem jautājumiem. Tādējādi veidojas laba komunikācija un dialogs starp dažādu nozaru uzņēmējiem, tostarp būvniekiem, lauksaimniekiem, mājražotājiem.

- Vai sadarbībai ir arī acīm redzami rezultāti?

- Var teikt, ka jā! Ar pašvaldības iniciatīvu un sākotnēju finansiālu atbalstu ir izveidota lauksaimnieku kooperatīvā sabiedrība Limbažu novada lauku labumi, kas apvieno mazos pārtikas ražotājus. Tā darbojas jau trešo gadu - pakāpeniski kooperatīva dalībnieku skaits ir pieaudzis gandrīz līdz 30 biedriem - daži ir aktīvāki, daži pasīvāki. Vēl pagājušajā gadā pašvaldība apmaksāja Ziemassvētku tirdziņa vietu Rīgā. Manuprāt, tā bija lieliska iespēja notirgot saražoto preci, kā arī vienlaikus reklamēt Limbažu novadu. Taču nu finansiālā atbalsta plānotais laiks - divi gadi - ir beidzies un kooperatīvam jānostājas pašam uz savām kājām. Ceru, ka viņiem veiksies labi. Zināms, ka kooperatīvs plāno arī interneta veikala attīstību.

Vienlaikus ar šīm aktivitātēm ar pašvaldības iniciatīvu ir izveidots zīmols Ražots Limbažos. Viens no aktīvākajiem sadarbības partneriem zīmola popularizēšanā ir veikals TOP Limbažos, kur izvietots speciāls stends ar šā zīmola precēm. Preces var iegādāties arī Limbažu novada Tūrisma informācijas centrā.

Redzam, ka limbažnieki ir lokālpatrioti un labprāt izvēlas vietējo ražotāju preci, jo saprot, ka, atbalstot savējos, mēs atbalstām savu novadu kopumā. Arī iebraucējiem tā ir iespēja no Limbažiem līdzi paņemt garšīgu vai noderīgu suvenīru.

Jau otro gadu tiek organizēts konkurss jaunajiem uzņēmējiem, kurā uzņēmējdarbības uzsākšanai var iegūt pašvaldības grantu līdz 3000 eiro. Pagājušajā gadā noteicām vecuma cenzu, taču šogad no tā atteicāmies, un konkursā startēt var jebkurš jaunais uzņēmējs. Pagājušajā gadā atbalstu guva septiņi pretendenti - praktiski visi attīstās, vienīgi vienam ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam varēja klāties labāk. Šogad projektam, atbalstot sešus jaunos uzņēmējus, ir paredzēti 15 000 eiro.

Vēl viens atbalsts mazajiem uzņēmējiem būs Krājaizdevumu sabiedrības darbības uzsākšana - tā būs kā mazā banka, kas izsniegs kredītus vietējiem reģiona uzņēmējiem darbības uzsākšanai vai attīstībai. Tā nav tikai ideja, bet jau realitāte - pašlaik visi dokumenti ir iesniegti izskatīšanai attiecīgajās institūcijās, un drīzumā sabiedrība varēs uzsākt savu darbu.

- Kā tiek vērtēts, kuram piešķirt grantu, kuram ne?

- Pieteikumus vērtē komisija - tiek izskatīta gan ideja un tās dzīvotspēja, gan biznesa plāns. Komisijā ir ne tikai pašvaldības speciālisti, bet arī pieredzējuši uzņēmēji, kuri var salīdzinoši objektīvi novērtēt ideju un sniegt labus padomus. Mūs priecē, ka interese par šo iespēju ir pietiekami liela.

- Vai tas nozīmē, ka arī jaunā paaudze Limbažos saskata biznesa un karjeras perspektīvas?

- Limbaži viennozīmīgi ir lieliska pilsēta dzīvošanai, jo mums ir gan labi apmaksātas darba vietas, gan aktīva kultūras un sporta dzīve. Taču katram jau ir savas vajadzības un nereti jaunieši aizbrauc uz Rīgu mācīties, kur dzīve mutuļo un iespējas ir daudz plašākas, un tur arī paliek. Vienlaikus viņi atzīst, ka jūtas piederīgi Limbažiem, un patur iespēju šeit atgriezties. Ir piemēri, ka atgriežas jaunās ģimenes, kuras vēlas ne tikai labu algu, bet arī labu vietu dzīvošanai.

- Limbažu novadā tiešām ir daudz uz uzņēmējdarbības attīstību vērstu pašvaldības līdzfinansētu pasākumu, taču arī ES jaunais finanšu plānošanas periods akcentē uzņēmējdarbības attīstību. Kādi plāni ES fondu apguvē?

- Programma ir ļoti sarežģīta - uzņēmēji bieži saka, ka labāk, ātrāk, ērtāk un lētāk uzņēmējiem ir piesaistīt kredītresursus, nevis izmantot ES fondu līdzekļus. Klupšanas akmens ir ES līdzfinansēto projektu sasniedzamie rezultāti, kuros kā pamatkritērijs ir jaunu darba vietu radīšana. Taču mēs dzīvojam tehnoloģiju laikmetā un ražošanas efektivitāti nosaka iekārtas un tehnoloģijas, nevis daudzskaitlīgs strādājošo kolektīvs.

Jebkurā gadījumā mēs esam atraduši variantu, kā vienlaikus atbalstīt uzņēmējdarbību un piesaistīt ES finansējumu. Projekta izstrādes stadijā ir jauna ražošanas ēka, kuras nomai jau ir pieteicies viens ražotājs. Tas būs 2000 km plašs ražošanas angārs, kurā kā enkurnomnieks ražotni izvietos kokapstrādes uzņēmums SIA Latvia Timber International. Ideju paplašināt ražošanu un nomāt telpas apsver arī piena pārstrādes uzņēmums Limbažu siers.

Taču pati nopietnākā saruna un vērienīgākais projekts, kas tiek analizēts jau vismaz pusgadu, ir Lielbritānijas uzņēmuma vēlme Limbažos izveidot zivju audzētavu. Lielbritānijas uzņēmējs ir apliecinājis, ka ir gatavs veikt investīcijas, ja arī pašvaldība no savas puses veiks iepriekš atrunātos pienākumus. Mēs runājam par pasākumu kompleksu - mūsu darbinieku attieksmi un spēju ieinteresēt ārvalstu investoru, par teritorijas piemeklēšanu projekta realizācijai, par infrastruktūras sakārtošanu, tostarp ceļa rekonstrukciju līdz ieplānotajai zivju audzētavai. Mums izdevās atrast privātās zemes īpašnieku, kurš ir gatavs to pārdot potenciālajiem investoriem. Šajā projektā mēs varam runāt par desmit miljonu investīcijām. No pašvaldības puses un ar ES fondu piesaisti šajā projektā paredzēts investēt ap diviem miljoniem eiro.

Kā nākamais solis ieplānota arī zivju pārstrādes ceha būvniecība, kurā tiks izveidotas ap 150 darba vietu. Līdzko būs saņemts galīgais apliecinājums, sāksim projektēt ražošanas ēku, piesaistot jau pieminētos ES fondu līdzekļus uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai un darba vietu radīšanai.

Tas nozīmē, ka pie labvēlīga scenārija šajā plānošanas periodā ar ES fondu atbalstu tiks uzbūvētas divas ražošanas ēkas, ko pašvaldība nodos nomā konkrētiem uzņēmējiem.

- Izklausās vareni! Vai Limbažos ir tik daudz brīvu darba roku?

- Arī tas ir risināms jautājums - kā jau teicu, Limbaži ir laba vieta dzīvošanai, tāpēc, atverot ražošanas uzņēmumu, kas piedāvā darba vietas un konkurētspējīgu atalgojumu, pilsētas iedzīvotāju skaits varētu pieaugt. Varēs atgriezties gan tie, kuri aizbraukuši uz ārzemēm, gan uz Limbažiem pārcelties cilvēki no citiem novadiem - tie, kuri meklē darbu un labu dzīves vidi.

- Runājot par jauno plānošanas periodu, no kura pagājuši jau divi gadi, bet programmas tiek atvērtas faktiski tikai tagad, vai nekāpjam atkal uz tā paša grābekļa, kura iepriekš? Vai pietiks projektēšanas un būvniecības kapacitāšu, lai laikus realizētu ieplānotos projektus?

- Tas ir ļoti nopietns jautājums, kas satrauc ne tikai Limbažu pašvaldību. Gribot negribot ir jāmet akmens valsts institūciju un ministriju dārziņā. Vienīgi Zemkopības ministrija kaut cik laikus paveica mājasdarbu un atvēra programmas. Lielajiem projektiem programmas atvēra arī Satiksmes ministrija, bet pārējās nozarēs divus gadus valdīja pilnīgs klusums. Uz katru izsludinātu būvniecības iepirkumu pieteicās liels skaits pretendentu, un cenas bija zemas.

Dīkstāve jeb naudas plūsmas apstāšanās publiskajā sektorā radīja milzu problēmas būvniecības un projektēšanas uzņēmumiem - daudzi likvidējās vai pārorientējās. Tāpēc tagad, kad visā Latvijā sākas aktīvs projektēšanas un būvniecības periods, kapacitāte ir ļoti zema, bet vajadzību daudz. Tas izsauc ne tikai strauju izmaksu kāpumu visos projektu realizācijas etapos, bet ietekmēs arī kvalitāti. Cenas kāpj, ja ne pa stundām, tad pa dienām noteikti - es domāju, ka projektētāju kapacitāte tūlīt būs izsmelta, bet pavasarī sāksies problēmas ar būvnieku atrašanu.

- Vai pašvaldības finanšu situācija un budžets dod iespēju līdzfinansēt visus iepriekšminētos projektus?

- Pareizi plānojot budžetu ilgtermiņa griezumā, vismaz tāda līmeņa pašvaldībai kā Limbaži, izdodas izdarīt visai daudz. Plānotais budžets šogad pildās un labi, un nākamajam gadam paredzēts budžeta pieaugums. Esam dzīvojuši prātīgi un projektu realizācijai krājam jau vairākus gadus, kā arī nākamā gada budžetā šiem mērķiem ir paredzēti līdzekļi. Protams, pavisam bez aizņēmuma no Valsts kases neiztiksim.

Pats lielākais šā brīža objekts ir peldbaseina būvniecība, kurā no pašvaldības līdzekļiem ir jāiegulda viens miljons eiro, bet kopējās izmaksas ir ap trim miljoniem. Projekta pamatu ielikšana ir sākusies, un uzņēmējs steidz izdarīt pēc iespējas vairāk, kamēr materiālu cenas un darba algu izmaksas nav tik ļoti pieaugušas.

Nākamais gads pavisam nebūs vienkāršs - nāksies ļoti skrupulozi rēķināt līdzi.

- Ko teiksiet novada ļaudīm, pavadot veco un sagaidot jauno gadu?

- Limbažnieki ir ļoti stipri cilvēki. Mums ir daudz labu stāstu visās jomās, arī kultūrā, sportā, izglītībā un uzņēmējdarbībā. Es apsveicu visus ar vēlmi strādāt un centieniem mūsu visu dzīvi padarīt vēl labāku. Svarīgi, ka savstarpēji cits citu balsta uzņēmēji, iedzīvotāji un pašvaldība - tas ir kopums, kurā slēpjas spēks.