Saimniekot kopā ir vieglāk
45 gadus Smiltenē un praktiski visu mūžu lauksaimniecībā – tādi fakti raksturo z/s Rožkalni īpašnieku Ivaru Ādamsonu. Viņam piederošā saimniecība dibināta 1993. gadā, sākotnēji saistīta ar kokapstrādi, bet šobrīd vairāk orientēta uz mežistrādi un apaļkoku realizāciju, kā arī graudkopību un augkopību.
Stāsts par z/s Rožkalni sācies ar pieciem hektāriem zemes Smiltenē, ko I. Ādamsonam piešķīra 1989. gadā. Laikam ejot, zemes platības palielinājās, un tagad tie ir nepilni 1200 hektāri. Divas trešdaļas no kopējās zemes platības atrodas Smiltenē, viena trešdaļa – citos novados. Lauksaimniecības darbos pašreiz nodarbināti septiņi cilvēki. No graudaugiem audzē rudzus miežus, kviešus, arī rapsi.
"Nekad nav tā, ka nevarētu būt vēl labāk, bet sūdzēties man nav pamata," vaicāts par to, kā veicas saimniekošanā, atteic I. Ādamsons. "Līdz ar SAPARD programmas parādīšanos sāku mērķtiecīgi strādāt, lai attīstītu savu saimniecību. Finanšu resursi tika ieguldīti tehnoloģijās un zināšanās. Varētu teikt, ka par saviem 70 procentiem esmu sevi nodrošinājis ar to, kas nepieciešams, bet uz vietas apstāties nedrīkst, tādēļ jāturpina attīstīties, jāuzsāk kāds jauns virziens." I. Ādamsons pieļauj, ka viens no šādiem virzieniem varētu būt sēklkopība un zemes auglības celšana. Šim nolūkam nepieciešama pamatīga, mūsdienīga graudu kalte un laboratorija, kurā varētu precīzi noteikt graudu kvalitāti, tādējādi palīdzot arī kaimiņiem. To, ka viņš nav no tiem, kuriem rūp tikai paša labums, apliecina I. Ādamsona darbošanās Vidzemes agroekonomiskajā kooperatīvajā sabiedrībā, kas desmit pastāvēšanas gadu laikā ir kļuvis par lielāko un modernāko graudu pirmapstrādes, uzglabāšanas un realizācijas uzņēmumu reģionā. "Caur kooperatīvu realizēju visu produkciju, savukārt no viņiem iepērku minerālmēslus, pesticīdus," stāsta I. Ādamsons. Pēc viņa domām, aplams ir zemnieku vidū visai izplatītais uzskats, ka labāk saimniekot vienam. Ne velti mēdz teikt – divas galvas gudrākas par vienu. "Kooperatīvā ir nākotne, jo ar tā palīdzību iespējams iespaidot un zināmā mērā regulēt cenas, iegūt labāku produkcijas kvalitāti un dalīties ar resursiem, piemēram, sēklas materiālu. Tāpat tiek rīkotas konsultāciju dienas, notiek izglītošanas process. Jo vairāk uzņēmumu, jo vieglāk zemniekam," uzskata graudaudzētājs.