Alūksnes slimnīcu aizstāv viss novads
Jau aptuveni 10 000 parakstu ir savākts par Alūksnes slimnīcas saglabāšanu, nepieļaujot šīs ārstniecības iestādes pārprofilēšanu par ambulatoro dienas stacionāru ar 12 stundu darba laiku, kā to iecerējusi Veselības ministrija.
SIA Alūksnes slimnīca valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa laikrakstam saka, ka šo pilsonisko aktivitāti organizē vietējā invalīdu biedrība, tomēr arī viņa ir informēta par šo akciju un saka paldies visiem dalībniekiem, starp kuriem ir arī kaimiņu novadu iedzīvotāji. Savāktie paraksti tikšot iesniegti Saeimai.
«Zinu, ka par Alūksnes slimnīcas saglabāšanu parakstās arī Gulbenes novada iedzīvotāji. Ir aktīvi cilvēki, kuri pēc savas iniciatīvas vāc iedzīvotāju parakstus Gulbenē, Beļavā, Lejasciemā, Daukstu pagastā. Paldies kaimiņiem! Mēs esam priecīgi, ka mūsu slimnīca varējusi un var palīdzēt arī Gulbenes novada pacientu ārstēšanā!» saka M. Kauliņa.
Gulbenes invalīdu biedrības priekšsēdētājs Pēteris Kozlovskis laikrakstam stāsta, ka vakar, 24. novembrī, biedrība vāca iedzīvotāju parakstus donoru dienas norises laikā. Atsaucība esot bijusi. Viņš piebilst, ka daudzi novadnieki pēc pašu iniciatīvas uzņemas parakstu vākšanu. To darījis, piemēram, gulbenietis Sergejs Mollers, kurš ir apsardzes firmas darbinieks. «Piedalos labā darbā. Slimnīcu Latvijas lauku reģionos nekad nevar būt par daudz. Savu reizi izsauktā ātrā palīdzība aizved mūsu novada cilvēkus arī uz Alūksnes slimnīcu. Atsauksmes ir labas,» viņš saka laikrakstam.
Renāte Šeflere, kura strādā savā tirdzniecības uzņēmumā Gulbenē, savākusi vairākus simtus parakstu. «Tas ir humāns solis, kuru mēs visi esam spēruši kopā adventes laikā. Ja mums patiešām izdosies slimnīcu Alūksnē saglabāt, katram, kurš parakstījies, būs iekšēja gandarījuma sajūta, ka tas ir arī viņa nopelns,» laikrakstam saka R. Šeflere. Viņa arī uzsver, ka neatliekamās palīdzības slimnīcām Vidzemē ir jābūt vairākām, jo ir situācijas, kad būs par vēlu, ja pacientu vedīs uz Valmieru vai Rīgu. R. Šeflere pauž bažas, kas notiks ar Gulbenes novada pacientiem, ja reiz Veselības ministrija izdomās pārprofilēt arī neatliekamās palīdzības slimnīcu Balvos. «Kur tad mūs vedīs ātrā palīdzība?» viņa prāto un atgādina, ka Gulbenē jau ir tikai plānveida medicīniskās palīdzības sniegšanas slimnīca. Vācot parakstus, R. Šeflere no daudziem gulbeniešiem dzirdējusi nožēlu par to, ka tādā pašā veidā viņi savulaik nav piedalījušies vecās, labās Gulbenes slimnīcas nosargāšanā, nepieļaujot tās pārvērtības.
Aptiekas darbiniece Maruta Siliņa no Gulbenes laikrakstam zina teikt, ka pilsētā vien aktīvisti jau ir savākuši aptuveni 1000 parakstu. «Daži ir parakstījušies, bet savu personas kodu nav gribējuši minēt. Droši vien tādus parakstus svītros. Taču vienalga parakstu kopumā ir daudz un cilvēku ieinteresētība ir liela. Parakstus esam vākuši publiskās vietās, iestādēs, gājuši pie kaimiņiem. Man stāstīja, ka Gulbenē arī dažu māju vecākie iet pa savām daudzdzīvokļu mājām un vāc parakstus,» stāsta M. Siliņa. Viņa bilst, ka no personiskās pieredzes zina - Alūksnes slimnīcā ir ne tikai labi ārsti, bet arī brīnišķīgs medicīniskais personāls. Tur esot ārstējusies pati un vīrs. «Medmāsiņas, sanitāres tur pret pacientiem izturas kā pret cilvēkiem. Esmu pati redzējusi, kā Alūksnē izturas pret gados vecu, kopjamu un barojamu pacienti. Sanitāre iet garām un neaizmirst apčubināt, pajautāt, vai sieviņai varbūt gribas padzerties. Barojot slimnieci, mudina paēst vairāk. Lieku reizi apjautājas, ko vēl vajag vai gribas. Pilnīgi ar lūgšanos!» saka
M. Siliņa. Viņa taisnojas, ka noteikti pati un daudzi novadnieki savulaik būtu parakstījušies arī par slimnīcas saglabāšanu Gulbenē, taču 2011. gadā lēmums par šīs ārstniecības iestādes pārmaiņām (reorganizāciju uzņēmumā SIA Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība) tika pieņemts ātri, ar vietējās pašvaldības akceptu un bez protestiem. Iedzīvotāji vienkārši tika nolikti fakta priekšā. Iespējams, tagad, kā uzskata M. Siliņa, gulbenieši vēlas kompensēt šo traumatisko pieredzi, palīdzēdami saglabāt slimnīcu Alūksnē.