Pozitīvas uzvedības nākamais solis – radošs mācību process

IZLAUŠANĀS ISTABA. 9.b klases meitenes ir veiksmīgi atrisinājušas visus izlaušanās istabas noslēpumus un ir pilnīgi gatavas doties šādā piedzīvojumā vēl kādu reizi. Viņās valda vienprātība, ka tā ir ne tikai aizraujoša un ļoti interesanta, bet arī emocijām piepildīta un izglītojoša nodarbība © Ojārs Lūsis

Gulbenes 2. vidusskola ļoti bieži ir piemērs ne tikai Gulbenes un reģiona novada skolām, bet dažos jautājumos arī līdere Latvijā. Pārņemot jaunākās starptautiskajos projektos un semināros iegūtās atziņas par mācību vidi, saturu un procesu, skolā radīta mūsdienīgas skolas vide, kurā skolotāji un skolēni cenšas strādāt saskaņā, nevis pretstatos.

Radoša pieeja mācību procesam

Viena no pagājušā gada aktualitātēm, kas turpinās arī šogad, ir dalība starptautiskajā projektā Skats uz mācīšanos (Lookings at Learning), kura dalībvalstis ir Latvija, Spānija un Nīderlande. Projekta vadītāja, latviešu valodas un literatūras skolotāja Vita Medniece stāsta: «Projekta galvenais uzdevums ir mums pašiem - skolotājiem - īsti saprast, kas ir radošs mācību process un kā to īstenot dzīvē. Seminārā Nīderlandē kopā ar kolēģi Zitu Grinbergu ne tikai apguvām teorētisko radoša mācību procesa bāzi, bet veicām arī tīri praktiskus eksperimentus. Atgriežoties no semināra, mēs atvedām līdzi daudz jaunu ideju un plašu skatījumu uz neformālu, radošu mācību procesu. Pārmaiņas attiecas ne tikai uz skolēniem, bet arī skolotājiem, tāpēc arī saviem kolēģiem 2. vidusskolā un Lizuma vidusskolā stāstījām un rādījām, ko esam apguvušas un kā to izmantot praksē. Arī pedagogiem ir jāiemācās iziet ārpus pieņemtajiem rāmjiem.»

Direktore Edīte Kanaviņa piebilst: «Skolas kolektīvs ir gatavs jauniem izaicinājumiem. Pirms trim gadiem ir uzsākts darbs programmas Atbalsts pozitīvai uzvedībai realizēšanā, to īstenojot, esam guvuši labus panākumus - mainījušās ir skolotāju un skolēnu savstarpējās attiecības. Šobrīd ir iecere arī iesaistīties jaunā mācību standarta, kurš balstīts uz kompetencēm, aprobācijā.»

Ja patīk, var sēdēt zem galda

Skolēniem, kuri darbojās Vitas Mednieces un Zitas Grinbergas piedāvātajās projekta aktivitātēs, bija iespēja izbaudīt dažādus eksperimentus fiziskajā vidē. Piemēram, uzzināt un izjust, kā ir mācīties bibliotēkā, kur katrs var izvēlēties noskaņojumam atbilstošu darba vietu, kā rakstīt domrakstu jebkurā sev ērtā vietā - arī pagalmā zem koka; kā organizēt pasākumus citām klasēm un uzņemties par visu pilnu atbildību, kā arī piedalīties dažādās citās izglītojošās nodarbībās, kas nav cieši saistītas ar ierasto skolas solu un tradicionālajām mācību metodēm. Skolotāji stāsta savus novērojumus: «Esam secinājuši, ka skolēni daudz ātrāk pieņem visu jauno - nebaidās riskēt un eksperimentēt. Ļoti svarīga ir ne tikai fiziskā, bet arī emocionālā vide, piemēram, pēc Ziemsvētku laikā novadītās nodarbības Eņģeļu spārna pieskāriens, kurā katrs rakstīja vēstules savam sargeņģelim, bērnu emocionālais pacēlums bija daudz vērtīgāks par apgūto gramatikas likumu.»

Projektā saņemtais finansējums dod iespēju skolā iekārtot neformālu mācību klasi, ko varēs izmantot visu priekšmetu skolotāji, ja uzskatīs, ka ieplānotās vielas apguvei nepieciešama radoša vide. Vienlaikus tā būs sākumskolas skolēnu atpūtas un pagarinātās dienas grupas telpa. Lai to izveidotu par ērtu un vienlaikus funkcionālu, skolas pārstāvji ir devušies uz citām mūsdienīgām Latvijas skolām, lai izvērtētu, ko no redzētā varētu īstenot savā skolā, kā arī iedvesmotos jaunām idejām.

Izlaušanās istaba - komandas darbs līdz uzvarai

Viens no projekta uzdevumiem - izveidot izlaušanās istabu jeb escape room, kas Latvijā jau daudzviet pazīstama. Šoreiz telpa veidota, iedvesmojoties no Aivara Kļavja stāsta Ja nav ko darīt, piezvani man, dēliņ. Skolotāja Vita stāsta, ka tēma par pusaudžu aizbēgšanu no mājām ir aktuāla - uzdevumu risināšana vienlaikus ir literatūras stunda, audzināšanas darbs, loģikas un matemātikas uzdevums, jo visas šīs prasmes jāliek lietā, lai atrastu četras problēmas un to risinājumus, kas dod iespēju tikt pie istabas atslēgas.

«Pirmie šo uzdevumu veica paši skolotāji un tikai tad skolēnu komandas. Sapratām, ka katra komanda domā un strādā citādāk - citādāka ir stratēģija, domu gājiens un zināšanu bāze, taču visas komandas ar uzdevumiem ir tikušas galā. Diemžēl skolas telpu trūkuma dēļ istabai nav lemts pastāvīgs mūžs - tā mums ir tikai uz laiku.»

Svarīgākais