Andris Miezītis: Ar drošu skatu nākotnē

© Ojārs Lūsis

Par Smiltenes tehnikuma dibināšanas gadu uzskatāms 1922. gads, kad tika izveidota viengadīgā piensaimniecības skola. Laiki un paaudzes mainās, un arī izglītības iestāde savā attīstībā nestāv uz vietas.

"Līdz pat 1995. gadam bijām uzticīgi lauksaimniecībai, bet, mainoties ekonomiskajiem apstākļiem Latvijā, pamatā esam palikuši pie apkalpojošās sfēras specialitātēm – lauku tūrisma, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī veterinārmedicīnas," saka Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis.

Veterinārmedicīnai Smiltenes tehnikumā ir senas tradīcijas, to apgūst kopš 1945. gada, un mūsdienās tā kļūst arvien populārāka, jo pieaug mazo dzīvnieku īpašnieku skaits. Tehnikumam ir sava mazo dzīvnieku klīnika, kur notiek audzēkņu praktiskās apmācības, un viņi palīdz veterinārārstam darbā. Nākotnē plānots klīniku vēl paplašināt un modernizēt. "Šī ir programma, uz kuru nāk cilvēki, kuri ar abām kājām stāv uz zemes un mīl dzīvniekus. Ne velti mums ir sauklis – caur sāpēm vesels! Ir jābūt tik drosmīgam, ka jāspēj griezt un veikt citas pietiekami sarežģītas un varbūt arī nepatīkamas medicīniskās manipulācijas, turklāt dzīvnieku dakterim noteikti ir grūtāk nekā ārstam, kurš strādā ar cilvēkiem, jo cilvēks var pateikt, kas viņam sāp, bet dzīvnieks – nē," stāsta A. Miezītis. Veterinārārsta asistenti pēc tehnikuma beigšanas var strādāt veterinārajās klīnikās, veterinārajās aptiekās, medikamentu lieltirgotavās, zooveikalos, dzīvnieku patversmēs un viesnīcās, kā arī praktizējošu veterinārārstu praksēs. Tehnikumam ir laba sadarbība arī ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti – aptuveni 40 līdz 60 procenti tehnikuma absolventu turpina mācības augstskolā.

Ne mazāk pieprasītas ir arī pārējās Smiltenes tehnikuma piedāvātās izglītības programmas. Ar ļoti labiem panākumiem jau kopš 1971. gada tehnikumā mācās ēdināšanas pakalpojumu speciālisti, kuri ar panākumiem startē arī dažādos konkursos. Tieši Smiltenes tehnikums bija pirmā izglītības iestāde Latvijā, kas uzsāka apmācīt lauku tūrisma specialitātē. "Sadarbojāmies ar profesionālo lauku tūrisma asociāciju Lauku ceļotājs un tūdaļ pēc programmas atvēršanas izveidojām viesnīcu Kalna ligzda, kur jaunieši apgūst un nostiprina individuālās praktiskās iemaņas," stāsta A. Miezītis. Nākotnē programma varētu sagaidīt izmaiņas un papildinājumus, jo daudzviet Eiropā ir izplatīts modelis, ka lauku viesu mājas praktizējas ekoloģiski tīru produktu – siera, maizes, kā arī dažādu dzērienu – ražošanā. Izglītības programmu Viesnīcu pakalpojumi tehnikumā sāka mācīt 2005. gadā, pērn bija pirmais izlaidums. "Mūs atbalsta Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija, jo būtībā visas programmas – viesnīcas, tūrisms un ēdināšana – ir līdzīgas, orientētas uz cilvēku apkalpošanu, servisa nodrošināšanu," norāda direktors.

Vaicāts, kā vērtē kopējo situāciju izglītības nozarē un vai tajā ir manāmas kādas novitātes, A. Miezītis atbild apstiprinoši. Pēc viņa domām, pēdējā laikā situācija nedaudz mainījusies par labu profesionālajai izglītībai. Pašlaik valstī notiek profesionālās izglītības sistēmas optimizācijas process, kura mērķis ir padarīt šo izglītību efektīvāku un jauniešiem pievilcīgāku.

Latvijā

Šogad peldēšanas sezona ir oficiāli noslēgusies. Ar katru dienu ūdeņi kļūst aukstāki, un pludmales paliek arvien klusākas, lai gan vēl siltās dienas mūs turpina lutināt. Kā norāda glābēji un mediķi - šī peldēšanas sezona iezīmējas melnās krāsās. Salīdzinot ar pagājušo gadu, Latvijā no ūdenstilpnēm izvilkti vairāk noslīkušo, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.

Svarīgākais