Moderna aparatūra un kompetenti mediķi

© Ojārs Lūsis

Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcu pilsētai un tās iedzīvotājiem 1903. gadā uzdāvināja Smiltenes muižas īpašnieks firsts Pauls Līvens. Iemesls – viņa dēls nomira ar apendicītu, un firsts nolēma celt slimnīcu, lai cilvēkiem būtu iespējams saņemt kvalificētu medicīnisko palīdzību.

Tā jau vairāk nekā gadsimtu, piedzīvojot dažādus laikus un pārdzīvojot dažādas politiskās un ekonomiskās peripetijas, tiek īstenota slimnīcas pamatmisija – palīdzēt un dziedināt.

Līdz pat pagājušā gada 1. septembrim Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca darbojās kā daudzprofilu lokālā slimnīca ar 85 gultām un trim nodaļām – dzemdību, neiroloģisko un terapijas nodaļu, kā arī ķirurģisko un traumu nodaļu. Diemžēl reforma veselības aprūpē skāra arī Smiltenes slimnīcu, turklāt izmaiņas bija pamatīgas. "Tika slēgtas visas nodaļas, atstājot vienīgi ambulatoro daļu. Pamazām izcīnījām diennakts traumpunktu, dienas stacionāru, un kopš 8. marta ir atvērta aprūpes nodaļa. Pēc būtības tā ir zemas intensitātes terapijas nodaļa, starpposms starp reģionālo slimnīcu un mājām, uzņemam slimniekus, kuriem jau diagnosticēta slimība, lai pabeigtu ārstniecības kursu," stāsta slimnīcas vadītāja Sarmīte Zvirgzdiņa. Pacientiem uzturēšanās nodaļā ir maksas pakalpojums, no kura vienu trešdaļu jeb piecus latus (valsts noteiktās pacienta iemaksas apmērā) sedz pats slimnieks, divas trešdaļas – Smiltenes novada dome. Slimnīca sniedza arī novada domes finansētu diennakts sociālo aprūpi.

Smiltenes novada iedzīvotājiem pieejami arī dažādi ambulatorie pakalpojumi – gan plaša spektra speciālistu konsultācijas, fizikālā medicīna un rehabilitācija, gan diagnostiskie izmeklējumi, un dažādas laboratoriskās analīzes. "Mums ir mūsdienīga medicīniskā aparatūra un kompetenti mediķi, kuri regulāri paaugstina savu kvalifikāciju." Kopējais darbinieku skaits šobrīd slimnīcā ir 55.

Vaicāta, kādi uzlabojumi vēl vajadzīgi un kam šobrīd trūkst finanšu līdzekļu, S. Zvirgzdiņa norāda, ka būtu nepieciešams pilnībā pabeigt slimnīcas iekštelpu remontu –līdz šim ir nomainīts jumts un logi. "Pārāk maz līdzekļu ir piešķirts aprūpes procesam, bet tā diemžēl ir realitāte daudzās slimnīcās. Darbu cenšamies koordinēt tā, lai pacienti no tā neciestu, piemēram, organizējam noteiktas dienas, kad brauc tie speciālisti, kuru uz vietas mums nav, un ikviens, kuram ir tāda nepieciešamība, var saņemt ārsta konsultāciju," stāsta slimnīcas vadītāja.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais