Sniedz plaša spektra pakalpojumus

© Ojārs Lūsis

SIA Smiltenes namu un komunālo uzņēmumu pārvalde dibināta 1992. gada februārī. Pārvalde sniedz pakalpojumus ne tikai Smiltenes pilsētas teritorijā, bet arī Smiltenes, Brantu un Launkalnes pagastos.

"Darba mums ir pilnas rokas, bet pamatā ar visu tiekam galā paši, vien reizēm piesaistām vajadzīgos cilvēkus konkrētu darbu veikšanai," saka pārvaldes vadītājs Raitis Melderis.

Kādi ir SIA Smiltenes namu un komunālo uzņēmumu pārvalde pamatuzdevumi? Cik plašs ir pakalpojumu loks?

– Apsaimniekojam 45 daudzdzīvokļu mājas, 580 privātmājas ar ūdeni, kanalizāciju un 700 mājām nodrošinām atkritumu savākšanu. Sniedzam arī sētnieku pakalpojumus pilsētas teritorijā un nodarbojamies ar kapu kopšanu. Principā Vidzemes reģionā esam palikušie vienīgie, kuriem ir tik plaša saimniecība, bet tas nebūt nav uzskatāms par mīnusu, gluži otrādi – ir vieglāk uzturēt administrāciju, darbnīcas, tehnikas vienības. Ja katrai nozarei šīs struktūras būtu atsevišķi, veidotos krietni lielākas izmaksas, nekā tas ir šobrīd.

Kas prasa vislielākās rūpes?

– Šobrīd tie ir sezonas darbi. Aktīvi notiek māju jumtu tīrīšana, lai, sniegam kūstot, nesāktos problēmas ar lietus ūdeņu novadi.

Daudz enerģijas prasa darbs ar cilvēkiem, jo liela daļa iedzīvotāju joprojām nav atmetuši sociālistisko domāšanu un neizprot, ko nozīmē jēdziens kopīpašums. 90. gados mums bija iespēja realizēt pilotprojektus, kuru ietvaros celtnieki par saviem līdzekļiem bija gatavi mājai uzbūvēt jumtu, ierīkot papildu dzīvokļus, ja nepieciešams, nomainīt durvis un veikt citus darbiņus. Lai projektu īstenotu, bija vajadzīga visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Toreiz pret projektu iebilda divi cilvēki, un tas netika realizēts. Tagad šie paši protestētāji pārmet, ka mēs nedarām pietiekami un, lai veiktu remontu, jāņem kredīts. Laikam cilvēki netic, ka, ja kāds nāk ar savu naudu, tad viss notiks godīgi un nevienu neapkrāps. Būtu jāsaprot, ka katrs pakalpojums maksā tik, cik tas maksā.

Cik liela ir apsaimniekošanas maksa?

– Daudzām mājām tā ir viena no zemākajām valstī – 20 santīmu par kvadrātmetru., bet ja mājas iedzīvotāji kopsapulcē vienojas par to, ka jāveic kādi uzlabošanas darbi vai remontdarbi, tad maksa, protams, ir lielāka.

Ko krīzes apstākļos cilvēki gaida no apsaimniekotājiem, ar kādām problēmām visbiežāk nākas saskarties? Cik elastīgus risinājumus tām varat piedāvāt?

– Lielākā problēma, protams, ir iedzīvotāju maksātspēja, jo šobrīd tā ir zema. Par spīti tam, cenšamies saimniekot tā, lai nebūtu parādu par pirktajiem pakalpojumiem – mūsu gadījumā siltumu, un neciestu tie iedzīvotāji, kuri par komunālajiem pakalpojumiem norēķinās laikā.

Katrai mājai individuāli tiek uzskaitīta iekrātā un izlietotā nauda. Ja mājas iedzīvotāji pie mums vēršas ar konkrētu lūgumu veikt kādu darbu, nekad neatsakām un izdarām, kas nepieciešams. Ar naudas līdzekļiem rīkojamies elastīgi, orientējam naudu tajā virzienā, kur tobrīd tā visvairāk nepieciešama.

Viena no aktualitātēm, tāpat kā daudzās citās pašvaldībās, ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansēto ūdenssaimniecības attīstības projektu realizācija. Cik daudz un kādās apdzīvotās vietās jau ir pagūts izdarīt un cik vēl jādara? Kādam jābūt rezultātam, ko sekmīgas projekta realizācijas rezultātā iegūs Smiltenes novada iedzīvotāji?

– Tika uzsākti vairāki projekti, kuru kopējās izmaksas ir pieci miljoni latu, un pirmais no tiem – ūdens atdzelžošanas stacija – jau tuvojas noslēgumam. Par šo naudu ir izbūvēti jauni ūdensvadi un kanalizācijas trases Smiltenes pilsētā, pa Daugavas ielu un Raiņa ielu, jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Vides ministrijā esam iesnieguši tehniski ekonomisko pamatojumu projekta otrās kārtas darbu uzsākšanai. Plānots izbūvēt papildu ūdens un kanalizācijas trases privātmāju rajoniem Vidzemes un Silvas ciematos. Privātmājās dzīvo vairāk nekā četri tūkstoši Smiltenes iedzīvotāju.

Lielākās investīcijas 2010. gadā?

– Lielākās investīcijas prasīs jau uzsākto projektu sekmīga pabeigšana un jaunā realizēšana. Tāpat notiek sarunas par kopējas komunālās saimniecības izveidošanu Smiltenes novadā. Ja sarunas vainagosies ar reālu darbību un mums savās rokās vajadzēs pārņemt viņu funkcijas, būs nepieciešami resursi.

Latvijā

Standarta dienā traumpunkta apmeklētāju skaits ir aptuveni 60 līdz 70, bet ziemas periodos, it sevišķi slidenajā laikā, tas var sasniegt 100 un pat vairāk pacientu, norāda Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) galvenais ārsts Andris Džeriņš.

Svarīgākais