No aitiņas līdz cimdiem

AIZRAUJOŠI UN IZGLĪTOJOŠI. Gulbenes muzeja Klētī savākti latviešu tradicionālie amatniecības instrumenti un sadzīves priekšmeti, kas dod plašu ieskatu vēsturiskajās tradīcijās un kultūrā. Ilgas kundze aicina uz Klēti arī skolu jaunatni, jo šeit tiek piedāvātas spēles un atrakcijas, kas būs lieliska rudens ekskursijas sastāvdaļa © Ojārs Lūsis

Kopš šā gada marta Gulbenes Mākslas un vēstures muzeja Klētī norit vilnas apstrādes nodarbību cikls, kurā ir iespēja apgūt visu, kas saistās ar vilnas apstrādi, – sākot ar aitu cirpšanu un vilnas mazgāšanu, līdz pat dzijas krāsošanai un rokdarbiem. Ar vakarēšanu un nodarbību dalībnieču darbu izstādi nodarbību cikls noslēgsies pašā gada nogalē.

Ideja par vilnas apstrādes un ar to saistīto amatniecības prasmju nodarbību ciklu radusies pēc Latvijas Dabas muzeja ceļojošajām izstādēm Paēdis un vesels un Daba krāso Gulbenes muzejā. Uz pirmo nodarbību ciemos tika aicināta Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja Inita Dāniele, kas klātesošajiem sniedza izsmeļošu informāciju par krāsvielām bagātajiem augiem, - kad un kādus ievākt, lai iegūtu lieliskus dzijas toņus. Muzeja krājuma glabātāja Ilga Meijere teic: «Jūlijā divas dienas Klētī krāsojām dziju ar augu krāsvielām. Meistardarbnīcu vadīja Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Etnoloģijas nodaļas pētniece Anete Karlsones kundze. Ja es pati nebūtu klāt, neticētu, ka ar dabiskajām krāsvielām iespējams iegūt tik skaistus toņus. Rezultāts tiešām ir fantastisks.»

Taču ne jau tikai dziju krāsot ir iemācījušās nodarbību dalībnieces. Nodarbību ciklā pētītas amatu prasmes Pāces vilnas fabrikā, tur skatīta oriģinālā pagājušā gadsimta sākuma (1928. g.) vilnas mazgāšanas mašīna. Savukārt Ates muzeja kolēģi atbraukuši uz Gulbeni, lai klātesošajiem nodemonstrētu, kā mājas apstākļos vilnu plucināt, kāst, dziju vērpt un šķeterēt. «Diemžēl neizdevās novaktēt īsto brīdi, kad vienā no aitu audzēšanas saimniecībām ieradās cirpēju brigāde. Ceram, ka tas izdosies citu gadu,» tā Ilgas kundze.

Oktobris un novembris atvēlēts praktiskām nodarbībām un teorētisko zināšanu uzkrāšanai par krāsu salikumiem, kompozīciju un cimdu adīšanu. Savās zināšanās solījušas dalīties Gulbenes kultūras centra tautas lietišķās mākslas studijas Sagša vadītāja Biruta Akmentiņa un meistares Maiga Dolgā un Aija Auzāne.

Vienlaikus muzejā norit arī citas aktivitātes, kas saistītas ar senajām amatu prasmēm. Līdz Jāņiem tika pabeigta stellēs ievilktā Vecpiebalgas novada josta, bet nu jāsabalansē vietējo daiļamata meistaru vēlmes ar iespējām, lai Klēts stellēs ievilktu jaunu audumu, kuram jātop gatavam līdz nākamajiem Jāņiem. Tā ir sena tradīcija, ko ievēro un cieņā tur arī Gulbenes muzeja speciālisti.



Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais