Smiltenes novadu veido pilsēta un astoņi pagasti. Pateicoties izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim, Smiltene ir kļuvusi par reģiona nozīmes pilsētu, kurā domā par attīstību, infrastruktūras sakārtošanu, rada jaunas darba vietas un pieņem konstruktīvus lēmumus.
"Strādājam vienotā komandā," saka Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis. Vairāk par aktualitātēm – turpmākajā intervijā.
– Vadīt veselu novadu, jo sevišķi šajā ekonomiskajā situācijā, ir pietiekami sarežģīts uzdevums, kas prasa uzņēmību un kompetenci. Ko, atbilstoši sākotnējām iecerēm, jums un attiecīgi arī jaunajam domes sastāvam ir izdevies panākt, esot šajā amatā? --Nav noslēpums, ka novados sāk domāt par atdalīšanos, un iemesli tam ir ļoti dažādi. Viens no tiem noteikti ir krasas viedokļu un uzskatu atšķirības, pozīcija un opozīcija. Mums ir veicies, jo, lai arī Smiltenes domē pārstāvētas vairākas partijas – LPP/LC, Zaļo un zemnieku savienība, Pilsoniskā savienība un Tautas partija –, esam izveidojuši vienotu komandu. Mums nav tādas pozīcijas un opozīcijas, nevelk katrs deķīti uz savu pusi. Par jebkuru jautājumu lemjam konstruktīvi, arī budžeta pieņemšanas un koordinēšanas procesā iztikām bez matu skaldīšanas.
Manuprāt, teritoriālā reforma bija vajadzīga. Kāpēc? Lai palielinātu līdzekļu izmantošanas efektivitāti un daudzas lietas optimizētu. Tā nebija normāla situācija, ka Smiltene kā pilsēta visu laiku darbojās kā donors – maksājām naudu pašvaldību izlīdzināšanas fondā, tādējādi garantējot ienākumus nabadzīgākajām pašvaldībām un līdz ar to sekmējot situāciju, ka tām, pieņemot budžetu, nav nekādu risku, jo, ja plānotais neizpildīsies, valsts trūkstošo daļu iedos. Kas nav mazsvarīgi – šādā veidā tiek bremzēta interese attīstīties saviem spēkiem. Izveidojot novadu, esam pārskatījuši štatus un pienākumus un atraduši veidus, kā saimniekot ekonomiski un novirzīt līdzekļus novada attīstībai. Pilnīgi visā novada teritorijā šobrīd tiek realizēti Eiropas projekti, kas vērsti uz infrastruktūras sakārtošanu un uzlabošanu – ūdensvada un kanalizācijas vai lauku ceļu izbūve, attīrīšanas iekārtas, kultūras namu atjaunošana un citi. Smiltene ir to 17 laimīgo pilsētu skaitā, kurās tiek realizēta urbānā programma, tāpat paredzēta ūdenssaimniecības sakārtošanas otrā kārta. Šajā gadā infrastruktūras projektos visā novadā plānojam ieguldīt ap sešiem miljoniem latu.
– Kādas ir Smiltenes novada domes šā brīža prioritātes?
– Ir trīs galvenās prioritātes. Pirmā – jau pieminētie infrastruktūras sakārtošanas un attīstības projekti. Divu projektu realizācija jau ir sākusies, trešo, kas paredz kompleksu ielu rekonstrukciju visā pilsētā, uzsāksim šogad. Ielas ir daļa no pilsētas sejas, vizītkarte, un, ja tās ir pilnībā sakārtotas, patīkami ne tikai pašiem, bet arī pilsētas viesiem.
Otra prioritāte, protams, ir izglītība. Šai jomai atvēlēti 50 procenti no kopējā budžeta. Smiltenes novadā ir visu līmeņu skolas, sākot ar bērnudārziem (jaunajā pilsētas bērnudārzā ir vietas 300 bērniem) un beidzot ar Baltijas akadēmijas filāli. Varam lepoties ar divām profesionālās izglītības iestādēm – vienīgajām Latvijā, kurās jauniešiem ir iespēja apgūt ceļu būves mašīnu mehāniķu specialitāti un veterinārmedicīnu. Vēlamies novadā izveidot vienotu profesionālās izglītības centru un esam iesnieguši atbilstošu ierosinājumu Izglītības un zinātnes ministrijā.
Ne mazāk svarīga joma ir sociālā palīdzība un medicīna. Smiltene bija viena no tām vietām, kur slēdza mazās slimnīcas. Palika tikai ambulatorā aprūpe, dienas stacionārs un traumpunkts. Ko mēs izdarījām? Atradām iespēju novirzīt pietiekami lielus finanšu līdzekļus desmit gultasvietu izveidei Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcā.
Šim nolūkam nepieciešami 35 tūkstoši latu gadā. Esam uzsākuši sarunas ar veselības ministri Baibu Rozentāli par vēl desmit vietām, ko finansētu no valsts budžeta. Tādējādi mēs ne tikai prasām no valsts, bet esam gatavi arī paši ieguldīt līdzekļus, rādot labu piemēru valsts un pašvaldības institūciju sadarbībai. Šobrīd par saviem līdzekļiem pabeidzam palātu remontu un, kad viss būs pienācīgi sakārtots, aicināsim ministri ciemos, lai parādītu, ka mēs savu mājas darbu esam veikuši, kā bijām solījuši. Mūsu mērķis ir izveidot pilnvērtīgu nodaļu ar 20 medicīniskās aprūpes gultasvietām. Otrajā slimnīcas spārnā esam iecerējuši un paredzējuši līdzekļus sociālās aprūpes nodaļas izveidošanai. Galarezultātā vienuviet būs pieejama ambulatorā, medicīniskā un sociālā aprūpe. Kopā tas dos arī 14 jaunas darba vietas.
– Kāds ir domes budžets šim gadam? Vai tas pildās atbilstoši plānotajam?
– Mums, šķiet, ir veicies, jo budžets nav balstīts uz izdzīvošanu, bet gan attīstību. Uzskatu, ka 9,5 miljoni latu ir ļoti labs budžets. Valdība ir pieņēmusi lēmumu kompensēt iztrūkstošo līdz 92 procentiem, bet mēs budžetu plānojām uz 88 procentiem, četrus atstājot rezervē. Neviens nezina, kā pildīsies nekustamā īpašuma nodoklis, mājokļa nodoklis, transporta nodoklis, tādēļ esam pienācīgi nodrošinājušies, lai gada beigās nebūtu jāpiedzīvo situācija, kad nauda budžetā neienāk un nevaram apmaksāt rēķinus. Labāk ir neiztērēt visu līdz pēdējam. Cepuri nost mūsu pagastu pārvaldēm un iestāžu vadītājiem, kuri to uztvēra ar sapratni.
– Nereti par vienu no novada vilcējspēkiem tiek uzskatīta sekmīga uzņēmējdarbība. Cik labvēlīga vide biznesa attīstībai ir Smiltenes novadā?
– Jau no laika gala ir bijis tā, ka tāpat neko neesam dabūjuši, viss ir celts pašu spēkiem. Lielākā daļa firmu un uzņēmumu vadītāju ir dzimuši smiltenieši, kuri pieraduši, ka viss ir jāizcīna pašiem, sevi jāpierāda. Viņos ir sīkstums un uzņēmība.
Par attīstību ļoti nopietni domā AS Smiltenes piens. Uzņēmums uzsācis eksportu uz Azerbaidžānu, tāpat viņu ražotie piena produkti tiek sūtīti uz Krieviju, Eiropas valstīm. Ievērojamus līdzekļus – vairāk nekā miljonu latu – plānots investēt jaunās iekārtās. Aktīvi darbojas arī ceļu būves uzņēmums SIA 8. CBR, kokapstrādes uzņemumi Stora Enso, Vudlande, Smiltenes koks, Smiltene Impex, tirdzniecības uzņēmums Madara 89 u.c.
Smiltenei ir daudz sadraudzības pilsētu visā Eiropā, veidojas kontakti arī Krievijā. Notiek regulāri uzņēmēju delegāciju apmaiņas braucieni, lai noskaidrotu tās interešu sfēras, kas svarīgas abām pusēm, dalītos pieredzē un rastu iespēju strādāt pie kopējiem Eiropas projektiem. Šajā gadā plānots doties trīs vizītēs – uz Itāliju, Vāciju un Krieviju.
– Smiltenei šogad apaļa jubileja – 90 gadu. Šajā laikā pilsēta aizvien ir attīstījusies un turpina to darīt. Kādu Smilteni jūs vēlaties redzēt nākotnē?
– Mēs gribam redzēt attīstītu pilsētu, uz kuru cilvēki grib braukt un atpūsties. Šajā ziņā varētu palīdzēt kopprojekts ar Igauniju – kompleksa, kurā ietilpst peldbaseins, SPA centrs, bibliotēka un tirdzniecības centrs, izveide. Tāpat iespējama interesanta sadarbība ar mūsu itāļu draugiem. Sadraudzības reģionā ir divas nelielas pilsētiņas – vienā ir divarpus tūkstoši iedzīvotāju, bet 12 firmas, kas ražo iekārtas atrakciju parkiem. Šobrīd noris sarunas par to, vai viņi ir gatavi ieguldīt savas investīcijas un izveidot atrakciju parku Smiltenē. Mums ir laba sporta zāle, stadions ar kvaliatīvu mākslīgo segumu. Uz nākamo slēpošanas sezonu plānojam izveidot apgaismotu trasi. Tā būtu vide, kas piesaistītu cilvēkus un sniegtu iespēju pilnvērtīgi atpūsties. n
***
UZZIŅAI
SMILTENES NOVADS
– Smiltenes novads tika izveidots 2009. gada 1. jūlijā. Tajā apvienojās Smiltenes pilsēta un 8 apkārtējie pagasti – Smiltenes, Blomes, Brantu, Launkalnes, Variņu, Palsmanes, Grundzāles un Bilskas.
– Novada teritorija aizņem 946,1 km2, iedzīvotāju skaits 2010. gada februārī 14 531, blīvums 15,3 iedzīvotāji/km2.
– Smiltenes novadam ir ģeogrāfiski izdevīga atrašanās vieta, tas atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, 132 kilometrus no Latvijas galvaspilsētas Rīgas un 40 kilometrus no Igaunijas robežas. Tas robežojas ar Strenču, Valkas, Apes, Gulbenes, Raunas, un Beverīnas novadiem.
– Smiltenes novadu šķērso galvenie autoceļi: šoseja (A2) Rīga–Veclaicene–Sanktpēterburga (Krievija) un 1. šķiras autoceļi Valmiera–Smiltene, Smiltene–Valka, Smiltene–Gulbene, Smiltene–Strenči.
– Lielākās upes novadā ir Abuls, Palsa, Nigra, Rauza, Vija, bet lielākie ezeri – Lizdoles, Niedrāja, Spiciera. Ļoti pazīstams un iecienīts ir Tepera ezers Smiltenes pilsētā.
– Lielāko daļu no novada teritorijas aizņem meža zemes – 49,4 procentus. Bagātākie ar šādu zemi ir Launkalnes, Variņu un Palsmanes pagasti. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 38,6% no novada kopējās teritorijas, un šāda zeme visvairāk ir Smiltenes un Blomes pagastos.
– Novada iedzīvotāju galvenie nodarbošanās veidi pagastu teritorijās ir mežsaimniecība un kokapstrāde, kā arī lauksaimniecība. Atsevišķas lauku saimniecības pievērsušās kazkopībai, biškopībai, putnkopībai, zivkopībai u.c. Pilsētā novada iedzīvotāji vairāk nodarbināti ceļu būvē, pārtikas rūpniecībā, tirdzniecībā, mēbeļu ražošanā, šūšanā, dažādu pakalpojumu sniegšanā.
– Pieejama visu līmeņu izglītība – sākot no pirmsskolas izglītības un beidzot ar augstāko. Darbojas arī mākslas, mūzikas un sporta skola, bērnu un jauniešu interešu izglītības centrs, jauniešu dome. Visā novadā ir attīstītas pašdarbības, kultūras un sporta tradīcijas.
Avots: Smiltenes novada domes tūrisma informācijas centrs